Ziņas

Sabiedrība

Uzņēmēji meklē darītājus

Attēlam ir tikai ilustratīva nozīmeFoto: no laikraksta "Druva" arhīva

Dažādu nozaru uzņēmēji norādījuši, ka darbinieku trūkuma dēļ nevar paplašināt savu biznesu, savukārt Latvijā joprojām ir cilvēki, kuri ilgstoši nevar atrast darbu, bet statistikas dati rāda, ka situācija uzlabojas. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiāles vadītāja un Cēsu filiāles vadītāja pienākumu izpildītāja Agra Spurdziņa skaidro, ka pērn vienpadsmit mēnešos Cēsu filiālē darba devēji bija reģistrējuši 693 vakances un dati liecina, ka bezdarba līmenis ir ne tikai stabilizējies, bet pat samazinājies. No Cēsu filiālē reģistrētajiem bezdarbniekiem vidēji mēnesī 136 cilvēki atrod darbu, tajā skaitā ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši un citas mērķgrupas. No reģistrētajiem bezdarbniekiem 59% bija sievietes. Gandrīz 57% Cēsu filiāles klientiem bezdarba ilgums sniedzās līdz sešiem mēnešiem. Pusei no filiālē reģistrētajiem bezdarbniekiem bija vispārējā vidējā izglītība, pamatizglītība vai zemāka izglītība par pamatizglītību. No Cēsu filiālē 1.decembrī reģistrētajiem bezdarbniekiem 21,5 % bija vecumā no 18 līdz 29 gadiem, bet 35,7% bezdarbnieki bija vecāki par 50 gadiem.

A. Spurdziņa vērtē, ka tas, cik ātri cilvēks atgriežas darba tirgū, atkarīgs no bezdarbnieka motivācijas: “Jo īsāks bezdarba pārtraukums starp pēdējo darbavietu un cilvēka aktīviem darba meklējumiem, jo lielākas cerības atrast darbu, kādu klients vēlas. Ja bezdarba periods ieilgst, tad iegūtās darba prasmes un kvalifikācija pakāpeniski zūd, līdztekus samazinot arī cilvēka konkurētspēju. Tāpēc darba meklētājam jābūt godīgam pret sevi un pēc ilgākas dīkstāves jāskatās uz vakancēm, kas nav ar tik augstām prasībām. Protams, to ietekmē arī psiholoģiskais faktors, jo daži klienti nespēj samierināties ar padotā lomu, it īpaši, ja pirms tam ir strādājuši kādā vadošā amatā. Sākt no zemāka pakāpiena un atkal sevi pierādīt no jauna vienmēr ir liels izaicinājums.”

Darba devēji NVA filiālēs interesējas par kvalificētiem strādniekiem. “Taču nozarēm ir specifika. Piemēram, lauksaimniecībā. Slaucējai jāierodas darbā no rīta un vakarā, pa dienu viņa var būt brīva. Ja ir šāds darba grafiks, darbiniekam jādzīvo netālu no saimniecības, jo citādi pat cilvēkam ar vislielāko motivāciju šāds darbs neatmaksājas. Taču tikai retais saimnieks šajā problēmā iedziļinās, piedāvājot arī citus papildu motivējošos faktorus,” pauž A. Spurdziņa.

Lai darba meklētājam labāk sekmētos ar darba atrašanu, NVA klientiem piedāvā profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides mācību programmas. Jomas un profesijas, kurās atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, nosaka Labklājības ministrijas izveidota komisija, kurā ir uzņēmēju organizāciju pārstāvji, jo tieši uzņēmēji vislabāk zina, pēc kādiem speciālistiem ir pieprasījums.

“Darba devēji novērtē, ja pretendents ir mācījies organizētajās izglītību programmās. Tas parāda, ka konkrētais cilvēks ir bijis aktīvs un mērķtiecīgs. Iegūtais kvalifikācijas dokuments apliecina, ka pretendents ir apzinīgs, disciplinēts un tikko apguvis jaunas prasmes,” saka A. Spurdziņa. “Tāpat darba devēji vērtē, cik ilgi darbinieks strādājis katrā darbavietā. Ja bieži mainījis darbu, tas izraisa piesardzību. Darba devēji meklē godprātīgus padotos, kas vēlas strādāt, tātad ir motivēti, ir gatavi mācīties un apgūt pilnīgi jaunas prasmes. Caur šo sietu visbiežāk izkrīt jaunieši, jo viņiem trūkst darba pieredzes un dažiem ir lielas ambīcijas. Viņu biežākais arguments ir tāds, ka diploms nosaka algas lielumu, taču tā nav,” uzsver A.Spurdziņa, piebilstot, ka jaunieši tomēr ir visaktīvākie darba meklētāji, tiesa, noturība vienā darbavietā ir cits stāsts.

Pašlaik tiek popularizēta doma, ka ilga aizsēdēšanās vienā darbavietā neko labu neliecina, tieši pretēji – to vērtē kā stagnāciju. Mainoties dzīves tempam un darba tirgum, nākas pieņemt, ka it īpaši gados jauni darbinieki darbavietu maina ik pēc diviem gadiem, katrā apgūstot kaut ko jaunu un tādējādi ceļot savu profesionālo kvalifikāciju. Te Cēsu filiāles vadītājas pienākumu izpildītāja nepiekrīt un saka: “Es gribētu apšaubīt, ka darba devējs būtu apmierināts ar tādu nepastāvību. Turklāt, ja darba devējam jaunais strādnieks jāapmāca, viņā jāiegulda laiks un resursi, tad vēl jo vairāk apšaubu darba devēja sajūsmu par biežu personāla maiņu. No pieredzes zinu, ka darba devēji vēlas stabilitāti. Viņi plāno un apmāca, labprāt iegulda tajos darbiniekos, kas nolēmuši strādāt ilgstoši. Līdzīgi novērojumi ir darba ņēmēju vidū. Jaunieši, kas uzņēmumos pieņemti uz laiku, meklē darbavietas, kuras piedāvā beztermiņa darba līgumu. Viņi vēlas stabilitāti, tāpēc ir pieprasītas valsts iestāžu vakances. Vēl jāpiemin, ka daļa darba devēju rūpējas par darbinieku karjeras izaugsmi un kvalifikācijas celšanu. Viņi padotos sūta uz mācībām, kursiem un semināriem. Tā uzņēmēji piesaista darbiniekus.”

2015. gada decembra sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs Latvijā kopumā bija reģistrēti 79 153 bezdarbnieki, bet 2016. gada decembra sākumā aģentūrā reģistrējušies par 3805 darba meklētājiem mazāk, toties reģistrēto vakanču skaits par līdzīgu periodu pieaudzis par 9,4%, sasniedzot 52 781 vakanci. Latvijā joprojām pieprasīti ir darbinieki vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumos, autoremonta uzņēmumos, apstrādes rūpniecībā, strādājošie transporta pakalpojumu sniegšanai un būvniecībā. Aizvadītājā gadā augsts pieprasījums saglabājies pēc sezonas strādniekiem lauksaimniecībā un palīgstrādniekiem dažādās nozarēs. Samazinājums vērojams zinātnieku, inženierzinātņu, veselības aprūpes, IT speciālistu, kvalificētu mašīnbūves un elektroiekārtu speciālistu, administratoru un amatnieku vakancēs.