Ziņas

Uzņēmējdarbība

Uzņēmēju atklātā vēstule Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam

Ja valdība vēlas novērst ilgstošu deflāciju un lata devalvācijas draudus Latvijā, tai jābeidz glābt tikai valsts budžetu – ir ātri, tūlīt un efektīvi jāsāk atdzīvināt Latvijas tautsaimniecība. Lai novērstu tautsaimniecībai draudošās briesmas, Latvijā jāveic/jānodrošina: Īsta valsts pārvaldes reforma Nepieciešama patiešām reāla valsts pārvaldes reforma, samazinot bezjēdzīgus un nepamatotus izdevumus. Jāveic administratīvā aparāta audits, jāatsakās no funkcijām, kuras privātais sektors spēj realizēt efektīvāk. Jāsamazina administratīvie un birokrātiskie šķēršļi, kas nepamatoti kavē un apgrūtina attīstību;

Reāla resursu pieejamība Valdībai jānodrošina labvēlīgi apstākļi investīciju ieplūšanai Latvijas tautsaimniecībā. Uzņēmējiem nav reālu iespēju saņemt bankā kredītu latos; likmes ir pārāk augstas – Latvijas Bankai jārada apstākļi kredītu pieejamībai un saprātīgām likmēm nacionālajā valūtā. Jāstimulē Valsts pasūtījums – šobrīd vienīgais instruments deflācijas mazināšanai un tautsaimniecības atdzīvināšanai. Nedrīkst samazināt valsts izdevumus ES struktūrfondu līdzekļu apguves atbalstā;

Nodokļu politikas maiņa Nedrīkst pieļaut nodokļu palielināšanu, kas novedīs pie uzņēmumu nespējas attīstīties un pie maksātnespējas. Nodokļu likmei jāveicina lielo, mazo un vidējo uzņēmumu spēja radīt pievienoto vērtību un ienākumus budžetam. Tieši šim mērķim jāpakārto nodokļu politika;

Valsts attīstības plāns Beidzot jāizstrādā konkrēts, pamatots un skaidrs tautsaimniecības attīstības plāns. Jāstimulē mazie un vidējie uzņēmēji – vajadzīga infrastruktūra un apstākļi, kuros iespējams pelnīt, radīt darba vietas, samaksāt nodokļus, izvairīties no arvien jauniem valsts aizņēmumiem nākotnē. Ja augstāk minētais netiks izdarīts bez kavēšanās, sekos: • Ilgstoša, neprognozējama deflācija, kas turpinās samazināt pieprasījumu un pirktspēju iekšējā tirgū; • Nenotiks nekāda attīstība, Latvijas uzņēmumi būs nespējīgi radīt pievienoto vērtību, valstij būs lielas problēmas segt savus parādus, attīstīties;

• Resursu trūkums tautsaimniecības attīstībai; • Resursu trūkums eksportam un pieprasījuma kritums Latvijas precēm ārējos tirgos; • Latvijas valsts nespēs pārraut “apburto loku” – būsim spiesti aizņemties atkal un atkal, neradot paši savus resursus. Mēs skaidri apzināmies, ka minētie ierosinājumi un viedoklis ir iekļauti virknē valsts attīstības programmu, darbības plānu. Bet pēdējo valdību lēmumi un rīcība ir pilnīgā pretrunā ar šajās programmās un plānos rakstīto.

Aktīvai, ātrai un konstruktīvai rīcībai ir pienācis pēdējais brīdis – valdībai, tās institūcijām, parlamentam, valsts prezidentam jāuzņemas politiskā atbildība, jārīkojas izlēmīgi un jāglābj Latvijas tautsaimniecība.