Lielstraupes pils un apkārtne ieklāta sniegā. Pa iztīrītiem celiņiem var nokļūt pie nama. Tiek veikta videonovērošana, apsardze. Pašvaldība sakārtojusi ugunsdrošības sistēmu un pilī nodrošina siltumu. Tie bija vieni no pirmajiem darbiem, lai pils būtu drošībā.

“Sadarbībā ar Veselības ministriju top Ministru kabineta rīkojums par bijušo narkoloģiskās slimnīcas īpašumu nodošanu paš­valdībai. Pagājušā gada beigās visu instanču tiesas atzinušas, ka Straupes baznīcas draudzes un Valsts zemes dienesta strīdā par robežām dienests rīkojies atbilstoši pieejamajiem dokumentiem un arī pašvaldības pieņemtie lēmumi bijuši pareizi. Esam sākuši robežu iemērīšanu, tiks sakārtota Zemesgrāmata,” stāsta Valsts SIA “Straupes narkoloģiskā slimnīca” valdes locekle, Pārgaujas pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa un piebilst, ka tiek gatavota uzņēmuma nosaukuma maiņa un turpmāk būs SIA “Liel­straupes pils”, kas apsaimniekos īpašumus. Pašvaldība pārņems 14 ēkas, arī bijušo rehabilitācijas centru “Saulrīti” atkarīgajiem pusaudžiem.

Tūrisma speciāliste un domes deputāte Rudīte Vasile atgādina, ka 2017.gadā dome konceptuāli lēma pārņemt Straupes narkoloģiskās slimnīcas īpašumus. “Tas pašvaldībai nebija viegls lēmums. Deputātu balsojums nebija vienbalsīgs. Ļoti daudz par to tika diskutēts domē, ministrijā. Straupes simbols ir pils – tā ir kas vairāk par vēsturisku ēku,” saka R.Vasile, bet M. Drubiņa uzsver, ka visi īpašumi tiks izmantoti tā, lai iegūtu līdzekļus, tos ieguldītu pilī.

Pašvaldība, piesaistot dažādu fondu līdzekļus, pilī ieguldījusi gandrīz 20 tūkstošus eiro. SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” veica pils arhitektoniski māksliniecisko izpēti. Pētījums ir pamatdokuments, lai strādātu tālāk. R. Vasile pastāsta, ka tik apjomīgs pētījums līdz šim pilij nav veikts un, pēc pētnieku domām, ir arī unikāli atklājumi. “Līdz 18.gadsimta vidum pils saglabājusies neskarta, kā viduslaikos. Tad veiktas nelielas rekonstrukcijas, pēc 1905.gada ugunsgrēka tornī uzstādīts baroka kupols. Starp barona kabinetu un salonu tika atklāts aizmūrēts smailloka arkas portāls. Tas varētu būt 14., 15.gadsimts. Tāds ir retums viduslaiku pilīs Latvijā. Portāls jāatsedz, jāiekonservē, jāpēta ķieģeļu vecums. Tornī atrodas apjomīga metāla ūdens tvertne. Pētnieki vēl nezina, ar kuru laiku tā saistās,” pastāsta R. Vasile.

Ir sagatavots projekts, lai piesaistītu finansējumu torņa kupola atjaunošanai.
Pētnieki rekomendē pili izmantot tūrismam un izglītībai, kā arī jāparāda dažādi vēsturiskie uzslāņojumi.

“Pilī satiekas daudzi gadsimti. Ir saglabātas slimnīcas telpas. Arī tā ir pils vēsture,” uzsver tūrisma speciāliste un piebilst, ka bibliotēka saglabājusies kā barona laikā, tikai plauktos ir mūslaiku grāmatas, kuras lasīja slimnīcas pacienti. Diemžēl par dzīvi pilī nav saglabājušās fotogrāfijas. Arī baronu Rozenu dzimta iesaistījusies to meklējumos.

Pērnvasar dome pieņēma lēmumu, kā pilī var uzņemt tūristus. “Pašvaldība drīkst tikai nomāt telpas, tūrisma firmas to dara, lai grupas apskatītu pili, kā arī piesaista gidu. Tāpat arī individuālajiem apmeklētājiem jāslēdz līgums par pils apskati,” pastāsta M.Drubiņa, bet E.Vasile atklāj, ka firmām nepatīk slēgt līgumus, bet tā ir iespēja apskatīt pili.

“No ārpuses pils ir pils. Kad ieiet telpās, reakcija ir dažāda. Tiem, kuri saistīti ar mākslas vēsturi, arhitektūru, pils ir interesants atklājums. Tie, kuri meklē savu sapņu pili, ir vīlušies,” atklāj R.Vasile, bet M.Drubiņa uzsver, kas būtiski izdarīt visu, lai tornī varētu laist tūristus. “Kopā ar novada tūrisma uzņēmējiem domāsim par kopīgu novada piedāvājumu. Pils daudziem ceļotājiem būs gala mērķis, tā būs nozīmīga arī privātajiem uzņēmējiem, lai atvilinātu tūristus. Veidojas sadarbība ar kaimiņu, tā sauktās mazās pils īpašnieku apkārtnes sakopšanā. Parkā arborists novērtējis kokus, tie tiks sakopti. Vasarā apkārtne tika kopta, pils ir apgaismota.

Patlaban valsts SIA “Straupes narkoloģiskā slimnīca” nodrošina ūdens apgādi tuvējām mājām, jo tā vēsturiski izveidojies. Ir izstrādāts projekts par jaunu urbumu, lai iedzīvotājiem ūdensapgāde nebūtu atkarīga no pils, bet to varētu nodrošināt pašvaldība,” stāsta M.Drubiņa.

Salīdzinot ar to, kas pilī tika izdarīts gadu desmitos, pašvaldība gada laikā paveikusi daudz.