Ziņas

Sabiedrība

Valmieriešu lielā politika

Nākamā vērienīgā iecere. Politiķi no Valmieras visos līmeņos - kā pašvaldības tā valsts - tagad gatavojas strādāt pie tā, lai nākamā sporta būve, kas atbilstu pilsētas un Vidzemes mērogam, kā arī 21. gadsimta starptautiskām prasībām, būtu Daliņa stadions. Foto: Raivo Sarelainens, Vidzemes Olimpiskais centrs

Pagājušā gada beigās, lūkojoties pēc Ministru prezidenta kandidāta, Valsts prezidents Raimonds Vējonis vairākkārt vērsa skatu uz tiem, kas veiksmīgi īstenojuši politiku Valmierā.

Tagadējais Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks pēc uzaicinājuma ieradās Rīgas pilī, pateicās Valsts prezidentam par izrādīto uzticību, bet no kandidēšanas Ministru prezidenta amatā atteicās. Otrs no valmieriešiem – Māris Kučinskis, kādreizējais Valmieras mērs, politiķis Saeimā – apņēmās izveidot valdību, un tas viņam arī izdevās. Latvijas politikā aktīvi darbojas arī Inesis Boķis, kurš savulaik, būdams Valmieras mērs, pārņēmis šo amatu no Māra Kučinska, arī gāja līdzīgu ceļu politikā, kandidēja uz Saeimas deputāta vietu. Viņš no reģinālās partijas “Valmierai un Vidzemei” tika ievēlēts un mēra posteni atstāja Jānim Baikam, kurš līdz tam strādāja par Valmieras domes izpilddirektoru.

“Druva” iztaujāja valmieriešus par viņu politisko darbību saistībā ar Vidzemes lielākās pilsētas interešu pārstāvību. “Idejas Saeimā, kuras vēlams īstenot, neaprobežojas tikai ar atbalstu valmieriešu iecerēm. Tad, kad vajadzīgs, lai palīdzību saņemtu Valmiera, es varu darboties aktīvāk, deputātiem piedāvājot savus ierosinājumus. Tāda ir tiešā darbība,” dienā, kad Valmierā tika ielikts pamatakmens Vidzemes un arī Latvijas mēroga būvei – peldbaseinam, sacīja Inesis Boķis. Viņš piebilda – darbojas ne tikai balsojumi Saeimas komisijās, esot Saeimas deputātam, paveras arī citi ceļi, kā Rīgā neaizmirst Valmieru. Tai palīdzot, var palīdzēt visai Vidzemei. “Saeimas darbā atsevišķi tas netiek izcelts, bet katrs no deputātiem, kurš ievēlēts Saeimā, pārstāv savu novadu, par tā izaugsmi cīnās. Es Saeimā vienmēr domāju par Latviju un Vidzemi tajā, tātad, galu galā, domāju arī par Valmieru.”
Jautāts, vai tagadējais Valmieras mērs Jānis Baiks pareizi rīkojās, ka atteicās no kandidēšanas Ministru prezidenta amatam un neiesaistījās lielajā politikā tieši, Inesis Boķis ar smaidu sacīja: “Gan jau viņš vēl tajā būs. Taču pirms tam jāievēro subordinācija un vecuma cenzs.”

Šonedēļ masu mediji ziņo, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens izvirzījis Jāni Baiku valstij nozīmīgā postenī – kļūt par Rīgas Brīvostas valdes locekli. Lai strādātu ostu pārvaldē, ministri vēl lems par atļaujas došanu savienot jaunos pienākumus ar esošo amatu Valmierā.

Dienā, kad Saeimā tika apstiprināta Māra Kučinska izveidotā valdība, valmieriešu ielūgumu apmeklēt pilsētu saņēma izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Formālais iemesls bija kapsulas iemūrēšana iespaidīgajā sporta būvē, kas taps turpmākajos divos gados un domāta arī starptautisku sacensību rīkošanai peldēšanā. No būvlaukuma, kur pacelsies peldbaseins, ministru Kārli Šadurski pilsētas mērs Jānis Baiks aicināja uz pašvaldību, lai runātu par politikas jautājumiem gan sportā, gan galvenokārt izglītībā.

“Valmiera Latvijā ir liels centrs, pie mums saplūst daudz jauniešu, lai mācītos. Lai izglītības procesus nodrošinātu, pašvaldība iegulda ļoti lielas investīcijas,” ministram uzsvēra Jānis Baiks, stāstīdams, uz kādiem jautājumiem vēlēsies turpmāk sagaidīt atbildes un rīcību no Izglītības un zinātnes ministrijas. “Ļoti daudz bērnu no citām pašvaldībām brauc izglītoties Valmierā. Bērni iestājas mūzikas un mākslas skolās, apmeklē jauniešu centra daudzos pulciņus, trenējas sportā. Esam aprēķinājuši, ka pagājušajā gadā no Valmieras pilsētas budžeta samaksājām 350 tūkstošus eiro par citu pašvaldību bērnu izglītošanos Valmierā, kas patiesībā bija jādara citiem”, “Druvai” sacīja J. Baiks, piebilstot, ka ministram uzsvēris – tā nav pareiza politika, ka uz atbraucējiem no citām pašvaldībām par interešu izglītības sniegšanu neattiecina starppašvaldību norēķinus.

Vēl ministrs dzirdēja valmieriešu kritiku par līdzšinējo kārtību pedagogu darba apmaksā no valsts piešķirtās mērķdotācijas. Kā piemērs tika minēta Valmieras pēdējo gadu problēma. Finansējuma lielums pedagogu darba samaksai jau no sptembra neatbilst uzņemto skolēnu skaitam 1. septembrī. Tas tāpēc, ka valsts nerēķinās ar faktisko skaitu septembrī, bet vadās no datiem, kas liecina par klašu piepildījumu 27. maijā. “Valmierā šī mācību gadā 1. septembrī bija par 200 bērniem vairāk, nekā mācījās pavasarī. To, ka bērnu būs krietni vairāk, mēs jau iepriekš zinājām, to rādīja dzimstības dati, bet pieprasīt finansējumu skolotāju darba samaksai pēc faktiskā bērnu skaita tagad nav pieņemts. Septembrī nonācām fakta priekšā, ka Valmierā valsts mērķdotācijas nepietiek, lai samaksātu algas par 14 pedagogu slodzēm, bet bērni taču bija jāmāca! Valmieras pašvaldībai nācās no sava budžeta maksāt skolotājiem algas. Vai tas no valsts puses bija godīgi?” jautāja Jānis Baiks, piebilstot, ka ar nokavēšanos – no janvāra – Valmieras pašvaldība sākusi saņemt tik lielu mērķdotāciju, lai visi pedagogi saņemtu atalgojumu no valsts budžeta.

J. Baiks, kritizējot nepilnības izglītībai nepieciešamā finansējuma saņemšanā, neatrisināto problēmu raksturoja tā: “Ja Valmieras pašvaldība nesaņēma valsts mērķdotāciju, lai samaksātu par 200 bērnu izglītošanu, tātad, iespējams, kādas citas pašvaldības varbūt saņēma par bērniem, kuri tajā pašvaldībā nemaz neapmeklē skolu?”

Vēl valmieriešus neapmierina Izglītības un zinātnes ministrijas politika sporta jomā. Tai darīts zināms, ka Valmieras pašvaldība cer sagaidīt valsts atbalstu Daliņa stadiona rekonstrukcijai un slēgtās sporta manēžas būvei.

“Tā ir visas Vidzemes sāpe un patiesībā Latvijas problēma, ka Vidzemē nav, kur sarīkot vieglatlētikas sacensības telpās. Šogad Vidzemes ziemas čempionāts vieglatlētikā notika manēžā Igaunijā. Vai tas nav apkaunojoši mūsu valstij?” tiešs bija Valmieras politiķis Jānis Baiks. Jautāts, kāpēc viņš neizmantoja Valsts prezidenta doto iespēju nokļūt lielājā politikā, lai vadītu Ministru kabinetu, Jānis Baiks atbildēja: “Šādam procesam jābūt pakāpeniskam un saprotamam. Man ir prieks, ka valmierietis Māris Kučinskis ir tik tālu ticis, kļuvis no Saeimas deputāta par Ministru prezidentu. Protams, mēs ceram, ka, būdams valmierietis, viņš nebūs papildus jāpārliecina, taču Valmieras politikas īstenošanā savos sapņos un vēlmēs tomēr būsim piesardzīgi. Mēs protam rēķināt un saprotam, kas pilsētai ir vajadzīgs tūlīt un kas nav. Nevar ar pašvaldības prasībām valdībai arī pārspīlēt.”

Valmieras pašvaldība jau iepriekšējā mēra Ineša Boķa vadībā uzņēma kursu, lai kļūtu par sporta galvaspilsētu Vidzemē, tajā paceltos modernas sporta būves. “Valmierā ir daudz sportistu un arī daudz sporta līdzjutēju, bet tikpat daudz ir pilsētnieku, kuri tuvākajā laikā pirmām kārtām grib redzēt sakārtotas ielas, celiņus, parkus, grib redzēt pilsētas komunālās saimniecības attīstību,” secina Inesis Boķis.