Ziņas

Sabiedrība

Uzņēmējiem svarīgs atbalsts un sapratne

Kopā biznesā. Raunas pašvaldības uzņēmējdarbības un lauksaimniecības konsultante Inita Dzenīte sarunā ar Ingusu un Ilgoni Pavasariem - uzņēmumu grupas "Pavasars" īpašniekiem.Foto: Sarmīte Feldmane

Raunas uzņēmēji kļūst spēcīgāki, par to liecina arī tas, ka pašvaldības budžetā ienāk vairāk naudas. Jauni cilvēki uzdrošinās sākt uzņēmējdarbību.

Arī pašvaldības grantu konkurss palīdzējis attīstīties vairākiem uzņēmumiem, kuri tagad ir pazīstami ne tikai Latvijā. Bieži dzirdams, ka pašvaldībai jāatbalsta uzņēmēji. Nav daudz instrumentu, kā varam palīdzēt. Ja paš­valdība pilda tai uzticētās pamatfunkcijas, nodrošina infrastruktūru un pakalpojumus, tad arī uzņēmējiem ir vieglāk strādāt. Pil­sētās var būt nodokļu atlaides, novadā īpašuma nodoklis nav augsts. Kopā ar uzņēmējiem jādo­mā par dzīvojamo fondu, trūkst dzīvokļu, un tas traucē uzņēmējiem attīstīties, jo trūkst darbaspēka,” stāsta ekonomists, Raunas novada domes deputāts Alek­sandrs Katiševs un uzsver, ka novadā tiek gaidīti investori, kuriem pašvaldība var piedāvāt zemes gabalus un sakārtotu infrastruktūru.
Novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe atgādina, ka Raunas novads ir viens no mazākajiem novadiem Latvijā, bet tas ir sestajā vietā valstī uzņēmumu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju.

Pateikties savējiem

Uzņēmēji ir tie, kuri nodrošina, lai katrs iedzīvotājs dzīvotu aizvien labāk. Raunas novadā ir tradīcija – reizi gadā vietējos uzņēmējus un lauksaimniekus aicināt kopā, lai pateiktos par to, ko viņi dara ikdienā, paveikuši iepriekšējā gadā, dotu iespēju satikties un arī atpūsties.
“Mūsu novadā nav lielu uzņēmumu, bet mūsu uzņēmēji prot saprātīgi saimniekot un gudri izmantot vietējos resursus. Katrs nostiprinās savā nozarē, attīstās, rada jaunas darbavietas. Paš­val­dība priecājas par katra panākumiem un pārdzīvo neveiksmes,” sacīja novada vadītāja, uzrunājot uzņēmējus ikgadējā tikšanās reizē un uzsverot, ka daudziem iepriekšējais gads bijis veiksmīgs. Kopā bija sanākuši 122 novada uzņēmēji, lauksaimnieki.

Arī tā ir tradīcija – godināt tos, kuri iepriekšējā gadā ko paveikuši, kuriem izdevies nostabilizēties savā jomā, attīstīties. Kā “Lielā­kais darba devējs un lielākais nodokļu maksātājs” tika nominēts SIA “Pavasars housing counstruction”, 1992. gadā dibināts ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar mūsdienīga dizaina kvalitatīvu koka karkasu māju, koka un koka – alumīnija logu un koka durvju ražošanu un tirdzniecību.
SIA “Siera ražotne” tika godināta nominācijā “Gada veiksminieks”. “Nevar visus vērtēt pēc lie­luma, jo katrs dod savu artavu. “Gada veiksminieku” izraudzījāmies tūrismā. Uzklausījām tūristus, viņu spriedumus, pēc tūrisma informācijas centra darbinieku subjektīvā vērtējuma, balstoties uz tūristu atsaucību, kā arī komentāriem un atsauksmēm, izvērtējot uzņēmuma publisko tēlu un radošumu, šogad balvas ieguvējs nominācijā ir “Siera ražotne”,” izvēli pamatoja novada tūrisma informācijas centra vadītāja Justīne Buliņa. “Siera ražotne” kā ģimenes uzņēmums izveidota 2006.gadā, tagad ražo 23 dažādus produktus un ražotnē uzņem tūristus.

Savukārt pašvaldības speciālo balvu saņēma SIA “Fabrika Rauna” par Raunas vārda popularizēšanu Latvijā un ārpus tās robežām.

25 un vairāk gadus uzņēmējdarbībā

“Katras attīstības pamatā ir redzējums, plānošana un tiekšanās sasniegt mērķi. Tad tiek bruģēts ceļš, kas ir pamats labklājībai nākotnē,” atgādināja Raunas novada uzņēmējdarbības un lauksaimniecības konsultante Inita Dze­nī­te un uzsvēra, ka ikdienā katrs atzinīgs, atbalstošs vārds ir vērtīgs.

Novadā ir vairāk nekā 40 uzņēmumu, zemnieku saimniecības, kas pērn varēja atzīmēt darbības 25 un vairāk gadus. Arī viņi tika godināti, teikts paldies par ceturt­daļgadsimtā paveikto.

Ar Pavasara vārdu Latvijā un kaimiņvalstīs pazīstamajai ražotnei pamatus lika Ilgonis Pavasars. “Sāku ar degvielas tirdzniecību, bija kafejnīca un zāģētava. Bet laiki mainījās, likumi arī. Zā­ģē­jām, sākām domāt, ka vajag kaut ko vairāk. Iemetu dēlu Ingusu, lai peld, mani arī neviens nemācīja,” stāsta Ilgonis Pavasars un atzīst, ka viegli strādāt nekad nav bijis un diemžēl ne visiem attieksme pret uzņēmēju ir pozitīva.
Inguss pārziņā ir tirgus meklēšana un finanšu jautājumi. Tēvs rūpējas par ražošanu ikdienā. “Ar katru gadu strādāt kļūst aizvien grūtāk. Mēs Latvijā neesam mas­veida produkcijas ražotāji, bet varam izgatavot, saražot to, kas citiem ir par sarežģītu, jo mums ir zināšanas un varēšana,” pārliecināts uzņēmējs.

Uzņēmumu grupa “Pavasars hou­sing counstruction” turpina attīstīties. Tēvs un dēls atklāj, ka ir plāns paplašināties, būs vēl darba vietas, tiks arī iegādātas mūsdienīgas tehnoloģijas. Patlaban uzņēmumu grupā strādā 147 cilvēki.
“Katru gadu jāiegulda, ja stāvi uz vietas, tad ej atpakaļ,” saka SIA“Firma pasāža” valdes priekš­­sēdētāja Dace Neiberga. SIA ir lielākais govju ganāmpulks novadā. Pagājušogad bez kredīta uzbūvēja tehnikas novietni. Dace Neiberga vien piebilst, ka, tiklīdz tuvojas pavasaris un jāgatavojas sējai, tā piena cenas krīt.

Zemnieku saimniecība “Kras­tiņi” ir viena no pieredzējušākajām novadā.
“Dzīvē visādas situācijas gadās, un ne tikai saimniekošanā. Esmu pārliecināts, ka zemnieku saimniecība “Krastiņi” būs,” saka Ivars Grahoļskis, kurš saimniekošanu nodevis dēlam Guntim. “Dēls audzē graudus, zeme ap 300 hektāru, tā jāapsaimnieko. Kūtis gan tukšas, govju nav, un par to sirds sāp. Gadi man vēl tādi, ka gribas arī pašam kaut ko darīt. Kas zina, kas iznāks,” pārdomās dalās zemnieks un atzīst, ka visvieglāk bijis saimniekot Breša laikā. “Kad iegājām Eiro­pas Savienībā, prasības auga un arī atbalsts. Platībmaksājumi zemniekiem ir milzīgs atbalsts. Visādi pa šiem gadiem bijis, domāts, kā atmaksāt kredītu, kā izlīst caur adatas aci. Interesanti, un daudz arī izdarīts,” saka Ivars Grahoļskis.
Veiksmes stimulē

SIA “Raunas bruģakmens” vēl nav 25 darbības gadi, bet uzkrāta liela uzņēmējdarbības pieredze. Darbu vadītājs Uldis Aļļēns ir optimistisks – aizvadītais gads bijis labs. “Pa šiem gadiem gājis da­žādi, labāk un sliktāk. Jāstrādā, jābūt godprātīgam, taisnīgam, tad arī uzņēmums var attīstīties,” pārdomās dalās raunēnietis un, ieskicējot vasaru, pastāsta, ka uzvarēti konkursi, kur iegūts darbs, ir stabili partneri, ar kuriem jau gadiem izveidojusies sadarbība. “Tā­pēc arī turamies,” uzsver Uldis Aļļēns.

Pērn ne tikai Cēsu pusē, arī Smiltenē, Rīgā pircēji ieraudzīja kastītes ar uzrakstu “Raunas mājas vistu olas”. Ivars Salmanis un Eva Simsone sākuši savu biznesu. “Pagājušais gads pagāja vienā skrējienā. Galvenais, ka ir pieprasījums,” saka Ivars.