Ziņas

Sabiedrība

Vaivēnieši uz viena viļņa

Visi kopā. Vaives pagasta iedzīvotāju tikšanās "Vaive mainās" pulcēja dažāda vecuma interesentus, kas apliecina, ka pagasta attīstība rūp visiem.

Pašiem redzēt attīstības iespējas un domāt par pagasta nākotni- ar tādu domu notika Cēsu novada Vaives pagasta iedzīvotāju tikšanās “Vaive mainās”.

Uz sarunu Vaives tautas namā pulcējās gandrīz 60 dažāda vecuma vaivēnieši. Saiets bija pašu iedzīvotāju iniciatīva, kas radās septembrī pašvaldību rīkotās apkaimju tikšanās laikā.

Sanākušie ar ovācijām uzņēma Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga teikto, ka Vaives forums apmeklētības ziņā pārspējis Cēsu iedzīvotāju forumu: “Esam iegājuši digitālajā laikmetā, mēģinām izteikt savas idejas, padomus sociālajos tīklos un digitālajās formās, taču, manuprāt, klātienes tikšanās, cilvēciskais kontakts joprojām ir ļoti svarīgi. Ir pamats cerībām, ka šodienas radītās domas, ieceres sasniegs dzirdīgas ausis.”

Tikšanās sākumā pārdomās un redzējumā dalījās pagastā dzīvojošie Kaspars Goba un Laimdota Eliase. K. Goba atzina, ka liels izaicinājums ir saskatīt kopīgas lietas, kas vienotu pagasta iedzīvotājus, jo intereses ir tik dažādas, atšķiras izglītības, dzīves uztveres un materiālā nodrošinājuma līmeņi: “Man grūti iedomāties saskarsmes punktus, kas visus varētu vienot. Pieļauju, ka tā varētu būt interese pēc labas infrastruktūras, par to ir vērts domāt, jo tas veicina attīstību. Es Vaivi redzu kā vietu, kur lieliski dzīvot.”

L. Eliase runāja par Vaives tautas namu, norādot, ka tam jābūt kā vietai, kur satikties: “Ja sev jautāju, kāpēc dzīvoju Vaivē – tāpēc, ka te viscaur redzu ekoloģiju. Te cilvēki viens otru pazīst, rūpējas viens par otru. Tas ir tas, ko nedrīkst pazaudēt. Mūsu cilvēkiem ir unikālas zināšanas un prasmes, tāpēc jāatrod veids, kā to izmantot.

Taču lielākā virsvērtība ir brīvība. Mēs te atrodamies, jo paši gribam veidot savu dzīves telpu, gribam veidot ģimenes vidi. Pro­tams, brīvība uzliek arī pienākumus. Jo lielāka brīvība, jo vairāk pienākumu, pašiem jādomā, kā veidot sev vēlamo. Vaives tautas nams ir kā pagasta sirds, jo te nākam satikt savējos, gūt pozitīvas emocijas, iegūt prasmes, sevi pilnveidot.”

Līvu sākumskolas direktore Antra Gabranova rosināja tomēr neaizmirst postu, kas nodarīts Krīvu apkaimei, kur jau kādu laiku nemitīgi notiek rakšana, kas traucē apkārtējiem un sagandē skaisto ainavu. Vairākkārt ziņots pašvaldībai, tur pateikts, ka darbība nelikumīga, tomēr viss turpinās, darbu darītāji saka, ka strādā likumīgi. “Ir pretrunīga informācija, un mums, iedzīvotājiem, gribētos zināt, kā ir patiesībā,” jautāja A. Gabranova.

Uz to J. Rozenbergs norādīja, ka pašvaldība vinnējusi tiesvedību par nelikumīgajām būvēm šajos īpašumos. Kopā ar Valsts vides dienestu panākta vienošanās, ka jebkādi darbi kādā no abiem īpašumiem ir apturēti, tāpēc jebkas, kas tur notiek, ir nelikumīgs, pamanot kādu darbību, iedzīvotāji var zvanīt valsts vai pašvaldības policijai.

Tikšanās otrajā daļā iedzīvotāji strādāja grupās, lai iezīmētu savu redzējumu par Vaivi 2030.gadā, akcentu liekot uz to, kāda ir Vaives tautas nama loma lauku pārmaiņu procesā.

Viena no foruma rīkotājām, novada pašvaldības Attīstības nodaļas projektu vadītāja Evija Taurene aicināja nevis domāt par šī brīža problēmām, bet pasapņot, pafantazēt, ko vēlētos redzēt tālākā nākotnē: “Apkaimes iedzīvotāji šo namu zina kā vietu, kur parasti tiek ierīkots vēlēšanu iecirknis, tāpēc lai šodien šī tiešām ir vieta, kur vēlēties, kādu gribam redzēt tautas namu.”
Pēc ideju izdiskutēšanas grupas stāstīja par savu veikumu, kā izrādījās, visi domā ļoti līdzīgi, atšķiras tikai nianses. Vairāki uzsvēra iedzīvotājiem piemērotākas transporta kustības nodrošināšanu, kas ļautu pasākumus tautas namā un Amatu mājā apmeklēt arī tiem, kam nav sava auto.

Citi runātāji atzīmēja potenci­ālās tūrisma iespējas Vaives pagastā, redzot tautas namu kā tūrisma informācijas centru, kur uzzināt par tuvākajā apkārtnē esošajiem tūrisma objektiem. Citi saskatīja tautas namu kā radošās uzņēmējdarbības centru, kur notiktu regulāri mājražotāju tirdziņi. Tika pārrunāts tautas nama kultūras piedāvājums, kas, pēc iedzīvotāju domām, varētu būt kvalitatīvāks un daudzveidīgāks.

Sanākušie atzinīgi vērtēja tikšanos, izsakot cerību, ka viss nebeigsies tikai ar runāšanu. Veis­maņu ciemā dzīvojošais Rai­monds Bušs atzina, ka ir vienīgais šī ciema pārstāvis, taču sapratis, ka jābūt klāt: “Nevar stāvēt malā un teikt, ka neviens neko nedara, jādara arī pašiem. Man prieks par aktivitāti, ceru, ka šī tikšanās dos virzību. Man patika šis formāts, kurā ikviens atnākušais bija iesaistīts diskusijās, izsakot savas idejas.”

Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītāja Ieva Goba atzina, ka iecere rīkot šādu tikšanos attaisnojusies ar uzviju: “Tā parādīja, ka iedzīvotāji kopumā ir uz viena viļņa. Visi bija vienisprātis, ka tautas namam jābūt kā pulcēšanās vietai, bet jārada saturs, lai cilvēkiem būtu interese te pulcēties.”

Visas idejas, ieteikumi tiks apkopoti un prezentēti pašvaldības deputātiem, lai tautas namā izskanējušais nepaliktu plauktos, bet rastu virzību.