Ziņas

Izklaide

Valmierā atklās kinorežisora Jāņa Streiča 80 gadu jubilejai veltītu izstādi

Šodien plkst.16 Valmieras muzeja Izstāžu namā tiks atklāta kinorežisora, scenārista un aktiera Jāņa Streiča 80 gadu jubilejai veltītu izstāde “Streiča laiks. Filmas, cilvēki, grāmatas. Gleznas, zīmējumi, pasteļi.”, aģentūru LETA informēja Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Bulmeistare.

Izstādes atklāšanā piedalīsies un atmiņstāstos dalīsies arī pats Streičs.

Izstādē ir apvienotas divas ekspozīcijas: Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja sadarbībā ar biedrību “Ekrāns” veidotā ceļojošā izstāde “Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets”, kā arī būs apskatāmas gleznas, zīmējumi un pasteļi no režisora personīgās kolekcijas.

Pagājušais gads Latvijas kino vidē tika pasludināts par Streiča gadu, atzīmējot režisora 80.jubileju. Kopš 1967.gada, kad tapa viņa pirmā spēlfilma “Kapteiņa Enriko pulkstenis” (veidota kopā ar režisoru Ēriku Lāci), līdz 2010.gadam, kad pie skatītājiem nonāca “Rūdolfa mantojums”, Streičs ir uzņēmis 22 filmas, kā arī rakstījis scenārijus. Tāpat mākslinieks bijis aktieris un filmējies epizodēs gan savās, gan citu režisoru uzņemtās filmās. Spilgtākās lomas: bandas vadonis, viltus garīdznieks Arsēnijs filmā “Šauj manā vietā” (1970) un mācītājs Latgalei veltītajā filmā “Cilvēka bērns” (1991).

Streiča filmās izteiksmīgi parādās to tapšanas laikam raksturīgas detaļas, dialogiem piemīt tiešums un nianses, kas paliek atmiņā. Filmas ir savu laikmetu liecinieces, ļaujot no mūsdienu skatpunkta ieraudzīt daudz saistošu detaļu. Režisors aicina ļauties viņa īpašajai kino valodai – ar mākslas darbu iestarpinājumiem vai varoņu sapņu vizualizāciju. Streiča kino valoda ir bagāta un daudzpusīga, tēmu loks – plašs, žanri – dažādi: kara drāmas, komēdijas, detektīvs un citi.

Izstādē “Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets” aplūkoti režisora kino valodas paņēmieni, filmu uzņemšanas process, fotogrāfijās iemūžināti tādi aktieri kā Vija Artmane, Jānis Paukštello, Ivars Kalniņš, Lilita Bērziņa un daudzi citi, ar kuriem mākslinieks bieži sadarbojies. Fotogrāfijās skatāmas arī Streiča lomas paša filmās.

Otra ekspozīcija aicina aplūkot Streiča gleznojumus, zīmējumus un pasteļus. Kad 1969.gadā mākslinieks Jānis Anmanis, būdams Jāņa Streiča asistents kinostudijā, ieraudzīja režisora aizraušanos un talantu, viņš vairāk nekā 30 gadus mēģinājis pierunāt Jāni Streiču atsākt gleznošanu. Tam bija panākumi, un kopš 2002.gada režisors piedalās izstādēs un plenēros kopā ar draugiem – profesionāliem māksliniekiem. Viņam bijušas vairāk nekā 30 personālizstādes Latvijā un Lietuvā.

Jānis Streičs dzimis Latgalē, uzaudzis Kurzemē netālu no Sabiles. Karš izpostīja viņa ģimeni, zēns agri kļuva bārenis. Viņa skolas gadi ritēja Preiļu novada Gaiļmuižā. Sapnis bija kļūt par mākslinieku. Tas īstenots Rēzeknes pedagoģiskajā skolā, kur zīmēšanas metodiku pasniedza Jakovs Beketovs, atklājot pirmos aroda noslēpumus un mudinot mācīties tālāk. Sekoja dienests armijā, kur prasme zīmēt atviegloja karavīra gaitas. Vēlāk gan aizraušanās ar teātri guva virsroku un aizveda pa “kino ceļu”.

Studenta gados Streičs pelnīja iztiku, gatavojot dekorācijas amatieru teātros, veidojot plakātus klubiem un uzņēmumiem. Arī kino jomā prasme zīmēt lieti noderēja, un Jāņa Streiča filmu “vizuālais ietērps” ir pārsvarā viņa diktēts un vadīts.

Par režisora dzīvi lasāms viņa grāmatā “Lāga dvēseļu straumei”. Streiča devums kinomākslā apcerēts Dairas Āboliņas grāmatā “Jāņa Streiča maģiskais reālisms. 22 filmas”. Starp tām arī “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Mans draugs nenopietns cilvēks”, “Teātris”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Savukārt darbu pie filmas “Cilvēka bērns” režisors aprakstījis grāmatā “1991 – tas garais cilvēkbērna gads”.

Streičs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa un Cicerona balvu, Vatikāna un citu starptautisko prēmiju laureāts, kinorežisors, scenārists, sabiedriskais darbinieks un gleznotājs.

Izstāde “Streiča laiks. Filmas, cilvēki, grāmatas. Gleznas, zīmējumi, pasteļi.” Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāma līdz 6.jūnijam.