Ziņas

Sabiedrība

Var likvidēt Dzērbenes vidusskolu

“Viss atkarīgs no bērnu izvēles. Ja būs vismaz desmit mūsu skolas audzēkņu, kas vēlēsies pie mums izglītību turpināt, tad pāris bērnus kaimiņos varēsim atrast, ”optimistiski raudzījās Dzērbenes vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Ināra Lapsa un mudināja pamatskolas audzēkņiem būt izlēmīgiem.

“Es gribu tepat pabeigt vidusskolu. Nekad neesmu domājusi iet uz kādu skolu, lai klāt uzreiz mācītos profesiju. Gribu studēt arī augstskolā,” sacīja 9.klases audzēkne Daila Dižpētere. Līdzīgās domās bija arī citi satiktie skolēni, jo visi dzīvo tuvu pagasta centram un par apgrūtinošu uzskata braukšanu ik dienu uz skolu.

“Nejūtu vajadzību nekur doties, jo mani apmierina šeit iegūtās zināšanas, to kvalitāte. Neizjūtu vēlmi kur braukt un kaut ko mainīt,” tā Igors Zvaigzne. Skolas pedagogi skaidroja arī iemeslus, kāpēc jau vairākus gadus Dzērbenē jābaidās par vidusskolas turpmāku darbošanos. Proti, pagastā ir vāji attīstīta uzņēmējdarbība, bērnu vecākiem nav darba, tāpēc, strādājot Taurenē, Vecpiebalgā vai Cēsīs līdzi tiek paņemtas arī skolas vecuma atvases.

“Pašvaldība atbalsta vidusskolu. Notiek remonti, logu maiņa, apmaksā internātu, daudziem bērniem, arī no kaimiņu pagastiem, pusdienas skolā. Bet par darba vietu veidošanu iniciatīvu var uzņemties tikai paši iedzīvotāji, tur pašvaldībai nav ietekmes,” vērtēja Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Anita Kamerāde un piebilda, ka arī citos gados mācības Dzērbenes vidusskolā sākuši un turpina kai-miņpagastu bērni, tāpēc ir cerība, ka tā notiks arī šoruden. Būtiski ie-spaidot likumā noteikto, ka vidusskola var darboties, ja klasēs ir 12 audzēkņi, nav iespējams, bet pedagogi sprieda, ka būtu jocīgi, ja tepat mācīties vēlētos visi devītklasnie-ki, bet viņiem tas it kā būtu liegts.

“Visā valstī ir problēmas ar klašu piepildījumu, bet tā taču ir pārejoša problēma. Likvidēt jau ir viegli, bet pēc gadiem no jauna atvērt vidusskolu var izrādīties neiespējami,” sprieda skolotāja Dace Eglīte, kuras audzināmā klase ir abiturientu kārtā. Skolotāja bija pārliecināta, ka tālākizglītošanās lauku skolā bērniem dod iespēju apzināt savas iespējas.

“Ne jau tikai, cīnoties par sevi, veidojas patstāvība. Lielajās skolās, ja nespēsi sevi pierādīt, vienkārši nogrimsi,” tā skolotāja D. Eglīte. Pašlaik ir eksāmenu laiks un skolotāji cer, ka jau līdz Jāņiem jaunieši būs izlēmuši, kur izglītību turpinās.