Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Laimja Šāvēja rosināti, kopā sabrauca kaimiņu novadu – Vecpiebalgas, Raunas, Cesvaines un Gulbenes – pašvaldību vadītāji un uzņēmēji, lai kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem pārrunātu aktualitātes uzņēmējdarbībā, uzņēmēju un pašvaldību sadarbību, kameras iespējas meklēt problēmu risinājumus.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars Rostovskis un kameras Valmieras nodaļas vadītājs Juris Sleņģis par uzņēmēju un pašvaldību sadarbību izteica vairākas iebildes. “Esam sadalīti reģionos, pašvaldības un uzņēmēji nestrādā kopā. Dažkārt ir situācijas, kad nezinām, ar ko kurš sadarbojas, ar ko būtu izdevīgi veidot sadarbību,”

uzsvēra Juris Sleņģis, bet Aigars Rostovskis atgādināja – uzņēmējiem un pašvaldībām jārēķinās, ka ar laiku nauda no ES fondiem var neienākt,

jādomā, kā strādās tad.

Tikšanās reizē dažādos aspektos tika pausti viedokļi par uzņēmējdarbības attīstību laukos. Izskanēja arī ierosinājums, ka

pašvaldības ienākumiem jābūt

atkarīgiem no tā, cik aktīva ir uzņēmējdarbība. Diemžēl daudzas pašvaldības

nav ieinteresētas, lai būtu vairāk

uzņēmēju, jo iedzīvotāji ir pret rūpnīcām, bet pašvaldību deputātus interesē, lai viņus ievēl atkārtoti. “Pašvaldībām savās teritorijās ir jāievelk uzņēmēji,” sacīja Juris Rostovskis. Uldis Misiņš, uzņēmējs no Gulbenes novada, par paraugu minot Ventspili, kur pašvaldība atbalsta, sadarbojas ar uzņēmējiem. “Man ar Ventspili nav nekāda sakara, bet regulāri saņemu informāciju no pašvaldības – mums ir uzcelts tas un tas, varbūt interesē, atbrauciet, apskatieties, tad būs tāds forums, tad konference. Man sūta tādu informāciju, tā visā Latvijā tiek meklēti potenciālie investori, uzreiz arī pateikts, ko piedāvā. Līdzīgi būtu jāstrādā arī citās pašvaldībās. Jābūt piedāvājumiem, tad arī var gaidīt, ka kādu tas ieinteresēs,” pastāstīja mēbeļu ražotnes “Avoti” īpašnieks Lizuma pagastā.

Vecpiebalgas uzņēmējs Valdis Cīrulis rosināja Tirdzniecības un rūpniecības kameru palīdzēt uzņēmējiem meklēt risinājumus, lai aktīvi uzņēmēji, kuri grib

vēl dot sabiedrībai, varētu to darīt. “Pašvaldība varēs saremontēt ceļu uz ražotni, bet, ja tā pieder uzņēmējam, kurš ir deputāts, sākas korupcija. Nav laukos tik daudz cilvēku, kuri var un grib darboties domē, no deputātiem izslēgt vietējos uzņēmējus nav pareizi,” viedokli pauda Valdis Cīrulis.

Uzņēmēji kamerai pārmeta, ka tā nav pietiekami aizstāvējusi pret mikrouzņēmuma nodokļa paaugstināšanu. Aigars Rostovskis skaidroja, ka diemžēl politiķi neizprot – mazie uzņēmēji biznesā ir būtiski spēlētāji, viņi jāatbalsta, kamēr atspersies. “Diemžēl sarunas ar politiķiem ne par vienu tēmu nav vieglas,” sacīja Aigars Rostovskis.

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs

runāja par profesionālo skolu reformu. Šī tēma izrādījās aktuāla visiem sarunas dalībniekiem.

“Absolventu zināšanas neatbilst uzņēmēju vajadzībām. Jaunās tehnoloģijas skolās audzēkņi neredz, tās ir novecojušas. Vai kamera var panākt, ka mainās

stereotips par profesionālajām skolām, kuras nespēj sagatavot audzēkņus darba tirgum? Drīz profesionālo skolu direktori sāks braukt, lai vervētu audzēkņus. Ne jau domās par mācību kvalitāti, bet audzēkņu skaitu, jo no tā atkarīga skolas pastāvēšana,” sacīja Gulbenes novada vadītājs un uzsvēra, ka, runājot par izglītību, uzreiz jārunā par politiku. SIA “Wenden furniture” īpašnieks Normunds Brēmers pauda uzskatu, ka konkurētspējīgi uzņēmēji

varēs piesaistīt speciālistus. “Nepārprotami, ka jaunieši nav derīgi darba tirgum. Skolās var iegūt tikai teorētiskās

zināšanas. Nekad nevienai profesionālajai skolai nebūs tāda materiālā bāze, kas nepārtraukti attīstīsies un būs tikpat moderna kā ražotnēs. Uzņēmēji ir ieinteresēti izaudzināt labus speciālistus,” sacīja Normunds Brēmers.

Mēbeļu ražotnes “Avoti” īpašnieks Uldis Misiņš

pauda pārliecību, ka skolai un uzņēmējam jāvienojas par kopdarbību. “Cīnāmies ar sekām, šādai sarunai bija jābūt jau sen. Princips, ka nauda seko skolēnam, visu sistēmu diskreditē.

Ne jau skolēnu skolas meklē, bet naudu. Mazās skolās, klasēs nav konkurences, skola tiek uzturēta ne jau skolēnu dēļ, bet gan lai vecajiem

skolotājiem vēl būtu darbs, daži skolotāji pabraukā no vienas skolas uz otru, kaut ko pamāca,” tik pazīstamo ikdienu laukos raksturoja lizumietis. Viņš arī uzsvēra, ka visi jaunieši, kuri strādā ražošanā, profesiju ir iemācījušies uzņēmumā, nevis skolā.

Jaunpiebalgas domes vadītājs Laimis Šāvējs atgādināja, ka jau pirms 15 gadiem bijušajā Cēsu rajonā bijis skaidrs, kurās skolās būs problēmas. Mazās skolas ir slēgtas.

Aigars Rostovskis atzina, ka valstī jābūt pilnīgai informācijai, kādas profesijas speciālisti uzņēmējiem ir vajadzīgi un tādi dati ir. Tikai profesionālās skolas tos neņem vērā. Cesvaines domes priekšsēdētājs Vilnis Špats ieinteresēts atzina: “Arī mēs vidusskolā varam atvērt programmas, kurās audzēkņi apgūst profesijas, kas vajadzīgas uzņēmējiem.” Klātesošie bija vienisprātis, ka grūti atrast uzņēmēju, kam jau drīzākajā

nākotnē

nebūs darbinieku trūkums.

Par sanāksmē dzirdēto skeptiska bija Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe, jo par šīm tēmām tiek runāts jau gadiem, tikai nekas nemainās. “Jēga ir tad, ja saprotam un vienojamies, ko varam kopā darīt,” bilda domes priekšsēdētāja.

Tikšanās dalībnieki vienojās, ka kameras Vidzemes nodaļa rīkos plašāku uzņēmēju un pašvaldību diskusiju.

Sarmīte Feldmane