Ziņas

Sabiedrība

Valmieras partija sāk izplesties ārpus pilsētas

Valmieras loks. Pilsētnieki tēlnieka Andra Vārpas veidotai skulptūrai Valmieras centrā nav raduši vienojošu skaidrojumu un dēvē to par loku vai pakavu, tikmēr partija "Valmierai un Vidzemei" šajās vēlēšanās atvēzējās jaunam politiskam lokam, ko liekusi arī ārpus pilsētas uz Burtnieku novada pusi, tiekot ievēlēta novada domē.Foto: Mairita Kaņepe

Vidzemes lielākā pilsēta Valmiera, sākot sajust, ka nospraustās robežas tai kļūst par šaurām, lūkojas pāri tām. Tā rīkojās pilsētas domes līdzšinējais deputātu sasaukums, kā nojaušams, politika turpināsies. Vēlētāji Valmierā priekšroku devuši reģionālajai politiskajai partijai “Valmierai un Vidzemei”. Partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Baiks kā vadīja, tā arī turpinās vadīt Valmieras domi. Par to liecina vēlēšanu rezultāti. Partijas “Valmierai un Vidzemei” kandidātu vidū neviens cits nav saņēmis tik daudz plusu kā Jānis Baiks.

Jau pirms vairākiem gadiem domes deputāti secinājuši, ka pilsētā sāk trūkt vietu, lai uzaicinātu investorus, lai varētu ierādīt iespēju vēl nebijušu uzņēmumu veidošanai. Spriežot, uz kuru pusi paplašināties, pašvaldība rūpnieciskai zonai vietu noskatīja Beverīnas novadā, kur ved dzelz­ceļa līnija Valmiera – Cē­sis. Gan ar politiskiem instrumentiem, gan ar Beverīnas novada deputātu un iedzīvotāju pārliecināšanu Valmieras domei izdevās panākt novada domes balsojumu, kurā pilsēta ieguva nelielu daļiņu no Beverīnas novadam piederošās teritorijas. Tajā jau sākusies rosība, lai sagatavotu pozīcijas rūpnieciskai apbūvei. Brau­cēji uz Valmieru no Raunas vai Liepas puses šo to mana.

Pēc šīm vēlēšanām var sacīt, ka partija “Valmierai un Vidze­mei” ir pieteikusi pretenzijas piedalīties politiskajā darbībā arī otrpus Valmierai – Burtnieku novadā. Novads apvieno sešas teritoriālās vienības: Burtnieku, Vecates, Matīšu, Ēveles, Rencēnu un Valmieras pagastu. Kartē pētot, var ieraudzīt, ka novada teritorija ietiecas Valmieras pilsētas dienvidu daļā kā tāds ķīlis. Arī braucot pa Tērbatas ielu Valmierā, var nepamanīt, ka varenā Tērbatas iela juridiski pāriet lauku teritorijā, lieliskā asfaltētā ielā ārpus pilsētas. Ielūkojoties kartē, redzams, ka Tērbatas iela ar tās blīvo apbūvi – privātiem namiem – pāriet Burtnieku novada jurisdikcijā, kamēr paralēlā iela – Viestura aleja, kas ved uz Valmieras Viestura vidusskolu -, joprojām ir pilsēta. Tikai kartē var izpētīt, ka vidusskolas teritoriju no trim pusēm apņem Burtnieku novadam piederošā zeme.

Partijas “Valmierai un Vidzemei” valdes priekšsēdētājs Jānis Baiks, nupat atkārtoti ievēlēts Valmieras domē, tajā būs kopā ar vēl deviņiem valmieriešiem no šīs partijas. Viņš vēlētājiem solījis: “Arī turpmākos gadus mēs godprātīgi un atbildīgi strādāsim valmieriešu labā, lai Valmiera būtu droša, sakārtota un ģimenēm draudzīga pilsēta ar attīstītu uzņēmējdarbību un ražošanu. “

Par tiesībām veidot politiku Burtnieku novadā, kas robežojas ar Valmieras pilsētu, šajās vēlēšanās pieteicās astoņas partijas. No tām novada domē neiekļuva tikai viena. Septiņas dalīs 15 deputātu vietas. Pirmo reizi startējot Burtnieku novada vēlēšanās, trīs deputātu vietas ieguva partija “Valmierai un Vidzemei”. Par saraksta līderi Guntaru Štrombergu nobalsojuši 590 vēlētāji, bet par partijas “Vienotība” līderi Edvīnu Straumi 886. No katra saraksta vēl divi kandidāti ievēlēti. No pārējām piecām partijām novada domē būs pārstāvēti divi vai viens deputāts.

Rītā pēc vēlēšanām valstī pazīstami politologi televīzijas ziņu raidījumos sūrojās, ka Valmierā politiskās cīņas pēc vēlēšanām nebūs. Tam, ka partija “Valmierai un Vidzemei” veica mēģinājumu gūt ietekmi vēl kādā, ne tikai Valmieras pilsētas domē, uzmanība pagaidām netika pievērsta. Arī tāpēc, ka, saprotams, “Vidzemei un Valmierai” Burtnieku novadā guvusi tikai nosacītus panākumus. Laiks rādīs, vai mēra amata kandidāts Guntars Štrombergs par mēru arī kļūs. Vēlētājiem partija solīja: “Strādāsim, lai iedzīvotāji novadā būtu ekonomiski un sociāli droši šodien un ilg­termiņā!” To aizvien var lasīt internetā, redzot, ka apņēmīgais vīrs stāv līdzās foto plakātam, kurā Latvijā pazīstamais valmierietis Māris Štrombergs laimīgs rāda iegūto olimpisko zelta medaļu. Tēvam, kas izaudzinājis tik mērķtiecīgu dēlu, tagad ir citi – politiskie -mērķi: “Manas prioritātes – izveidot uz kopīgu mērķi orientētu Burtnieku novada lēmējvaru, stabilizēt un padarīt efektīvāku Burtnieku novada izpildvaru, uzlabot administrācijas darbinieku kompetenci un produktivitāti.”

Nepārprotami pausts, ka Burtnieku novada pašvaldība veidojama tā, lai “kļūtu stabils atbalsts esošajiem uzņēmējiem un uzticams partneris jaunajiem” .

Partijas “Valmierai un Vidzemei” programma liecina, ka tai ir nopietnas intereses Burtnieku novadā un rūpes par infrastruktūras izveidi uzņēmējdarbībai, darba vietu radīšanu esošajos uzņēmumos un jaunu uzņēmumu izveides veicināšana. Partija plānojusi novada zemju izmantošanu dzīvojamā fonda paplašināšanai, jo nav noslēpums, ka Valmierā dzīvojamās platības trūkst. Katru rītu Valmierā pa lielajām ielām no Rīgas, Valkas un Cēsu puses iebrauc cilvēki uz darbu. Arī no Burtnieku novada pa Tērbatas, A.Upīša un Raiņa ielu un Matīšu šoseju Valmierā iebrauc mašīnu straumes – uz darbu un skolām Valmierā. Darbdienās viņi ir valmierieši, bet dzīvesvietu deklarējuši savās mājās ārpus pilsētas, tātad iedzīvotāju ienākuma nodoklis nenonāk pilsētā, bet novadā, tajā skaitā Burtnieku.