Ziņas

Sabiedrība

Vai varēs cirst tievākus kokus

IlustratīvsFoto: Marta Martinsone - Kaša

Zemkopības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta “Noteikumos par koku ciršanu mežā”. Latvijas Ornitologu biedrība (LOB) bažījās, ka šādi grozījumi varētu novest pie pastiprinātas Latvijas mežu izciršanas. Īsumā runa ir par galvenās cirtes caurmēra samazināšanu -atļauju cirst kailcirtē tievākus kokus nekā līdz šim un kailciršu atļaušanu piejūras priežu mežos, kur tās līdz šim bija aizliegtas.

Noteikumu grozījumu projekta izstrādē iesaistījās meža nozares nevalstiskās institūcijas – Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Lat­vi­jas Kokrūpniecības federācija. Par noteikumu projektu tika organizēts informatīvs seminārs meža nozares interešu grupām un dabas aizsardzības jomas nevalstiskajām organizācijām. Daļa no iesaistītajām pusēm izmaiņas noteikumos gaida un atbalsta, bet daļa, paredzot masveida koku izciršanu, pauž, ka mežzinātnieku aprēķini, kas izmantoti kā arguments galvenās cirtes caurmēra samazināšanai, balstīti tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, tāpēc grozījumus likumā vērtē kā aprēķinu, ļaunprātīgu rīcību, meliem un tuvredzību.

LOB valdes priekšsēdētājs Vies­turs Ķerus savā blogā atzīst: “Pa­ma­tojot grozījumu veikšanu, analizēti tikai privātie meži, bet, ņemot vērā to, ka likums visiem viens, mainīsies arī valsts mežu ap­saimniekošana. Ietekmi uz valsts mežiem Zem­ko­pības ministrija nav vērtējusi, taču skaidrs, ka, samazinot kritērijus mežu ciršanai, nākamajos desmit gados palielināsies mež­izstrādes apjomi, pieaugs kailciršu platības un, ņemot vērā to, ka mežizstrāde šobrīd atļauta arī putnu ligzdošanas laikā, bojā ies vēl lielāks putnu ligzdu skaits. Šobrīd biedrība vāc parakstus, lai panāktu mežizstrādes pārtraukumu no aprīļa līdz jūnijam.

Mums nemitīgi tiek apgalvots, ka Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, tātad tā, lai resursu pietiktu arī nākamajām paaudzēm. Ja tā tiešām ir, nav nekāda pamata mainīt ciršanas noteikumus un intensificēt mežu izciršanu. Ja tā nav, tad meža nozares priekšstāvjiem būtu jāatzīst, ka tie līdz šim sabiedrībai melojuši.

Galvenās cirtes caurmēra samazināšana faktiski nozīmē vecuma, kādā mežu atļauts nocirst, pazemināšanu, jo grozījumos paredzēto izmēru koki sasniegs pirms noteiktā ciršanas vecuma. Piemē­ram, lai melnā dzilna izkaltu dobumu, tai nepieciešams koks vismaz 38 cm diametrā, taču plānotie grozījumi paredz tādu priežu izciršanu, kuras sasniegušas vien 30 cm diametru.”

Amatas novadā, Skujenes pagastā, “Kalna Gaviešu” saimnieks un meža īpašnieks Ziedo­nis Vilciņš strādā pēc “mūžīgā me­ža” koncepcijas un saka, ka grozījumu pieņemšana nesola lielu mežizstrādi privātā sektorā, jo privātie meži izcirsti tik rūpīgi, ka dažviet nav saudzēti arī koki, kuri milimetrs milimetrā balansēja uz atļaujas robežas, tādēļ masveida mežizstrāde esot maz ticama.

Taču Z. Vilciņš uzsver, ka skatoties uz Eiropas tirgus precēm, lielākā daļa koka izstrādājumu ir līmēti no maziem gabaliņiem, tāpēc kokrūpniekiem šādi grozījumi ir izdevīgi. “Arī man kā meža īpašniekam jaunie grozījumi varētu nākt par labu, jo orientējos uz vecākiem, tātad kokiem ar samērā lielu diametru, un, ilgtermiņā raugoties, es tirgum spēšu piedāvāt to, ko citi vairs nevarēs, tā apsvēruma dēļ, ka resno koku vienkārši nebūs. Taču tuvākajos desmit gados kokmateriālu piedāvājums varētu palielināties sakarā ar to, ka varēs zāģēt tievākus kokus, bet cena kritīsies.

Domāju, šajos grozījumos visvairāk ieinteresēta akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM), jo pēc grozījumu apstiprināšanas Saeimā uzņēmums varētu gūt iztrūkstošo peļņu. Tomēr jāpatur prātā, ka no LVM būtiski pildās valsts kase. Sekojot līdzi problēmām veselības un izglītības nozarē, saprotams, ka valdībai kaut kur līdzekļi jāatrod, tāpēc, lai kādus iebildumus neceltu biedrības, visticamāk, grozījumus pieņems.

Runājot par ornitologiem, gribas teikt, ka dažbrīd viņi ir pārlieku lieli maksimālisti, jo uzskata, ka no aprīļa līdz jūnijam vispār mežā ar zāģi iet nedrīkst, taču jāaizdomājas, ka tas ir gada ceturksnis, kura laikā ārkārtīgi dārga tehnika un mežizstrādē nodarbinātie sēž dīkstāvē. Neviens profesionāls mežizstrādes uzņēmums Latvijā nav tik bagāts, lai atļautos tik ilgu dīkstāvi,” saka mežsaimnieks.

Zemkopības ministrijas Mežu departamenta pārstāvis Nor­munds Strūve pauž, ka līdz ar jauno regulējumu prasība atstāt pēc ciršanas noteiktu koku skaitu nemainās, tāpat netiks mainīta maksimālā cirsmas platība. “Ru­na ir par trijām koku sugām – egli, priedi un bērzu -, kā arī par auglīgajiem mežu augšanas apstākļu tipiem, kas sadalīti bonitātēs. Dia­metrs, atbilstoši kuram drīks­tēs cirst tievākus kokus nekā līdz šim, mazinās vienu līdz piecus centimetrus, kā kurai sugai,” sacīja N.Strūve. Viņš nedomā, ka grozījumu dēļ varētu būt intensīvāka ciršana, jo grozījumi neskar citus parametrus, kas pēc būtības veicina lielāku ciršanas apjomu.

N. Strūve arī pauda, ka grozījumi ļaus meža īpašniekiem efektīvāk izmantot meža zemi, viņiem būtu lielākas iespējas un arī pienākumi, jo plānots grozīt arī meža atjaunošanas noteikumus, nosakot pienākumus atjaunot mežu ar selekcionēto stādāmo materi­ālu.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvja, mežsaimnieka Ed­gara Dupuža ieskatā šie grozījumi nozari sakārtos un intensīvāka mežu izciršana tādēļ nenotikšot.

2017. gada pirmo ceturksni LVM noslēdza ar 16,4 miljonu eiro peļņu. Salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, peļņa ir par 1,2 miljoniem eiro jeb 7% mazāka. Lai arī ieņēmumi šī gada pirmajos trijos mēnešos pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmeni, ir palielinājušās arī uzņēmuma izmaksas, ko galvenokārt ietekmējusi augstāka degvielas cena. Šā gada pirmajos trijos mēnešos realizēti 1,20 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimentu un 0,12 miljoni kubikmetru augošu koku. Akciju sabiedrība valsts budžetā gadā iemaksā 79,7 miljonus eiro un nodrošina 6200 darbavietas.