Ziņas

Sabiedrība

Valmierā par vienu tirgus vietu vairāk

Adījumi ir topā. Valmieras centra tirgū ar plašu adījumu piedāvājumu bija sastopamas arī adītājas no Cēsu puses.Foto: Ilze Fedotova

Darbību uzsācis Valmieras centra tirgus. Tajā uzsvars tiek likts uz vietējo mājražotāju, zemnieku un amatnieku izstrādājumiem, kā arī pārtikas produktu tirdzniecību. Par tirgus norises vietu izvēlēta Beātes iela 15, blakus tipogrāfijai “Liesma”.

Kā novēroja “Druva”, Valmieras tirgū bija pulcējušies tirgot gribētāji no dažādām vietām, tostarp no Gulbenes, Smiltenes, Alūksnes, Kocēniem, arī no Cēsu un Raunas puses. Kā atklājās, bija pieteikušies vairāk nekā 30 dažādi tirgotāji, taču ne visi bija ieradušies. Pavisam kopā tirdziņa atklāšanā bija 25 tirgotāji.

Daļa vietējo atzina, ka par tirdziņa atvēršanu jau bija dzirdējuši kaut kur izskanam, bet citi iegriezušies, vienīgi garāmejot. “Ideja ir brīnišķīga. Visiem nav automašīnu, visi nevar aizbraukt uz Valmiermuižu, arī Valmieras tirgus no šejienes tik tuvu neiznāk. Tagad tirgošanās ir pie pašas mājas. Es tikai atbalstu šādu ideju. Manā izpratnē tas ir ideāls variants,” teica valmieriete Ārija Ķīse.

Paši tirgotāji gan atzina, ka bija gaidījuši lielāku pircēju atsaucību, jo laikā pēc pulksten desmitiem, kad tikko tirdziņš bija atvēries, vien ziņkārīgs garāmgājējs nogāja garām un palūkoja, ko cilvēki sadomājuši pārdot.

Tos, kas sestdienā iegriezās tirdziņā, vairāk interesēja pārtikas produkti. Pie top lietām var minēt arī Adventes vainadziņus, zeķes, cimdus, sveces, kam seko tējas, dažādi mājās gatavoti našķi un pārtika, sākot no dārzeņu biezeņiem līdz sukādēm un maizes izstrādājumiem. Starp citām lietām izcēlās akmens trauki, ko tirgoja Agnis Breidaks no Ādažu puses, un “Nerātnās lelles”, kas atceļojušas no Ērgļu puses.

Ja arī, noejot garām “nerātno leļļu” stendam, neviens neko nenopirka, tad pasmaidīja gan. Tādas īpatnējas, ar rokām darinātas auduma lelles, kuras neslēpj arī amizantus plikumus, top Ērgļu pusē. “Tas jau ir daudz, ka tik aukstā laikā cilvēki var pasmaidīt. Jāsaka, ka pirms nedēļas bijām tirdziņā Alūksnē. Ja te ietu tikpat labi kā tur, tad mēs būtu ļoti priecīgi. Kopumā par noietu nesūdzamies. Lelles aizceļo pat uz ārzemēm. Daudzi tās pasūta uz kāzām, jo ar dārgu dāvanu nevienu vairs nepārsteigsi. Cilvēki grib kaut ko oriģinālu,” atzina Taisa un Gunārs Briškas no Ērgļu puses, uzsverot, ka gada nogalē viņi dodas uz dažādām vietām Latvijā. Kā teikt, līdzīgi kā daudzi citi mājamatnieki, – kur ir kāds gadatirgus, tur arī piesakās.

Valmieras centra tirgū izdevās satikt arī rokdarbnieci Inesi Puriņu no Raunas un

mājražotāju Ivetu Kazerovsku no Raiskuma pagasta “Kiukīšiem”, kura tirgojās ar mājās gatavotajām augļu un dārzeņu mērcēm. Pie viņas stenda interesentiem bija iespēja visas mērcītes arī degustēt. “Pirms kāda laika tirgojos citā pusē. Pie mums pienāca un izdalīja reklāmas lapiņas par šo tirgu. Nodomāju, ka tajā jāpiedalās arī man. Man patīk noskaņa un atmosfēra, kas ir šajā tirdziņā,” atzina Iveta.

Ar dažādiem adījumiem tirgojās arī cēsnieces. “Lai gan arī pašas esam adītājas, parasti lielākā tirgotāja mums ir ome. Šī ir tā reize, kad viņai palīdzam. Šobrīd viņa tirgojas citā vietiņā. Nevarējām izšķirties, uz kuru pusi lai brauc. Izlēmām, ka atbrauksim uz Valmieru,” norādīja Inga Ivanova.

Tas, kas nedaudz skumdināja tirdziņa apmeklētājus, bija fakts, ka starp mājražotājiem un amatniekiem tirgū bija arī rūpnīcā ražotās preces, rotaļlietas, kas pat nav ražotas Latvijā. Un tieši tas gremdējot tirdziņa ideju – ļaut amatniekiem un mājražotājiem realizēt savu produktu. Valmieras centra tirgus idejas autors un attīstītājs Mārtiņš Lunders atzīmē, ka tā bijusi kļūda, kas radusies komunikācijas procesā. “Protams, ideja ir par to, lai šajā tirdziņā pulcētos mājražotāji un amatniecības prasmju pārstāvji. Šajā gadījumā, sazinoties e-pastā, tirgotājs bija norādījis, ka viņam ir Latvijā ražotas lietas, taču, kā izrādījās, tas tā nebija. Protams, kad cilvēks iekārtojies tirgus laukumā, nav korekti viņu raidīt projām. Turpmāk cilvēkiem būtu jāsaprot, ka arī e-pastā vajag norādīt tās lietas, kas tiešām būs paredzētas tirgošanai. Tāpēc rūpīgi sekosim līdzi tam, lai šādu gadījumu vairs nebūtu,” viņš norāda un piebilst, ka pagaidām laukumā varot uzņemt ap 33 tirgotājiem.

Tāpat M.Lunders arī atzīmē, ka, lai tirdziņu iedzīvinātu un tas kļūtu pazīstams, ir jāpaiet vismaz pusgadam. “Tā bija tikai pirmā tirgošanās reize, tāpēc jāsaprot,

ka viss uzreiz nenotiek. Lai gan par to bija izskanējusi informācija arī medijos, visi interesenti tāpat nebija par to zinājuši,” klāsta M.Lunders un piebilst, ka Valmierā, protams, tiek organizēti līdzīgi tirdziņi, taču tie galvenokārt saistās ar gadatirgiem un gadskārtu pasākumiem. Ar šo esot doma nodibināt paliekošas tradīcijas, kur pircējs varēs iegādāties tieši Latvijā ražotus labumus.

Projekta organizatori sola strādāt pie tā, lai attīstītu infrastruktūru – vasaras sākumā tirgotājiem tiks uzcelti ērti tirdzniecības galdi un nelielas nojumes, kurās tirgoties būtu daudz patīkamāk.

Jāmin, ka sākumā tirgošanās plānota katru nedēļu, bet, sākot no nākamā gada pavasara, – katru dienu.

Ilze Fedotova