Ziņas

Sabiedrība

Uzņēmēji negrasās padoties

Sarunām gatavi. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu sagaida Cēsu Uzņēmēju kluba valdes priekšsēdētājs Arkādijs Suškins un uzņēmēja Tatjana Bernharde.Foto: Māris Buholcs

Cēsu Uzņēmēju kluba rīkotajā sanāksmē visvairāk tika diskutēts par to, ka darba devējiem no nākamā gada sociālās apdrošināšanas iemaksas par nepilnas slodzes darbu būs jāmaksā no pilnas minimālās darba algas. Sanāksmē piedalījās vairāk nekā 50 uzņēmēju no Cēsīm, Valmieras, Tukuma. Izsmeļošu prezentāciju bija sagatavojusi cēsniece, uzņēmēja Tatjana Bernharde, kura problēmā iedziļinājusies un gatava pat sniegt pieteikumu Satversmes tiesā. “Druvai” viņa pastāstīja, ka sākusi par šo problēmu interesēties, kad vasarā sarēķinājusi, cik izmaiņas izmaksās: “Zvanīju arī citiem uzņēmējiem, viņi bija pesimistiski noskaņoti, sakot, ka tāpat neko neizdosies panākt. Negribēju samierināties, gribēju rakstīt pieteikumu Satversmes tiesai, bet tad man ieteica parunāt ar ekonomikas ministru. To izdarīju, bet līdztekus turpināju informēt uzņēmējus, līdz viņi sāka prasīt, vai vēl var kaut ko darīt. Pārsteidz, ka valdība nekādas prezentācijas par šīs normas piemērošanu nav publiskojusi, bet tur tik daudz neskaidrību. Ja ir aicinājums nebraukt dzērumā, ir kampaņas, plakāti, bet par šo jautājumu neviens un neko.”

T. Bernharde veikusi padziļinātu analīzi, aprēķinus, uzskatāmi parādot, ka šīs prasības smagi iedragās mazos uzņēmējus. Šī būšot pilnīga mazo uzņēmēju iedzīšana stūrī, izmaiņu sekas veicinās ēnu ekonomikas pieaugumu, nodokļu maksājumu kavējumus, uzņēmējdarbības izbeigšanu, bezdarba rindu pieaugumu, cilvēki turpinās braukt prom no Latvijas. Pēc viņas aprēķiniem, tāda kārtība negatīvi skars aptuveni 127 tūkstošus darbinieku un 48 000 uzņēmumu, jo nepilns darba laiks vajadzīgs konkrētos gadījumos, tai skaitā, ja zems pieprasījums, sezonāls darbs un citi.

“Ja kāds no ministriem televīzijā uzdrošinās apgalvot, ka ar šīm izmaiņām visi izlīdīs no ēnu ekonomikas un sāks godīgi maksāt nodokļus, jādomā, ka viņam ar prāta spējām nav pārāk spoži,” atzina T. Bernharde, piebilstot, ka pat Eiropas Savienības direktīvas nosakot, ka labāk, lai cilvēks strādā nepilnu darba laiku, nekā nestrādā nemaz.
Nosacījumos par sociālā nodokļa aprēķināšanu nepilna laika darbiniekiem noteikti arī izņēmumi, uz kuriem neattieksies šīs prasības, bet arī tajās esot absurdi nosacījumi. Piemēram, prasība aprēķināt sociālo nodokli no minimālās, ja darbinieks strādā nepilnu slodzi, neattieksies uz pirmspensijas vecuma cilvēkiem, bet tikai tādā gadījumā, ja persona pirms tam gadu bijusi bezdarbnieks. Kāda no klātesošajām atzina, ka nākšoties darbinieci, kura šajā vecumā, uz gadu atlaist, lai pēc tam varētu pieņemt darbā.

Vairāki uzņēmēji dalījās pieredzē, kā viņus skars grozījumi. Uzņēmuma “Green line services”, kas darbojas uzkopšanas jomā, direktors Gvido Sabulis pastāstīja, ka uzņēmumā nodarbina 128 cilvēkus, no tiem 54 skars šīs izmaiņas: “Palūdzu parēķināt, cik tas uzņēmumam izmaksās, un tas veido 2300 eiro mēnesī. Tā nav maza nauda, un nāksies šķirties no daļas peļņas, ko varētu ieguldīt attīstībā. Žēl cilvēku, jo esam grupā, kas nodarbina jaunās māmiņas, pirmspensijas cilvēkus, pedagogus, vēl vairākus iedzīvotāju slāņus, kuri grib strādāt uz pusslodzi. Tagad mums šiem cilvēkiem nāksies teikt – paldies par darbu, tālāk jūsu pakalpojumus izmantot nevarēsim. Ar šīm izmaiņām skaidri tiek parādīts, ka valsts nedomā par cilvēkiem.”

Judīte Goģe no SIA “MGU” atzina, ka uzņēmumā no 11 darbiniecēm piecas strādā uz pusslodzi. Viņu vidū sievietes, kurām bērni mācās pirmajā klasē: “Viņas nevar visu dienu strādāt, jo pirmklasnieks jāizņem no skolas, jāved uz pulciņiem, un nepilna slodze ir labs risinājums. Kā rīkoties uzņēmējam?”

Cēsu Uzņēmēju kluba valdes priekšsēdētājs Arkādijs Suškins pastāstīja, ka nosūtījis vēstules 39 uzņēmēju klubiem visā valstī, no daudziem jau saņemtas atbalsta vēstules.

Atbalstu uzņēmējiem izteica Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, kurš atzina, ka arī pašvaldību skars šī problēma. Viņš norādīja, ka šis ir politisks jautājums, tāpēc nodošot informāciju “Vienotības” valdei, lai tā lemj par risinājumu.

Sanāksmē piedalījās un viedokļus uzklausīja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, norādot, ka arī viņi cīnoties pret šīs normas ieviešanu: “Par to jārunā iespējami plašāk, lai kļūstam sadzirdēti. Ja nekas nemainīsies, varam pārtraukt konstruktīvu sadarbību ar šo valdību un strādāt pie tā, lai tā mainītos. Politiķiem reitingi ir ļoti svarīgs rādītājs, un varam strādāt pie tā, lai tie mazinātos.”
Vakar notika Ministru prezidenta Māra Kučinska tikšanās ar LTRK, uzņēmējiem, kurā piedalījās arī T. Bernharde. Pirms došanās turp viņa atzina, ka cerība vēl paliekot, jo premjers varot šo aktu apturēt: “Uz tikšanos ielūgtas arī zemnieku organizācijas, un ceru, ka arī viņi atbalstīs mūsu ieceres, jo zemniekus ļoti daudz skar nepilnā laika uzskaite. Cerība uz pozitīvu iznākumu mirst pēdējā.”

Sanāksmes gaitā klātesošie parakstīja vēstuli, kurā izskaidrots šis jautājums un ietverta prasība to atcelt, ko plānots iesniegt Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, LTRK, LDDK un Brīvo arodbiedrību savienībai.