Vecpiebalgas muižas komplekss Inešu centrā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Parka stūrī atrodas bijusī kalpu māja, kurai jaunlaiku nosaukums ir “Lauksaimnieki”. Tā ir   avārijas stāvoklī.

Pašvaldība ēku vēlas pārdot, pircējs, kas apņēmies to atjaunot, ir, taču radusies problēma – likums ļauj pārdot ēku tikai kopā ar zemi. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde zemes pārdošanu arhitektūras pieminekļa teritorijā neatbalsta, satraukušies arī pagasta ļaudis.

“Skaidrs, ka ne tagad, ne pārredzamā nākotnē pašvaldībai nebūs naudas, lai    ēku saglābtu. Tā arī nav nepieciešama tiešo funkciju veikšanai, ja vienīgi uzņēmējdarbības atbalstam. Pati celtne    nav piemineklis, tā ir kompleksa daļa,” stāsta Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš un uzsver, ja ar “Lauk­saimniekiem” kaut kas netiks darīts tuvākajā laikā, tie vienkārši sabruks.

“Lauksaimnieki” labi zināmi bijušajiem Inešu mākslas skolas audzēkņiem. Ēkā skolas vajadzībām tika iekārtotas divas    telpas. Tās arī ir vienīgās, ko var izmantot. “Toreiz tika ieguldīti līdzekļi. Negribētos, ka tie būtu nomesti zemē,” vērtē I.Putniņš.

Patlaban ēku nomā uzņēmums “Gardenia eco”, kas gatavo sveces, rīko meistardarbnīcas. Tūristu interese ir liela. Pavasarī uzņēmēji vērsās pašvaldībā, ka vēlas iegādāties “Lauksaimnie­kus”.    Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde piekrita, ka ēku paš­valdība drīkst atsavināt, tikai īpašniekam stingri jāievēro prasības, kuras nosaka šādas ēkas vēsturisko vērtību saglabāšana.

Nākamie īpašnieki ar pietāti un cieņu izturas pret bijušo kalpu māju un ieinteresēti to atjaunot. Tajā atrodas nu jau Latvijā reta vērtība – manteļskurstenis. Uzņē­mēji sagatavojuši projektu tā atjaunošanai, saņēmuši finansiālu atbalstu “Leader” programmā, ir redzējums, kā vēl piesaistīt naudu.

“Saprotams, ka uzņēmējs nav ieinteresēts ieguldīt ēkā, kuru nomā. Novada domes deputāti daudz diskutēja, vai nodot ēku atsavināšanai. Ja sākumā bija šau­bas, tad, izvērtējot situāciju, paš­valdības iespējas, lēmums bija vienbalsīgs – gatavot īpašumu atsavināšanai,” stāsta novada vadītājs.

Deputāts Edgars Bērzkalns nepiedalījās domes sēdē, kurā lēmums tika pieņemts. “Komitejas sēdē biju pret. Ir sarkanās līnijas, ko pašvaldība var atļauties pārdot un atdalīt no kopuma. No muižas kompleksa izdalīt ēku un zemi man ir nepieņemams lēmums. Ir arī pretruna ar teritorijas plānojumu, kurā ierakstīts – nav atļauts sadalīt pils parka teritoriju,” viedokli pauž E.Bērzkalns un uzsver, ka pašvaldība radījusi precedentu un pircēji var sākt pieteikties arī, piemēram, Dzērbenes muižas kompleksa brūkošajām ēkām. “Būs izsole, un nav taču garantijas, ka “Lauksaimniekus” iegūs tagadējie nomnieki,” piebilst domes deputāts.

Vislielāko neizpratni inesiešiem radījis domes lēmums ne jau par to, ka tiks pārdota ēka, kas    ir daļa no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Vecpiebalgas muižas apbūve”,    bet gan tas, ka paredzēts atsavināt arī zemi – aptuveni 1500 kvadrātmetrus. Tā ir piederīga vietējās nozīmes arhitektūras piemineklim “Parks”.

“Īpašniekam zemi, kaut sim­bolisku, parkā nevajag, bet likums pašvaldībai neļauj atsavināt ēku bez zemes. Ja tā nebūtu, tiktu pārdota tikai ēka,” skaidro I.Put­niņš un piebilst, ka privatizācijas laikā bez zemes tika pārdota “Svaru māja”, tagad tā rīkoties nedrīkst. Attīstības plānošanas un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas galvenā nekustamā īpašuma speciāliste    Daina Slaidiņa atgādina Ne­kustamā īpašuma valsts kadastra likuma 35.pantā noteikto:    “Ja zemes vienība un zemes īpašniekam piederošās būves ir reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā kā vienots nekustamais īpašums, tad, dalot nekustamo īpašumu, būve nav atdalāma no zemes vienības, uz kuras tā atrodas.”

Mērniecības birojs, lai sagatavotu dokumentus par zemes atdalīšanu “Lauksaimniekiem”, vērsās Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē, lai saņemtu zemes ierīcības projekta izstrādes nosacījumus. No pārvaldes saņemta atbilde, ka tā neatbalsta ierosināto nekustamā īpašuma sadalīšanas priekšlikumu. Proti, zemi muižas parkā nedrīkst dalīt.

“Pašvaldība tikko aizsūtīja vēstuli, kurā skaidrojam, kāpēc nepieciešams atdalīt zemi, ka tā tiks veicināta pieminekļa saglabāšana, pretējā gadījumā tas tiks apdraudēts. Ļoti ceram uz izpratni. Pārvalde arī nenorāda, ka gribam rīkoties nelikumīgi, bet neatbalsta domes lēmumu,” teic novada vadītājs un atgādina, ka pavisam nesen pašvaldība apsvēra iespēju Dzērbenes muižas kompleksā nojaukt stalli, kas ir bīstamā stāvoklī. “Tam pārvalde nepiekrita. Inešos gribam glābt ēku un atbalstu nesaņemam,” pārdomās dalās I.Putniņš.

Novada vadītājs piekrīt, ka izprot inesiešu satraukumu. “Ko drīkstēs, ko nedrīkstēs darīt pie “Lauksaimniekiem”, noteiks Na­cio­nālā kultūras mantojuma pārvalde. Ja uzņēmējs nodarbojas ar tūrismu, turklāt tādā vietā kā Vecpiebalgas muiža, tās parkā, viņš nevarēs neievērot noteikumus,” uzsver I.Putniņš un pauž pārliecību, ka pašvaldība nekad nav pat iedomājusies, ka varētu pārdot Vecpiebalgas muižu. Pagastā izskan arī tādas runas.

Kamēr pašvaldība un Naci­onālā kultūras mantojuma pārvalde rod risinājumu,    uzņēmējam katra diena attālina ieceres īstenošanu, bet kalpu mājai rudens lietavas caurā jumta dēļ    par labu nenāk. Novada vadītājs atzīst, ka varbūt novadniekiem par maz skaidrots, kāpēc deputāti pieņēma lēmumu pārdot kalpu māju un kāpēc arī zemi.