Ziņas

Sabiedrība

Vaivē veidojas kaimiņu būšana

Kaimiņi. Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Evija Atvara (vidū) kopā ar vaivēniešiem – Jāni Gobu (no kreisās), Ditu Trapencieri, Matīsu Žagaru un Leldi Gobu.Foto: Sarmīte Feldmane

Vaives tautas namā Kaķukrogā uz pirmo sarunu vakaru “Personības Vaivē – Vaives personības” sanāca ap trīs desmiti interesentu. Ideja satikties savējiem varbūt sākumā šķita nevajadzīga, jo kaimiņš taču kaimiņu pazīst, bet izrādījās, daudzi cits citu pazīst tikai neklātienē vai nepazīst nemaz. Iepazinās kaimiņi, kuru īpašumus atdala birztala, kuri reiz sazvanījušies, risinot kopīgu problēmu. Viens vaivēnietis secināja, ka saticis to, kurš dzīvo tajā mājā, kuras jumtu viņš redz, kad tīra skursteni.

“Vaivē dzīvo daudzas plašā sabiedrībā pazīstamas personības. Ikdienas steigā nesatiekamies, bet katru taču interesē, kā klājas savējiem,” saka Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Evija Atvara un uzsver, ka sarunu vakarus ierosinājuši pagasta iedzīvotāji. Pirmajā tikšanās reizē par sevi un savu saikni ar Vaivi pastāstīja zinātnieks, biologs un sportists Matīss Žagars, kinooperatore un dabas draugs Lelde Goba, vadītāja, deputāte un audžumamma Dita Trapenciere, mednieks, hokejists un policists Jānis Goba.

“Tā kā mūsu ģimene ilgi dzīvojusi ārpus Latvijas, mani ģeogrāfiskās piesaistes kodi varbūt nav tik viegli identificējami. Mājas man vairāk ir garīgs stāvoklis, ne fiziska vieta. Nevaru iedomāties dzīvot kur citur, ja te draugi, kaimiņi. Tāpēc man svarīgi būt te,” teica M.Žagars un piebilda, ka viņam kā biologam ļoti patīk Vaives upe.

Lai arī kur Leldi Gobu veduši izaicinājumi un intereses, viņa nekad nav aizgājusi no Vaives. Viņas stāsti par pieredzēto, filmējot “Vides faktus”, esot klāt dažādās norisēs, rosināja arī klausītājus paust viedokli par klimata pārmaiņām. Dita Trapenciere izteica pārdomas, sajūtas par piederību Vaivei. “Katrs nākam no savām mājām. Manas bērnības vasaras pagāja “Silarājos”, kurus cēlis vecvectēvs. Šī vieta un māja ir tā, kur visvairāk jūtos piederīga, kaut esmu deklarēta Cēsīs. Šī vieta man saistās ar klusu, rimtu darīšanu, riktēšanos. Te jutos iederīga saviem mazajiem darbiem, dabas vērošana notiek turpat pagalmā. Dzīve aizveda prom, atsaucoties izaicinājumiem, bet tagad te dzīvo mamma un pati cenšos atgriezties,” pārdomās dalījās D.Trapenciere.

Jānis Goba no jaunības atceras: kad dzīvoja Cēsīs, mācījās Priekuļos, tad šķitis, ka Vaive ir kaut kur tāli lauki. “Tāds bija stereotips. Kļūstot vecākam, daudz kas mainās,” viņš atzina. Vecāki iegādājās īpašumu pie Veismaņ­mui­žas, blakus ir Vaives upīte. Te dzīvo J.Gobas ģimene. Tā kā viņš ir mednieks, kaimiņi interesējās, vai pagastā arī redzēti lāči, vilki. Jānis atcerējās, kā pirms gadiem, vēl būdams jauns policists, divas naktis dežurējis Vaives pagastmājā un sargājis vēlēšanu biļetenus. “To gan zinu, ka te pa naktīm rēgi nestaigā,” viņš pauda pārliecību un atgādināja, ka arī agrāk Vaives tautas namā bija tradīcija satikties tējas vakaros un pārrunāt pagastā aktuālo.

Vaivēnieši arī šoreiz pārrunāja pagastā svarīgāko. E.Atvara pastāstīja, ka iecerēts izveidot Kaķupītes dabas taku pusotra kilometra garumā. Tiks piesaistīta nauda aprīkojumam, bet iedzīvotāji apņēmušies talkā speciālistu vadībā iztīrīt krūmus. Teritorija ap Kaķukrogu ir seši hektāri. Tiks sakārtota estrādes apkārtne- ierīkota ugunskura vieta, soliņi, bet jaunu estrādi nebūvēs. Te varēs svinēt svētkus, rīkot nelielus koncertus. Tiek apsvērts, kā labāk izmantot Rīdzenes dīķi, tiks turpināta Mazuma ezera apsaimniekošanas plāna izstrāde, kas palikusi nepabeigta.
Kaimiņi arī runāja par Veis­maņmuižu. Tās nākotne satrauc visus vietējos, apspriests tika arī ceļš un ceļmalā izzāģētie koki.

Vaivēniete Irēna Egle pastāstīja, ka rudenī, spriežot, kā izmantot Kaķukrogu un ko vaivēnieši vēlas, radusies ideja par “Labās dzīves klubu”. Reizi mēnesī svētdienu rītos tie, kuri vēlas, sanāk kopā pie tējas, kafijas. Tiek uzaicināts kāds ciemiņš. Nākam­svētdien tas būs ārsts Arturs Tereško.
“Esam ieinteresēti, lai Ka­ķukrogā logi būtu gaiši. Svarīgi, ka ir aktīvi cilvēki, kuri rosina citus,” atzina vaivēnieši. Mārīte Lemose “Druvai” pastāstīja, ka labprāt brauc uz Kaķukrogu, bet tā kā dzīvo Krīvos, vairāk ierasts braukt uz Cēsīm.

Visi tikšanās dalībnieki bija vienisprātis – ir jāsatiekas, jo visiem ir daudz kopīga un ir arī tikšanās vieta. No janvāra vidus tautas namā notiek pārmaiņas – iegādātas jaunas digitālās klavieres un profesionālā deju grīda, tiek uzstādīti skatuves mehānismi un gatavots jauns skatuves ietērps.