Latvija kļūst tīrāka, bet līdztekus aizvien ceļmalās redzami autobraucēju izmesti atkritumi, kas bieži vien, vēja pūsti, lido pa gaisu. Autobusu pieturvietās, īpaši jau pēc brīvdienām, nelielās atkritumu urnas ir pārpildītas, dažkārt blakus tām nolikti sadzīves atkritumu maisi.

Par atkritumiem ceļmalās runāts un rakstīts daudz. Ar simbolisku skrējienu no Rīgas līdz Melturiem, reizē vācot autoceļu malās nomestos atkritumus, kustība “Trashmob” aicināja interesentus apvienot aktīvu dzīves­veidu ar dabā pamesto atkritumu savākšanu. Tās iniciators un idejas autors Tālis Banga desmit stundās pieveicis 80 kilometrus, pa ceļam savācot vairāk nekā 1500 dažādu atkritumu vienību: plastmasas pudeles un glāzes, kartona kafijas krūzes un dzērienu iepakojumus, cigarešu paciņas, ēdienu iepakojumus, alumīnija skārdenes, stikla pudeles, plastmasas maisiņus, kā arī baterijas, šķiltavas, pirkumu čekus, plastmasas kanniņas, auto detaļas un kartona kastes. Visi savāktie atkritumi tika sašķiroti un nogādāti tiem paredzētajās vietās – atkritumu konteineros – vai nodoti otrreizējai pārstrādei.

“Skrējienā savāktais atkritumu daudzums ir labs atgādinājums mums visiem – lai cik daudz līdzekļu ik gadu tērētu organizētai atkritumu vākšanai, vēl joprojām atrodas gana daudz cilvēku, kuri tukšās pudeles un papīrus nomet, kur pagadās, nerūpējoties ne par ekonomiskajiem, ne vides apsvērumiem. Tikai no mums katra un visiem kopā atkarīgs, cik drīz Latvija būs patiešām tīra valsts,” viedokli paudis iniciatīvas idejas autors Tālis Banga.

Visvairāk atkritumu salasīts Pierīgā, kā arī degvielas uzpildes staciju un dažādu ēstuvju tuvumā, tāpēc T.Banga aicina atbildīgās institūcijas, kā arī tirgotājus un ražotājus uzņemties līdzatbildību par tīras vides uzturēšanu un ilgtspējas nodrošināšanu: ““Trashmob” ideja radusies, lai mudinātu katru iedzīvotāju, kurš ikdienā skrien, nūjo, soļo, skrituļo, dodas pastaigās, sēņo, laivo vai citādi pavada laiku dabā, apvienot šīs aktivitātes ar atkritumu vākšanu, piešķirot savai atpūtai pievienoto vērtību. Taču ir skaidrs, ka uz to visu jāskatās arī no otras puses – cik attīstīta ir infrastruktūra, cik daudz atkritumu konteineru izvietots, kādos iepakojumos tiek pārdotas un ražotas preces.”

AS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Komunikācijas daļas komunikācijas speciālists Juris Aksels Cīrulis pastāsta, ka autoceļu nomalēs tiek izmesti plast­masas maisiņi, papīri, dzērienu un ēdienu iepakojumi, pudeles, kā arī iedzīvotāji nereti izmanto iespēju no mājsaimniecību atkritumiem atbrīvoties, tos atstājot pie atkritumu tvertnēm autobusu pieturvietās. “Līdztekus tam ceļmalas tiek piegružotas arī ar būvniecības un lielgabarīta atkritumiem: azbesta šīferi, kuru nevar nodot parastā atkritumu poligonā, jo tie ir bīstamie atkritumi, kā arī būvgruži, vecas mēbeles, ledusskapji un televizori, kam savukārt ir paredzēti speciāli nodošanas punkti,” Latvijas iedzīvotājiem ne tik patīkamus ikdienas faktus atklāj Juris Aksels Cīrulis.

Ik gadu piegružoto ceļmalu sakopšanai izlieto vairāk nekā 580 tūkst. eiro, t.sk. autoceļu nodalījuma joslas sakopšanai 379 tūkstošus eiro un sadzīves atkritumu tvertņu apkopei 204 tūkstošus eiro. Savukārt “Latvijas autoceļu uzturētāja” Cēsu nodaļa atkritumu savākšanai un tālāk nodošanai izlieto vairāk nekā 25 tūkstošus eiro.
Pēdējo piecu gadu laikā atkritumu savākšanai no valsts autoceļiem ir izlietoti vairāk nekā 2,8 miljoni eiro. Izmesto atkritumu daudzums ceļmalās nesamazinās, kas liecina par ceļu lietotāju vien­aldzīgo attieksmi vides piesārņojuma problēmu risināšanā un atkritumu īpatsvara samazināšanā.

“Ja iedzīvotāji atkritumus novietotu tiem paredzētajās mājsaimniecību noslēgto atkritumu apsaimniekošanas līgumu norādītajās vietās, tad atkritumu savākšanas izmaksas autoceļu uzturētājs varētu izlietot autoceļu ikdienas darbiem, piemēram, turpat 260 km grants autoceļu veikt greiderējamās kārtas atjaunošanu, sakārtot autoceļu ūdens atvadi un citus darbus,” atgādina “Latvijas autoceļu uzturētājs” Komunikācijas daļas komunikācijas speciālists Juris Aksels Cīrulis.

Kustības “Trashmob” mērķis ir ar darbiem parādīt, ka kopīgiem spēkiem var Latviju padarīt tīrāku. “Ticu, ka tā nav utopija, bet gan reāli sasniedzams rezultāts. Jau tagad ikvienam, ieviešot savā ikdienā pavisam nelielas pārmaiņas – kaut paceļot vienu nomestu pudeli vai skārdeni –, varam veicināt vides tīrību un ilgtspēju. Tāpat plānojam realizēt vairākas kampaņas, kuru ietvaros, iesaistot un izglītojot sabiedrību un atbildīgās institūcijas, kā arī uzlabojot infrastruktūru, darīsim visu, lai mazinātu vides piesārņojumu,” norādījis T.Banga.