Ziņas

Sabiedrība

Vainīgi ne tikai vīrusi, bet arī stress

Galdā āboli un putra. Lai mazuļus nepiemeklētu saaukstēšanās slimības, jādomā arī par veselīgu uzturu.Foto: Marta Martinsone-Kaša

Vecāki, kuru atvases šogad sākušas apmeklēt bērnudārzu, ar bažām gaida vai jau ir saskārušies ar to, cik bieži mazuļi pirmajā “dārziņa” gadā slimo. Iesnas un klepus rudenī un ziemā kļūst teju vai par bērna ikdienas pavadoni.

Iesnas, klepus, vēlāk bronhīts, vēl kādam vējbakas, stomatīts, acu konjunktivīts, vēdera vīrusi – tās ir tikai daļa no slimībām, kas pašu mazāko bērnudārznieku vidū izplatās ātri, un no tām izvairīties izdodas tikai retajam.

“Ne viena vien māmiņa ar nopūtu saka – bet mēs taču rūdījāmies! Ļāvām, lai mazais skraida plikām kājām, ēda vitamīniem bagātu pārtiku! Zinājām, ka, uzsākot bērnudārza gaitas, bērni daudz slimo, tāpēc pat vērsāmies pie homeopāta, bērnam devām imunitāti stiprinošos “zirnīšus”. Un še tev – otrā nedēļa bērnudārzā, un mazajam jau iesnas, klepus un paaugstināta temperatūra,” par pieredzēto stāsta Cēsu pilsētas 4. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Līga Balode.

Vadītāja mierina, ka pirmais gads bērnudārzā ir rūdījuma gads: “Jāsaprot, ka mājas apstākļos bērns dzīvojis šaurā ģimenes lokā, bet grupiņā sastopas ar vien­audžiem, notiek vides klimata maiņa, ir arī stress no visa jaunā, svešādā. Te vecākiem nevajadzētu sev neko pārmest, jo notiekošais ir normāls process.”

Pirmsskolas pedagogi novērojuši, ka par bērnu slimošanu visvairāk satraucas mammas. “Bērni ir gudri. Viņi šo mammas uztraukumu, nervozitāti ļoti labi jūt, slimošana ir tikai atbildes reakcija. Daudzas likstas atkāpjas brīdī, kad mammīte saprot, viss ir kārtībā, tas piederas pie lietas. Vecā­kiem ir jābūt skaidrībai par to, ka viņi ir gatavi uzticēt sava mīluļa aprūpi kādam citam. Vecāku bažas, vai tikai viņi rīkojas pareizi, pāriet uz bērnu un apgrūtina adaptācijas procesu bērnudārzā. Jā­pārstāj domāt aplamas domas par to, ka neviens cits nespēs bērnu aprūpēt tā, kā to var mamma. Audzinātājām vajag uzticēties,” klāsta vadītāja.

Līdzīgās domās ir arī Raunas bērnudārza pirmsskolas metodiķe Ritma Temnova, sakot, ka pirmā gada puņķi un arī asaras mazuli norūda. “Ar katru nākamo gadu bērna veselība kļūst stabilāka, uzņēmība pret slimībām vājinās. Protams, sava loma arī laikapstākļiem – tie ir krasi mainīgi. No rīta šķiet, ka mazajam vajag uzvilkt vienu kārtu vairāk, bet jau vakarā ir tik silts, ka drēbju kārtas jānes rokā. Laikapstākļi ietekmē bērna veselību, no iesnām nav pasargāts pat pieaugušais,” min R. Temnova, piebilstot, ka Raunas bērnudārza telpas tiek minimāli kurinātas, lai mazajiem būtu silti un omulīgi.

“Mēs Cēsu 4. pirmsskolas izglītības iestādes grupiņās ieslēdzam elektriskos sildītājus, īpaši ēkas ēnainajā pusē, taču bērni nemitīgi kustas, skraida, viņiem ir silti. Vecāki dažbrīd pārspīlē ar apģērbu. Pieaugušie sēž krēslā, ir mazkustīgi, viņiem salst, tad nu mazie arī tiek saģērbti atbilstoši vecāku sajūtām, rezultātā bērnam grupiņā ir karsti, bet, ejot uz mājām, mazais atdziest, un iesnas klāt kā piesauktas,” saka L. Balode. Vadītāja bilst, ka pārsalušus bērndārzniekus līdz šim neesot redzējusi, toties pārkarsušus, slapjām mugurām un sarkaniem vaigiem gan.

Cēsu ģimenes ārstei – pediatrei Brigitai Jaunzemai darba pilnas rokas: “Pirmie bērnudārznieki mani jau apciemojuši. Rudens. Sko­las vecuma bērni nāk mazāk, tiem veselība nostabilizējusies. Zvana, interesējas, konsultējas tieši mazo bērnu vecāki. Nereti bērns noslimojis nedēļu, bērnudārzā pabijis vien dažas dienas, un atkal ir klāt. Bērni slimo, kamēr iziet adaptācijas periodu. Reti kurš pirmajā bērnudārza apmeklēšanas mēnesī neparādās pie ģimenes ārsta, lielākā daļa tomēr slimo.

Slimību ierosinātāji ir gan laika apstākļi, gan stress. Ja bērns uz dārziņu dodas ar pārdzīvojumu, tad lielāka iespējamība, ka viņš slimos. Dažreiz bērni slimo ne tikai pirmajā gadā, bet arī nākamajā. Tāpat mazajam var būt kreņķis, ja grupiņā gadās kāds, kurš viņu parausta, iekniebj, nepieņem, tad bērnam parādās slimības simptomi, pat paaugstinās temperatūra.

Svarīgi, lai, no rīta šķiroties, kad mazais sāk raudāt, mamma nesāktu raudāt līdzi. Vecākiem jāsaglabā miers un pozitīva attieksme. Ja svētdienas vakarā vecāki skandina, ka rīt atkal jāiet uz dārziņu un bērnam pret to ir nepatika, nekāds brīnums, ka no rīta parādīsies paaugstināta temperatūra, kas ilgst dienu. Tas nav vīruss, tie ir pārdzīvojumi, kas liek sevi manīt.”

Steiga ir vissliktākais sabiedrotais. Nepārtraukti steidzinot bērnu un steidzoties paši, kļūstam arvien nervozāki un nekas nesanāk no mierīgas atvadīšanās, savukārt bērnudārzs kļūst par sodu, pret kuru bērns protestē, kā māk – slimojot.