Ziņas

Sabiedrība

Uzvara konkursā “Krēsls 2022”

Konkursanti. Prestižajā galdnieku konkursā “Krēsls2022” nominācijā “Galdnieks” uzvarēja Edgars Prokofjevs (no labās), otro vietu nominācijā “Datorvadāmu (CNC) kokapstrādes darbmašīnu operators” ieguva Ričards Līsmanis, bet nominācijā “Galdnieks” tūlīt aiz goda pjedestāla palika Edgars Rumba.Foto: no albuma

Ar uzvaru nominācijā “Galdnieks” no prestižā Latvijas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu kokapstrādes nozares profesiju meistarības konkursa “Krēsls 2022” atgriezies Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) 1.kursa audzēknis Edgars Kristiāns Prokofjevs.

Ceturtajā vietā šajā nominācijā    Edgars Rumba, bet nominācijā “Datorvadāmu (CNC) kok­apstrādes darbmašīnu operators” sudraba godalgu ieguva Ričards Līsmanis.

Tehnikuma direktors Artūrs Sņegovičs uzsver, ka šogad īpašs prieks par panākumiem: “Pirmkārt, tāpēc, ka konkursam šis bija jubilejas gads, tas notika jau 30.reizi. Otrkārt, prieks un lepnums par uzvarētāju, jo Edgars Prokofjevs ir pirmā kursa audzēknis, bet uzvarējis vienā no sarežģītākajām konkursa nominācijām. Savukārt Ričards mācās pēdējā kursā, šogad absolvēs skolu, viņš sevi labi parādījis vairākos konkursos, arī konkursā “SkillsLatvia 2022” aprīlī ieguva sudraba medaļu nominācijā “Mēbeļu izgatavošana”.

Panākumi rāda, ka aug ļoti laba galdnieku paaudze. Panākumu kaldināšanā liels paldies skolotājam Andrejam Šimanajevam, kurš ir mūsu tehnikuma absolvents,    tagad trešo gadu strādā par pasniedzēju.”

Konkurss “Krēsls” ir sarežģīts, tas ilgst piecas dienas, to laikā audzēkņiem jāpārada plašas iemaņas, tai skaitā spēja izprast rasējumus, tiem pievienoto rakstisko informāciju, un to precīzi realizēt. Jāparāda darba operāciju secības plānošana, atbilstošu darba paņēmienu un instrumentu izmantošana, sava darba laika efektīva plānošana, citas iemaņas.

Jautāts, kā meistars pamana, ka puisim ir talants, ka viņš varētu labi startēt konkursā, A. Šimanajevs atzīst, ka viss ļoti vienkārši: “Visa grupa stundā pilda vienādu uzdevumu, uzreiz redzams, kāda attieksme kuram ir pret veicamo darbu, vai visu uzmanību velta tam, vai bieži ir pau­zes, darbojas telefonā. Man ir divi audzēkņi, kurus nevar dabūt ārā no darbnīcām, viņi tur gatavi darboties līdz vēlam vakaram, un redzams, ka abiem ir griba, varēšana, arī rokas aug pareizās vietās.”

Konkurss risinājās septiņās nominācijās, katrā pēc rasējumā norādītās informācijas jāizgatavo krēsls, vienā nominācijā visi gatavo vienādu krēslu, krājot punktus, kas rezultātā nosaka iegūto vietu. Pirms konkursa skolai atsūta provizorisku rasējumu ar piebildi, ka līdz desmit procentiem var mainīties izmēri, bet rasējums ļauj sagatavoties konkursam. Īsto darba rasējumu saņem konkursa dienā, kad izlozē savas darba vietas.

Konkursā visi konkursanti strādā cits citam blakus, tāpēc svarīga prasme koncentrēties tikai uz savu darbu, norāda A. Ši­manajevs: “Savējiem īpaši uzsvēru, lai neskatās, kas notiek blakus, lai visas domas koncentrē tikai uz savu krēslu. Man nedaudz vieglāk dot vajadzīgos padomus, jo pats savulaik esmu piedalījies šajā un citos konkursos,    zinu to visu no “iekšpuses”. Svarīgi nekrist panikā, nesalūzt jau pirmajās dienās, jo šis konkurss ir nopietns pārbaudījums ne tikai profesionālajai varēšanai, bet arī psiholoģiskajai noturībai.”

Profesionālajā ziņā konkurss izaicinošs arī tāpēc, ka nominācijā “Galdnieks” un vēl dažās viss jāpaveic tikai un vienīgi ar rokas instrumentiem, nav iespēju izmantot kādu elektrisko vai akumulatora instrumentu. Pat skrūves jāskrūvē ar rokas skrūvgriezi un materiāli jāzāģē ar rokas zāģi. Zināms pārbaudījums ir arī darba apstākļi, jo puišiem krēsli bija jāgatavo nevis darbnīcās, bet svaigā gaisā, pasākumam īpaši ierīkotās nojumēs.

“Apstākļi tādi, kādos strādāja mūsu vectēvi,” saka skolotājs. “Nav nekādu darba galdu, par to kalpo brusa, un šajā konkursā audzēknis patiešām ir laukā no savas komforta zonas, bet tieši tādos apstākļos vislabāk parādās katra prasmes, spēja piemēroties situācijai, pieņemt pareizos lēmumus.”

Skolotājam šajā konkursā ir samērā plašas iespējas palīdzēt, atšķirībā no konkursa “Skills Latvija”, kur aizliegts pat tuvoties audzēknim. “Krēslā” pasniedzējs var iet klāt, lai paskatītos, kā audzēknim veicas, var dot padomu, kā labāk un pareizāk, ar nosacījuma, ka fiziski palīdzēt nedrīkst. Arī pusdienlaikā vai vakarā pēc konkursa visu var pārrunāt, kā veicies, kam pievērst uzmanību. Divas dienas meistars nebija kopā ar savējiem, tad audzēkņi sūtījuši fotogrāfijas, kas paveikts, jautājuši, vai rīkojušies pareizi, komunikācija notikusi regulāri.

A. Šimanajevs neslēpj, ka ir patīkami uzzināt, ka audzēknis kļuvis par uzvarētāju: “Jo īpaši tāpēc, ka šis ir prestižs konkurss, kurā piedalās audzēkņi no visām Latvijas profesionālajām skolām, kur tiek mācīta galdnieka profesija, konkurence ļoti spēcīga.”

Pats bijis gan audzēkņa pusē, gan tagad skolotāja lauciņā,

A. Ši­manajevs saka, ka vieglāk, protams, būt audzēknim, jo tur atliek tikai pildīt meistara uzdevumus: “Skolotājam vēl visādi papildu darbi, bet gandarījumu darbam dod puiši, kuri gatavi garas stundas vadīt darbnīcās, kuri grib nemitīgi mācīties, un redzi, viņiem tiešām sanāk! Viņiem vienmēr ļauju strādāt, cik vien vēlas, jo mūsu uzdevums ir attīstīt  talantus!”