Ziņas

Sabiedrība

Valsts prezidents iepazīst novadu

Īpašie ķieģeļi. Keramisko būvmateriālu ražotāja SIA “Lode” valdes loceklis Valdis Zariņš (no labās) Valsts prezidentam Raimondam Vējonim stāsta, kā ar rokām tiek veidoti ķieģeļi, kuriem ir liels pieprasījums. Foto: Marta Martinsone-Kaša

Valsts prezidents Raimonds Vējonis vizītē Priekuļu novadā dienas garumā pabija vidusskolā un vadīja mācību stundu, tikās ar domes deputātiem un pašvaldības vadību, kā arī apmeklēja APP “Agroresursu un ekonomikas institūta” Priekuļu pētniecības centru, Vides risinājumu institūtu Priekuļos un SIA “Lode” Liepas pagastā.

“Kā katrā reģionālajā vizītē, arī Priekuļos redzams, ka neatkarīgi no attāluma līdz Rīgai uzņēmējdarbība attīstās. Svarī­gākais, lai valsts un pašvaldība spētu radīt priekšnosacījumus – infrastruktūru, nodokļus, atbalstu, lai uzņēmēji izvēlētos veidot biznesu ne tikai Rīgā, bet arī novados. Priekuļi ir labs piemērs, te arī zinātne dod nozīmīgu ieguldījumu Latvijas attīstībā,” pēc vizītes “Druvai” atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Keramisko būvmateriālu ražotāja SIA “Lode” Valsts prezidentu sagaidīja valdes locekļi Laima Līpace un Valdis Zariņš. Ar lepnumu par ražotni, tās vēsturi, prasmi ražot kvalitatīvus būvmateriālus, kurus novērtē daudzas Eiropas un Austrumu valstīs, ekskursijā pa rūpnīcu, kā to aizvien dēvē vietējie, izvadāja V. Zariņš. Valsts prezidents tika iepazīstināts ar ķieģeļu ražošanas procesu no māla iegūšanas līdz gatavam būvmateri­ālam. V.Zariņš arī atklāja, ka katrā ķieģeļu ražotnē izmantojamais māls ir atšķirīgs. Un ar katru mālu jāstrādā citādi. Tādas māla iegulas vietas kā Liepā vēl ir tikai Austrālijā un Kanādā. Turpinot strādāt ar tādām pašām jaudām kā līdz šim, Liepā māla pietiks pārsimts gadiem.
No “Lodē” saražotā Latvijā paliek tikai 15 procenti būvmateri­ālu, pārējais tiek eksportēts, visvairāk uz Lietuvu. Krievijā “Lodes” ķieģeļi, apdares materiāli tiek ļoti augstu vērtēti un pieprasījums ir liels.

Prezidenta un pārējo vizītes dalībnieku interesi izraisīja ķieģeļu gatavošana ar rokām. Strādnieks dienā sagatavo ap tonnu ķieģeļu. Tie kā roku darbs ir pieprasīti.

Sarunā ar SIA “Lode” valdes locekļiem prezidents painteresējās par algām, to, vai pietiek strādājošo. “Ir līmenis, ko par darbu varam maksāt. Sāk trūkt vienkāršo darbu darītāju, piemēram, šķirotāju, augstas kvalifikācijas speci­ālisti ir. Mūsējie brauc uz ārzemēm, kur maksā vairāk, piemēram, ukraiņi, izdzirdot, ka var nopelnīt 700 līdz 800 eiro, gatavi tūlīt braukt. Pagaidām strādājošo pietiek, bet drīzā nākotnē var trūkt. Ir pieredze uzņēmumam Polijā, kurā ir ļoti apmierināti ar ukraiņu darbu. Jādomā jau šodien, kā situāciju risināt,” pastāstīja V.Zariņš un uzsvēra, ka “Lodei” nedraud situācija kā ķieģeļu ražotājiem slavenajā romānā un filmā “Ceplis”. “Lode” ir stabils uzņēmums, kas ražo kvalitatīvu produkciju eksportam. Nežē­lojamies, mums tikai svarīgi, lai valdība rūpējas, ka nav kara, un lai nodokļi ir vienādi visiem. Pārējo mēs izdarīsim paši,” sacīja V.Zariņš.

No “Lodes” Valsts prezidents dāvanā saņēma ķieģeli ar pulksteni. “Mēs runājam par valsts simtgadi, bet te izmanto mālu, kam ir miljoniem gadu. Mums viss vēl priekšā,” sacīja R.Vējonis.

Priekuļu pētniecības centrā zinātnieki Valsts prezidentu iepazīstināja ar ikdienas darbiem. Stās­tīja par pelēkajiem zirņiem, kurus aizvien vairāk novērtē pasaulē, un Priekuļos tapušajām šķirnēm. Zviedrijā sāks audzēt pelēkos zirņus, no tiem tiek izgatavoti veselīgi produkti.
Priekuļu pētniecības centra kartupeļu selekcionāre Ilze Skrabule atgādināja, ka klimats mainās un vajag jaunas, produktīvākas šķirnes. Mainās arī sabiedrības pieprasījums un paradumi. “Savulaik zemnieki dibināja selekcijas staciju, jo vajadzēja augstvērtīgākas šķirnes. Pēdējos gados uzņēmēji gatavi finansēt zinātniekus, lai taptu jaunas šķirnes. To jau dara kaņepju audzētāji, viņus interesē jaunas šķirnes un tehnoloģijas,” pastāstīja zinātniece.

Prezidents apmeklēja arī kartupeļu pagrabu. Viņš ieinteresējās par krāsainajiem kartupeļiem, kuru mīkstums ir zils, sarkans un kuri ir bagātāki vitamīniem un minerālvielām nekā parastie kartupeļi. “Lai izstrādātu jaunu kartupeļu šķirni, paiet 12 gadi,” pastāstīja I.Skrabule.
Priekulieši izteica ierosinājumu – ja jau nākamo gadu iecerēts izsludināt par zinātnes gadu, nepieciešams arī prezidenta atbalsts, lai tai pievērstu lielāku uzmanību.

Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone “Dru­vai” atzina, ka deputātu un domes darbinieku tikšanās ar prezidentu bijusi lietišķa. Prezidents interesējies par problēmām dažādu jautājumu risināšanā, par reformām izglītībā, par infrastruktūras nodrošināšanu un citām aktualitātēm.