Ziņas

Sabiedrība

Vai būs brīvdienu pilsēta?

Valmierā. Gaujas krastā uzstādītās tūrisma norādes ir tik iespaidīgas, ka rodas priekšstats - pilsētā netrūkst iespēju labai brīvā laika pavadīšanai. Foto: Mairita Kaņepe

 

Valmieras vaibsti

Vidzemē lieli un valstī nozīmīgi ražošanas uzņēmumi – lielākie darba devēji un arī nodokļu maksātāji – koncentrējušies Valmierā. Taču šodien Valmiera vairs nesaistās tikai ar ražotņu dūmeņiem un viesstrādniekiem, ar kopmītnēm un masīviem daudzdzīvokļu namu kvartāliem. Pilsētvide sāk līdzsvaroties. Daudzstāvu namos ar joni turpinās siltināšana, reizē arī apkaimes veidošana glītāka un ērtāka dzīvošanai.

Tas noticis arī plašajā un garajā Stacijas ielā, kur rit spraiga satiks­me, piestāj arī starppilsētu autobusi un vilcieni. Ielai tīkamākus vaibstus devusi namu krāsainība un kārtība ap daudzdzīvokļu ēkām, tomēr Stacijas ielā palikt visu vasaru vai brīvdienās valmieriešiem ne vienmēr ir pa prātam. Pilsētnieki rod citas iespējas.
Deklarēšanās juceklis

“Iedzīvotāju deklarēšanās dzīves­vietā Latvijā padarīta tik demokrātiska, ka kļuvusi jau daļēji absurda,” spriež Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. “Nav brīnums, ka dažkārt cilvēki gatavi pat tirgoties ar pašvaldību, pirms deklarēt sevi un ģimenes locekļus. Nolemj deklarēties, ja patiesi saredz tam vajadzību.”

Katrs pašvaldībā ierauga citu priekšrocību – modernu izglītības iestādi, uzlabotas ielas un ietves, bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā. Tas prasījis budžeta līdzkeļus. Taču ne katrs pilsētnieks mēdz aizdomāties, ka paš­valdība nodokļus saņem atbilstoši deklarēto iedzīvotāju skaitam. Valmiera un Cēsis ir starp pilsētām, kuras iedzīvotājos uzjundījušas domu par to, kur tad paliek viņu maksātais nodoklis par īpašumu, kā pašvaldība to izmanto, jo pašas pašvaldības izdarīja spiedienu. Tās dzīvokļu un namu īpašniekiem palielināja nekustamā īpašuma nodokli, ja īpašumā oficiāli neviens nedzīvo. Deklarēšanos “uzspiežot”, ofici­ālais iedzīvotāju skaits abās pilsētās palielinājies.

 

Īres tirgus buksē

Gribētāju dzīvot Valmierā netrūkst, jo te ir darbs vai studijas. Likums nosaka – ja esi mainījis dzīves­vietu, gada laikā tajā jādeklarējas -, bet tas ne vienmēr notiek. Valmieras pašvaldības politiķi spriež – ja pilsētas budžetā ienāktu visu pastāvīgi dzīvojošo nodokļi, pavērtos cita aina reģistros un pašvaldībai jaunas finansiālas iespējas, tajā skaitā līdzekļi, lai turpinātu modernizēt pilsētvidi.

No trīs lielākajiem novadiem apkārt Valmierai uz darbu pilsētā atbrauc daudzi. No Kocēnu un Be­verīnas novada darba spējīgā vecumā tie esot ap 70 procenti strādājošo, no Burtnieku novada 63 procenti. Šiem cilvēkiem ir pašu radīta tīkama dzīves vide ārpus pilsētas, tāpēc Valmiera viņiem galvenokārt saistīta ar darba iespējām, mazāk ar brīvdienām.
Universitātes priekšlikums

Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, Cēsīs uzstājoties, iepazīstināja ar novatorisku darbu – pētījumu “Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss”. Tas parāda darbdienu un brīvdienu aktivitātes Latvijas pilsētās un novados. Pētīšanai iegūti dati pilnīgi citā ceļā – no “Latvijas Mobilā telefona” (LMT) 1235 stacijās uzkrātās uzskaites par ienākošiem vai izejošiem zvaniem no visiem operatoriem, kā arī sūtītām īsziņām uz LMT.
Dati ņemti par 730 dienām. Pētījums sākts 2016. gada 21. janvārī un ildzis līdz šī gada 20. janvārim. Lai veiktu zvanu skaita analīzi mēnešos, dienās un pat stundās, dati izmantoti tikai šifrētā veidā.

Analīze liecinājusi, ka novados, pilsētās iedzīvotāju aktivitāte atšķiras, ja salīdzina zvanu un īsziņu skaitu darbdienās, nedēļu nogalēs un arī pa mēnešiem.

Valmiera ir starp pilsētām, kurās vasarā un brīvdienās redzams zvanu kritums, tātad iedzīvotāju aktivitāšu samazinājums. Citi secinājumi ir par Cēsīm: vasarās zvanu skaits bijis pat ar pieaugumu, bet brīvdienās Cēsīs zvanu aktivitātēs kritums attiecīgi ir krietni mazāks nekā Valmierā. Universitātes dekāns Gundars Bērziņš teic, ka pētnieki analizējuši informāciju, no LMT saņemot absolūtos skaitļus. Univer­sitātes secinājums, ka Cēsīs pilsētas resursus pašvaldība izmanto pietiekami efektīvi, bet Valmieras pašvaldībai jāpiestrādā, lai brīvdienās pilsētā cilvēku aktivitāte būtu augstāka.

Izmantojot pētījumā iegūtos datus par sabiedrības aktivitāti, paš­valdības varētu izdarīt secinājumus, pirms pieņemt tālākos lēmumus. Tradicionālā statistika, ko var saņemt un kuru izmanto paš­valdības, ir dati par iekšzemes kopproduktu. Taču tie nonāk rīcībā ar divu gadu nokavēšanos. Mūsdienās tas esot par lēnu – domā LU pētnieki, jo aktivitātes kļūst arvien ātrākas arī ekonomikā. Šajā gadījumā ātri iegūtie dati par iedzīvotāju zvaniem, kas notiek pašvaldības teritorijā, var radīt lēmumu pieņēmējiem paš­valdībās citu skatījumu, tajā skaitā par to, kā attīstās teritorija, kā mainās iedzīvotāju ikdiena.

Dekāns G.Bērziņš vērtē, ka dienas, kad pašvaldības teritorijā strauji samazinās telefona zvanu skaits, liecina par iedzīvotāju aktivitāšu vispārēju samazināšanos. Pašai pašvaldībai tas nerunājot par labu – domā dekāns. Valmiera brīvdienās esot visai neaktīva salīdzinājumā ar darbdienām, tātad cilvēkiem brīvdienās pilsētā nepiedāvā tik saistošu dzīvi, lai viņi paliktu Valmierā. Dekāns par Cē­sīm sniedza citu komentāru – paš­valdība apzinājusies, cik svarīgi aktīvu dzīvi veidot arī brīvdienās un vasaras atvaļinājumu laikā. To apliecinot zvanu un īsziņu reģistrēšana.

Dekāns informēja, ka Universi­tāte šāda veida pētījumus turpinās un spēs datus piedāvāt nedēļas laikā. Vai pašvaldībām par tiem būs interese – to liecinās laiks. Galu galā šādi dati par zvaniem un īsziņām jāvērtē relatīvi pret visu citu datu kopumu, kas ir pašvaldības rīcībā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *