Algotus pagaidu sabiedriskos darbus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Cēsu filiāles apkalpošanas teritorijā 2020. gadā veica 97 bezdarbnieki, to skaitā 38 ilgstošie bezdarbnieki. Šogad pieteikumu skaits ir lielāks, visās astoņās vēsturiskā Cēsu rajona pašvaldībās noslēgti līgumi un darbi tiek sākti, “Druvu” informē Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles vadītājas pienākumu izpildītāja Laura Āboltiņa.

Lai sniegtu atbalstu bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un kuriem jāattīsta vai jāuztur darba iemaņas, NVA sadarbībā ar pašvaldībām īsteno pasākumu “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi”. Laura Āboltiņa skaidro, ka pērn pagaidu sabiedriskos darbus savās pašvaldībās veica 97 bezdarbnieki, bet pasākums kopumā tika izmantots 110 reižu, jo cilvēks vienā gadā tajā var piedalīties vairākas reizes, bet kopumā ne ilgāk kā sešus mēnešus. Šiem darbiem var pieteikties cilvēki, kas reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā. Īpaša nozīme šim NVA aktīvajam nodarbinātības pasākumam ir to pašvaldību teritorijās, kur vāji attīstīta uzņēmējdarbība un trūkst brīvo darba vietu.

Gada sākumā strādā jau 32 bezdarbnieki

Vienā izveidotajā pagaidu sabiedrisko darbu vietā gada laikā tiek nodarbināti vismaz divi bezdarbnieki. Laura Āboltiņa skaidro: “NVA Cēsu filiāles pārraudzībā ir astoņi novadi, sadarbībā ar pašvaldībām esam izveidojuši jau 33 algotu pagaidu sabiedrisko darbu vietas: Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas un Raunas novadā katrā piecas, Priekuļu novadā sešas, Vecpiebalgas – četras, Līgatnes novadā divas, Pārgaujas novadā vienu. Janvārī algotos pagaidu sabiedriskajos darbos bija iesaistīti jau 32 NVA Cēsu filiālē reģistrētie bezdarbnieki, to skaitā 14 ilgstošie bezdarbnieki. Pasākuma dalībnieki galvenokārt veic sabiedriska labuma darbus savu pašvaldību teritoriju labiekārtošanā un uzturēšanā.
Laura Āboltiņa secina, ka pieteikumu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir lielāks: “Taču jāņem vērā, ka ik gadu dalībai pasākumā piesakās vairāk bezdarbnieku, nekā iesaistās. Kad algoti pagaidu sabiedriskie darbi jāuzsāk, daudzi no tiem atsakās, kā iemeslus minot veselības problēmas vai grūtības ar nokļūšanu līdz darbu vietai, vai to, ka darbi netiek organizēti konkrētā pagastā, ka mājās jāpieskata bērni, ka baidās no kovida, un tamlīdzīgi.”

Kļūst par pastāvīgiem darbiniekiem

Piedaloties pagaidu sabiedriskajos darbos, bezdarbnieki savas pašvaldības teritorijā veic sociāla labuma darbus un saņem stipendiju 200 eiro mēnesī, strādājot piecas dienas nedēļā sešas stundas dienā. Ja bezdarbnieks algotus pagaidu sabiedriskos darbus nav veicis visās attiecīgajā mēnesī paredzētajās dienās, atlīdzība tiek izmaksāta proporcionāli dienām, kurās piedalījies pasākumā. Būtiski, ka cilvēki saņem ne tikai samaksu, bet arī par šiem bezdarbniekiem tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. NVA apmaksā arī individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi “Covid-19” infekcijas izplatības riska novēršanai.

Tomēr Laura Āboltiņa atzīst, ka ne tikai pirms darbu uzsākšanas, arī to laikā ne visi uzsāktos darbus pabeidz: “Visbiežāk darbs ticis pārtraukts veselības problēmu dēļ, taču bija arī neattaisnoti darbu pārtraukšanas gadījumi.” NVA darbiniece arī norāda, ka biežāka bezdarbnieku mainība redzama pašvaldībās, kurās ir attīstītāka uzņēmējdarbība un vairāk brīvo darba vietu: “Piemēram, Cēsu pašvaldībā ir bijuši gadījumi, kad bezdarbnieki pēc ļoti veiksmīgas pagaidu sabiedrisko darbu veikšanas tika pieņemti pastāvīgā darbā.” Aizvadītajā gadā tādi bija astoņi cilvēki.

Kopumā Latvijā gada pirmajā pusgadā plānots izveidot 3386 algotu pagaidu sabiedrisko darbu vietas, nodrošinot visām pasākuma īstenošanā iesaistītajām pašvaldībām visu pieteikto pagaidu sabiedrisko darbu vietu izveidi, informējusi Nodarbinātības valsts aģentūra. Aizvadītajā gadā valstī kopumā dalību pasākumā “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi” bija uzsācis 8091 bezdarbnieks, 550 no tiem iekārtojās darbā.