Ziņas

Sabiedrība

Valmierā būs iespēja dzirdēt jauno vēsturnieku zinātniskos lasījumus

Šodien no plkst.10 Valmieras muzejā norisināsies II zinātniskā konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”, aģentūru LETA informēja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Bulmeistare.

Konferences dalībnieki pētījuši tādas tēmas kā kungi un dzimtļaudis, atturības organizācijas un alkohola patēriņš, arheoloģisko pieminekļu uzmērīšana, Valmiera Hanzas laikā, humors kā vēstures izpētes objekts, vidusšķiras sievietes sociālais portrets Latvijā un publikācijas par rokmūziku laikrakstā “Padomju Jaunatne”.

“Kā esmu novērojis un arī citi man ir teikuši, esam vienīgie Latvijā, kas šādā veidā – brīva Latvijas vēstures tēmas izvēle un bez dalības maksas – aicina uzstāties jaunos vēsturniekus.

Kad es pats studēju “vēsturniekos” un arī pēc diploma saņemšanas sapratu, ka tematiski neiederos nevienā konferencē, grūti bija atrast iespēju par savu darbu pastāstīt citiem interesentiem, ja, piemēram, manas pētniecības intereses ir saistītas ar starpkaru posma populāro mūziku. Tāpēc doma par šādas konferences nepieciešamību bija jau sen. Idejas iniciatore bija mana sieva un kolēģe Liene Rokpelne,” skaidrojis konferences organizētājs, Valmieras muzeja vēsturnieks Alberts Rokpelnis.

Konferencē ar savu pētījumu rezultātiem iepazīstinās vēstures maģistri, maģistrantūras un doktorantūras studenti, kuri pārstāv dažādus studiju virzienus – topošie vēsturnieki, filologi, pat muzikologs.

“Zinātniski pētījumi mūsdienās jau pēc būtības ir starpdisciplināri, piemēram, arheoloģiju pastiprinot ar ģeoloģiju, ķīmijas zinātni, mūsdienu vēstures pētniecībā izmantojot arī socioloģijas metodes u.tml.,” paskaidrojis Rokpelnis.

Sadaloties divās grupās, darbus prezentēs 18 konferences dalībnieki, par kuru veikumu uzzināt aicināts katrs interesents – studenti, skolēni, skolotāji u.c. “Tā kā katram runātājam ir paredzēts konkrēts laiks, interesenti var programmā izvēlēties viņu interesējošo tēmu un klātienē noklausīties tieši to.

Piemēram, referāts par padomju laika rokmūziku var būt saistošs kādam mūziķim. Aicinām ikvienu interesentu, ne tikai vēstures entuziastus,” aicinājis Valmieras muzeja vēsturnieks.

Konferences programma skatāma Valmieras muzeja mājaslapā “muzejs.valmiera.lv”.

Zinātnisko lasījumu konference Valmierā notiks jau otro reizi. Ja pērn pirms tās norises iesaistītās puses vēl bija piesardzīgas, tad pēc lasījumiem sekojis aicinājums Valmierā pulcēties atkal nākamgad.

Jauninājums būs ievadreferāts, kurā par Latvijas vēstures pētniecības iespējām Amerikas arhīvos stāstīs profesors Ēriks Jēkabsons. Tāpat arī notiks noslēguma diskusijas, sniedzot dalībniekiem zināmu profesionālu novērtējumu par paveikto.

Kā skaidrojis Rokpelnis, konferences mērķis ir, lai jaunajiem vēsturniekiem būtu iespēja aprobēt savas pētniecības tēmas zinātniskā vidē, kas ir svarīgi viņu turpmākajā studiju procesā. Tāpat dalībnieki pilnveidos uzstāšanās prasmi, mācoties par nopietnu pētījumu pastāstīt saistoši, bet nezaudējot zinātnisko raksturu.

“Klausoties līdzbiedrus, iespējams saprast, kas ir uzlabojams paša darbā. Turklāt profesionāļi par darbiem sniegs vērtīgus padomus un analīzi, kas noderēs pētījuma turpmākajā attīstībā. Tā kā Valmierā pulcēsies dažādu izpētes virzienu vēsturnieki, iedzīvotājiem tā ir iespēja ar viņiem tikties un aprunāties,” uzskata Rokpelnis.

Pērn pēc konferences desmit referāti kā zinātniskas publikācijas tika apkopoti krājumā, kas jau tagad brīvi pieejams katram interesentam Latvijas Universitātes datubāzē.

Konferences rīcības komitejas pārstāvji un zinātniskie recenzenti būs Rokpelnis (Valmieras muzejs), Ilze Boldāne-Zeļenkova (Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts), Liene Rokpelne (Valmieras muzejs), Viktorija Bebre (Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts), Anita Čerpinska (Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts), Eva Eihmane (viduslaiku vēstures pētniece), Rūdolfs Brūzis (Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts), Edvīns Evarts (Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts) Kaspars Zellis (Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts), Ēriks Jēkabsons (Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte), Ilgvars Butulis (Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte) un Gatis Krūmiņš (Vidzemes Augstskola).