Būvniecības valsts kontroles birojs vakar atklātībā nodeva pārbaudīto publisko ēku digitālo karti, kurā pie bīstamajiem objektiem norādītas arī divas ēkas Cēsīs.

Kartē, kas aplūkojama biroja mājas lapā bvkb.gov.lv, atzīmēti 882 objekti, kas atbilst publiskās ēkas statusam. Kopumā pārbaudītas vairāk nekā 1000 ēkas, bet ne visas atbilst konkrētajam statusam. Kā teikts biroja izplatītajā informācijā, kartē redzama informācija tikai par tiem objektiem, par kuriem birojs jau pieņēmis konkrētus lēmumus.
Ēku vērtējumam izmantots tā sauktais “luksofora princips”, proti, objekti kartē attēloti trijās krāsās – zaļā, dzeltenā un sarkanā. Ar zaļu krāsu atzīmētās ēkas ir teicamā vai labā stāvoklī, tās var droši ekspluatēt, ar dzeltenu – ēkas, kas ir sliktā stāvoklī un to drošība jāuzlabo, bet ar sarkanu – bīstamie objekti, kas nav droši cilvēkiem, tāpēc to ekspluatācija pilnībā vai daļēji jāpārtrauc. No 882 kartē redzamajiem objektiem 828 ēkas atzīmētas ar zaļu, 47 – ar dzeltenu, bet septiņas iekrāsotas sarkanā krāsā. Kā jau minēts, divi no šiem sarkani iekrāsotajiem objektiem atrodas Cēsīs. Viena ēka ir A.Kalniņa bērnu mūzikas skola Lielajā Kalēju ielā 4, otra – tirdzniecības un darījumu centra “Cēsu klēts” ēka Pļavas ielā 5, kurā izvietoti biroji un veikali.

Cēsu novada pašvaldībā vakar atzina, ka viņiem vēl nav nekādas informācijas par to, jo neviena no šīm ēkām nav pašvaldības īpašums.

“Druva” sazinājās ar tirdzniecības – darījumu centra “Cēsu klēts” direktori Ilzi Rubeni, kura atzina, ka šobrīd šī informācija vairs nav korekta, jo fiksētais trūkums novērsts tūlīt pēc tā konstatācijas: “Septembra sākumā notikušajā pārbaudē, ko veica Būvniecības valsts kontroles birojs, tika konstatētas nepilnības lifta pacēlāja darbībā. Pāris dienu laikā tās tika novērstas, atbrauca inspekcija, kas konstatēja, ka viss kārtībā, akts par to tika nosūtīts birojam, tāpēc esmu pārsteigta, ka joprojām atrodamies “sarkanajā” sarakstā. Nāksies zvanīt, lai kļūdu izlabo, jo, ieraugot šo apzīmējumu, cilvēki var nodomāt, ka visa ēka bīstama, lai gan problēma tika konstatēta tikai vienā no tās daļām.”

Biroja izplatītajā informācijā lasāms, ka nobīde datu ievadīšanā atkarībā no objekta vērtējuma ir no vienas līdz četrām nedēļām, acīmredzot te parādījusies tieši šī nobīde un ir publicēts sākotnējais vērtējums, bet kļūdu labojums vēl palicis aiz kadra. Visticamāk, tuvāko dienu laikā krāsas tiks nomainītas.

A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis stāsta, ka ēka Lielajā Kalēju ielā 4 pieder VAS “Valsts nekustāmie īpašumi”, mūzikas skola tajā ir tikai nomnieki. Viņš norāda, ka ēkā ir konstatētas vairākas problēmas, taču tā joprojām ir ekspluatējama: “Ir Valsts veselības inspekcijas akts, ka dažās otrā stāva telpās griestos radušās plaisas, šajās telpās nedrīkst laist bērnus. Šobrīd arī ēkas augšējo stāvu neizmantojam. Ir otrs akts, ko noformēja Būvniecības valsts kontroles birojs. Apsekojot pagrabu, viņi konstatēja, ka metāla sijas, kas balsta velves, ir korodējušas. Pagrabs ir tikai zem mājas trešās daļas, un šī bīstamā zona ir norobežota. Pārējo ēku nav aizliegts ekspluatēt. Gribu nomierināt bērnu vecākus, ka satraukumam nav pamata, ēka ir droša, esam paši to rūpīgi apsekojuši.”

Problēmas ir konstatētas, tagad aktuāls jautājums, kas tās novērsīs. To vajadzētu darīt ēkas īpašniekam, bet, kā norāda V. Račevskis, viņi nav izrādījuši iniciatīvu. Līdz šim ēkas uzlabošana īstenota ar Kultūras ministrijas atbalstu, nomainīts jumts, kas bija ļoti nepieciešams, ierīkota gāzes apkure. Ēkai ir īpašnieki, bet viņi neuzvedas kā īsti saimnieki, nerūpējas par to. Īsts saimnieks savā ēkā saimnieko, lai tajā vienmēr būtu kārtība, bet minētajā objektā šo saimnieka roku nemana, cik nomnieks saviem spēkiem paveic, tik ir.

Digitālajā kartē atzīmēti vēl 20 mūsu pusē, Cēsīs un Priekuļos, pārbaudītie objekti, bet tie ir zaļajā sarakstā. Pārbaudīto ēku vidū ir izglītības iestādes, tirdzniecības centri, biroju ēkas.

Būvniecības valsts kontroles birojs 2015. gada pirmajos astoņos mēnešos pārbaudījis vairāk nekā 1000 publisko ēku visā Latvijā, no tām 374 ir izglītības iestādes. Līdz gada beigām plānots apsekot vēl vismaz tikpat daudz objektu, īpašu uzmanību pievēršot skolām, bērnudārziem, birojiem un viesnīcām, tādējādi līdz gada beigām kopumā pārbaudot ap 2000 publisko ēku.