Ziņas

Sabiedrība

Vairāk ēno speciālistus

Uz mirkli sapņu profesijā. Vecpiebalgas vidusskolas 10.klases skolnieks Mikus Cimdiņš Ēnu dienā izmēģinājis iesēsties katra puiša bērnības sapņu vietā - liela sarkanā auto vadītāja sēdeklī. Foto: Marta Martinsone-Kaša

Arī Cēsu pusē, tāpat kā Latvijā kopumā, Ēnu dienā skolēnu interese ir vairāk manāma par konkrētām specialitātēm, ne vairs sabiedrībā pazīstamu cilvēku un dažādu iestāžu vadītāju vērošanu, kas dominējis projekta pirmajos gados.

Ēnu dienu rīkotāja “Junior Achievement Latvija” vadītājs Jānis Krievāns plašsaziņas līdzekļiem izplatītajā informācijā uzsver, ka skolēni šogad aptaujās izteikuši vēlmi redzēt īsto profesijas ikdienu, ne darba devēja sarīkotu “teātri” – uzņēmuma reklāmas pa­sākumu. “Tas vēlreiz apliecina, ka vairums jauniešu Ēnu dienu uztver nopietni un šo pieredzi patiesi izmanto savas karjeras plānošanai un nākotnes profesijas izvēlei.”

Laikraksta “Druva” vakar sastaptās “ēnas” – reģiona vidusskolu un ģimnāziju audzēkņi – apstiprināja, ka, visticamāk, tiešām gribētu saistīt savu nākotni ar projektā iepazīto profesiju.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu daļā viesojās Mikus Cimdiņš, 10.klases skolnieks no Vecpie­balgas vidusskolas, kurš “ēnošanai” pieteicies pirmo reizi un izvēli pamato ar vēlmi nākotnē strādāt dinamiskā vidē. “Tā kā es diezgan daudz aizraujos ar sportu, man nepatīk tāds darbs, kur jāsēž pie datora vai kā citādi, labāk uzturos svaigā gaisā, tāpēc gribējās paskatīties kaut ko aktīvu,” stāsta jaunietis, apstiprinot, ka centīsies izmantot šo iespēju – iepazīt profesijas – arī nākamgad un, visticamāk, paliks uzticīgs glābšanas dienesta darbam. Mikus šīs dienas pirmajās stundās paspējis piedalīties ugunsdzēsēju mašīnu apkopē un sagatavošanā darbam, nācies arī tīrīt instrumentus.
VUGD Vidzemes reģiona brigādes Cēsu daļas komandieris Kaspars Dravants apstiprināja, ka iestāde šajā projektā piedalās regulāri un dažādu vecumu “ēnotāji” ugunsdzēsējiem esot katru gadu, turklāt piedaloties arī meitenes, ne tikai puiši. Viņš paskaidroja, ka saistībā ar drošības prasībām jaunieši uz notikumu vietām gan neizbraucot, taču iepazīstot ikdienas profilaktiskās darbības un arī šīs profesijas pārstāvju sadzīvi. “Nekādus īpašus šovus nesniedzam, skolēni piedalās ikdienas darbos kopā ar personālu, tiek iesaistīti, teiksim tā – atbalsta pasākumos, iepazīstas ar tehniku, arī ar ikdienu un ugunsdzēsēju dzīvi kopumā. Arī kopīgas brokastis, pusdienas, stāsti – nekas nav īpaši izspēlēts.” K.Dravants pieļauj, ka reiz kāda no ugunsdzēsēju “ēnām” varētu izrādīties nākamais dienesta darbinieks, tādēļ lielāko ieguvumu saskata jauniešu iespējā reālos apstākļos iepazīt tieši šī darba ikdienu. Viņš atminas, ka pirms vairākiem gadiem trīs skolēni pat gribējuši palikt pa nakti kopā ar dežūrmaiņu un “izbaudīt arī to dzīvi, kas ir dežūras garumā”.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiālē atnākušie abi 10. klases puiši projektā piedalās pirmo reizi, viņi norāda – iemēģināt roku inženierzinātnē mudinājis gan iestādes nosaukums, gan interese par programmēšanu un trīsdimensionālā printera darbību. Gan sešpadsmitgadīgais Emīls Briedis no Cēsu Valsts ģimnāzijas, gan Voldemārs Veitners no Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas “Druvas” viesošanās laikā bija aizņemti ar objekta formas un izskata izstrādāšanu īpašā datorprogrammā, lai pēc mirkļa redzētu, kā pašu radītais dizains pieņem taustāmus apveidus 3D printerī. Šīs laboratorijas vadītājs Armands Sīlītis atzina, ka šis ir viņa pirmais gads kā “ēnas” devējam, taču ikdienā viņa pieredze daudz sais­tīta ar skolas vecuma bērniem, jo uz RTU Cēsu filiālē notiekošajām izglītojošajām nodarbībām bieži ierodas pamatskolu vecāko klašu audzēkņi. Savu motivāciju iesaistīties arī šajā projektā A.Sī­lītis pamato ar vēlmi vēl vairāk stāstīt jauniešiem par inženierzinātnēm un parādīt to, ka tas ir interesanti un ka to vajag studēt. “Tas būs nepieciešams nākotnē, jo, kā zināms, inženieri ir pieprasīta profesija Latvijā,” uzsver RTU pārstāvis, daloties novērojumos, ka pēdējos gados nudien audzēkņu interese par šo jomu ir krietni pieaugusi.
Savukārt Priekuļu novada paš­valdībā viesojās trīs zēni no Prie­kuļu vidusskolas 5.b klases, kuri pirmo pieredzi “ēnošanā” izbaudīja pie pašvaldības IT administratora Normunda Kažoka. Ie­priekš nekāda saskarsme ar šo jomu nav bijusi ne vienpadsmitgadīgajam Rūdolfam Rūķim, ne viņa vienaudzim Edgaram Auzi­ņam, taču profesijas nosaukums un tās apraksts esot piesaistījis interesi šo darbu iepazīt tuvāk. Tur­pretī viņu klasesbiedrs Martins Bērziņš pastāstīja, ka brālis jau nodarbojas ar programmēšanu un arī viņu tas iedvesmojis izvēlēties šo Ēnu dienas vidi. Martins jau tagad pieļauj, ka nākotnē savu karjeru tiešām varētu saistīt ar informācijas tehnoloģijām.

Puišu “ēnas” devējs N.Kažoks atzīst, ka savā pirmajā piedalīšanās reizē gan bija gatavojies uzņemt vecāku klašu skolēnus, aptuveni nojaušot iespējamās tehniskās zināšanas un prasmes, taču sagaidītais nav mainījis plānus, un puiši darbosies paredzētajās aktivitātēs. Zēniem kopā ar speciālistu bija jāstrādā pirmsskolas izglītības iestādē “Mežma­liņa”, kur viņiem bija jāpalīdz pieslēgt nupat izvietotās antenas pie kopējā tīkla. “Viņi palīdzēs vilkt vadus pa gaiteņiem un tamlīdzīgas lietas,” pirms darba pastāstīja datortīklu administrators, paskaidrojot, ka šis bērnudārzs bija palicis kā viena no pēdējām pašvaldības iestādēm, kas interneta pieslēgumu izmantojusi kā ārpakalpojumu, turpmāk tā darbosies kopējā tīklā.