Ziņas

Redzeslokā

Vai jāaudzē stirnu galdam

Vismaz cūku pupas būs. Ausmas Zigrīdas Stambrovskas un Guntas Ozoliņas rūpīgi koptajām dobēm un vagām stirnu bars, pāri ejot, aplauzis arī lilijas, izbradājis sīpolus. Kabačus, kartupeļus, cūku pupas vismaz stirnas neēd.Foto: Indars Krieviņš

Tas, ka arī Cēsīs savu reizi var ieraudzīt kādu lapsu, stirnu vai zaķi, nav nekāds pārsteigums. Taču arī tas, ka stirnas pilsētā noēd mazdārziņos iesēto un iestādīto, vairs diemžēl nav jaunums. “Vakars beidzas ar dārza nosegšanu, rīts ar atsegšanu un asarām,” saka cēsniece Ausma Zigrīda Stambrovska, bet kaimiņiene Gunta Ozoliņa piebilst, ka žēl dārziņā ieguldītā darba un līdzekļu un nav padoma, kā to, kas izaudzis, pasargāt no stirnām.

Cēsnieces dzīvo Glūdas ielā. Turpat līdzās slimnīca, otrā pusē mežs, blakus Glūdas muiža. Kaimiņienes īrē dārziņus no mājas īpašnieces. Tāpat dara vēl astoņu cēsnieku ģimenes. Gadu gaitā katra savu zemes stūrīti iekopusi un ik vasaru cenšas ko izaudzēt.

Ausma Zigrīda un Gunta rāda stirnu nodarīto skādi. “Pagājušajā vasarā rudens avenes pielasīju spaini, tagad pumpuri nokosti,” rāda Gunta, bet Ausmai Zigrīdai biešu dobe paslēpta aiz nožogojuma, pa nakti vēl tiek pārklāta ar vecu aizkaru. “Vienalga, stirnas iemanās kādu bieti apgrauzt vai izraut. Tāpat ir ar zirņu vagu, jāsargā kāposti,” stāsta cēsniece un atceras, ka kaimiņš šopavasar bietes un pupiņas nesējis, lai nebūtu jāsāpina sirds. “Viņam jau 90 gadu, grib kaut ko sev izaudzēt, bet nevar, jo stirnas noēd,” saka Ausma Zigrīda. Stirnas nesmādē arī mārtiņrozes, šķiet, īsts kārums ir liliju ziedi, kad tie tikko veras. Lai arī vasara, meža dzīvnieki apgrauzuši pat ābelīti.

“Ko darīt, nezinām. Vieni kaimiņi savam dārzam apkārt apvilka elektrisko ganu. Vismaz viņu dārzā neiet. Kaimiņienei žogs pusotru metru augsts, tam stirnas lec pāri. Vajadzīgi līdzekļi, lai uzceltu kādu sētu,” pārdomās dalās Ausma Zigrīda un uzsver, ka diemžēl pensionāres nevar atļauties ieguldīt naudu dārziņa aizsardzībā.

“Pirms četriem gadiem parādījās četras stirnas, bet tad tikai ziemā. Tagad ir septiņas un vasarā. Nebaidās no cilvēkiem,” pastāsta Gunta. Buciņš pat piecirtis kāju, kad cilvēki šo raidīja prom.

“Mums vēl ir spēks, gribas izaudzēt savus dārzeņus, ogas, pastrādāt svaigā gaisā, izaudzēt puķes, lai ir, ko aiznest uz kapiem. Bet stirnu dēļ nolaižas rokas,” saka cēsnieces. Ausma Zigrīda gan piebilst, ka mazmeita arī teikusi – neko nevar darīt. Kaimiņienes ļoti cer, ka kāds līdzēs, ja ne, rudenī nāksies iet pēc palīdzības uz pašvaldību. Šoreiz pēc sociālā atbalsta.

Tas, ka pilsētā dzīvniekus šaut nedrīkst, skaidrs katram. Kā meža dzīvniekiem likt atgriezties mežā, “Druva” jautāja pensionētam mežzinim, Cēsu domes deputātam Mārim Sestulim. “Pakon­sultējos arī ar kolēģiem. Pilsētā ir citi noteikumi nekā laukos. Diemžēl pēdējos gados meža dzīvnieki aizvien vairāk ienāk pilsētās. Arī Cēsīs. Ko darīt? Tikai paši dārziņu saimnieki var sargāt savus dārziņus. Protams, jāiegulda nauda, lai uzstādītu elektrisko ganu vai uzceltu žogu, ir arī pieejami dabiskie atbaidītāji jeb repelenti,” viedokli pauž Māris Sestulis un uzsver, labi saprot cēsnieču bažas, taču tāda ir situācija. Un ne tikai mazdārziņos Glūdas ielā. Stirnas prot uzmesties par saimniecēm, tām patīk iekoptos dārzos izaudzētais.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *