Ziņas

Sabiedrība

Uz Valmieru “pa taisno” labāk nebraukt

Prasība viena. Triju novadu 1720 iedzīvotāji un 107 uzņēmēji prasa asfaltēt ceļu Rauna - Valmiera.Foto: Māris Buholcs

No Raunas, Priekuļu un Beverīnas novadiem bieza mape, kurā kopējo vajadzību parakstījuši 1720 iedzīvotāji un 107 novadu uzņēmēji pievienojuši savus iesniegumus, nosūtīta Ministru prezidentam, Satiksmes ministrijai un ministram, VAS “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājam un Vidzemes plānošanas reģionam. Uzņēmēji un iedzīvotāji pauž viedokli par valsts autoceļu Rauna – Valmiera jeb V187.

Ceļš lauž mašīnas

Uģis Reihmanis ir kokapstrādes uzņēmuma ražošanas vadītājs. Viņš otro gadu uz darbu Raunā brauc no Valmieras. “Ceļš bēdīgs, kad nogreiderē, akmeņi lido, kad nav greiderēts, vienās bedrēs, satiksme ir intensīva, izsisti stikli, lampas – tā parasta lieta,” ikdienas ceļu raksturo Uģis un uzsver, ka nav svarīgi, kā pats brauc, ja pretī brauc smagā mašīna, akmeņi lido, viss atkarīgs no veiksmes, izsitīs stiklu vai ne. Vēl trīs Uģa kolēģi no Valmieras brauc darbā uz Raunu. Uģis pastāsta, ka, runājot ar firmas potenciālajiem darbiniekiem, daudzi apsverot piedāvājumus, izvēlas darbu citur tieši ceļa dēļ. Runa nav par attālumu, bet ceļa kvalitāti. Kāds puisis no Vaidavas vairs nebrauc uz Raunu darbā, pārāk daudz nopelnītā jāiegulda mašīnā.

“Man ir divas mašīnas – viena, lai kaut kur aizbrauktu, otra braukšanai pa Valmieras ceļu. Ja darba mašīna remontā, ar otru no Valmieras uz Raunu braucu caur Priekuļiem. Izdevumi, lai tiktu uz darbu, ir nesamērīgi,” stāsta valmierietis un atzīst, ka šis ceļš nodrošinātu attīstību ne tikai Raunai, arī apkārtējiem novadiem un Valmierai. Raunēnieši vairāk brauc uz Valmieru, kur lielākas iespējas iepirkties, arī atpūsties, nevis Cēsīm.

Mēro liekus kilometrus

Pēc pašu iniciatīvas uzņēmēji vienojās, ka katram jāuzraksta iemesls, kāpēc jārekonstruē ceļš Rauna – Valmiera, kāpēc vajag asfaltu. Ivars Krūtainis no SIA “Aktīvs” iesniegumā raksta: “Lūdzu pieņemt lēmumus, lai autoceļam tiktu nomainīts segums uz asfaltu. Ceram uz pozitīvu lēmumu. Sabiedrības papildu darbības veids ir vīna vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Šo darbības veidu slikti ietekmē laba autoceļa trūkums.”

Ne tikai Latvijā pazīstamā uzņēmuma “Raunas Lauktehnika” vadītājs Guntis Pelšš: “Braucam gan paši, gan mūsu materiālu piegādātāji, loģistikas uzņēmumi, bet ceļa stāvokļa dēļ nevaram to izmantot, tāpēc jāmēro garāks ceļš caur Priekuļiem. Putekļu dēļ to nedrīkst izmantot preču vešanai, jo preces līdz Valmierai ir noputējušas, arī grants seguma kvalitātes dēļ bieži vien ceļš vispār nav braucams.”

Uģa Tūtera zemnieku saimniecība “Saulieši” atrodas Raunas -Valmieras ceļa malā. “Baudām priekšrocību dzīvot ceļa malā,” smej “Sauliešu” saimnieks un pamet skatienu uz kravas mašīnām, kas aizbrauc pa ceļu. Tūlīt pagalms pilns putekļu, tie pārklāj arī pļavu.

“Līdz asfaltam neliels ceļa gabaliņš, uz Valmieru braucu caur Priekuļiem. Labāk iztērēju piecus litrus degvielas vairāk, nekā salaužu mašīnu,” saka raunēnietis. Uģis pastāsta, ka uzņēmīgi kaimiņi pērn rakstījuši vēstules un arī šopavasar ceļa gabali pie mājām apstrādāti ar pretputekļu līdzekli. Tas gan, lai būtu labums, jālieto biežāk.
“Labi, ka ir uzņēmīgi cilvēki, kuri gatavi cīnīties. Vecpiebaldzēniem būs labs ceļš, mēs arī izsakām vajadzību pēc tāda,” saka raunēnietis.

Valmieras ceļš savu laiku ir nokalpojis. Grants vedēji paši arī glāba ceļu, jo tam bruka malas, kaut ko nesen pielaboja. Tas mūsu mīnuss, ka te ir grants karjers, tās daudzās kravas, kas katru dienu pa Valmieras ceļu tiek izvestas, arī to ceļu sabojā. Tagad zemnieki uz Valmieru ved graudus,” saka Uģis Tūters un uzsver – ja ceļš būtu asfaltēts, pa to satiksme būtu ļoti intensīva.

Tonnu simti no Raunas

Mašīnas no Raunas Pāvulu grants karjera ik dienu pa Valmieras ceļu ved granti. Pāvulu karjers ir valsts nozīmes atradne, otras ar tik kvalitatīvu granti tuvumā nav. “Uz Valmieru vēl šogad jāaizved vairāk nekā simts tūkstoši tonnu materiāla,” stāsta karjera vadītājs Ģirts Jurgens. Viņš ir bažīgs, jo ceļa kvalitāte ietekmē biznesu. “Smiltenes ceļinieki uz Valmieru granti ved caur Priekuļiem, nevis brauc pa tiešo uz Valmieru. Izdevīgāk maksāt par papildu kilometriem, nevis sadauzītām mašīnām. Valmierā daudzas firmas izmanto Pāvulu karjera granti, bet kā to aizvest? Pavasarī savukārt ir kravas masas ierobežojums,” pārdomās dalās karjera vadītājs. “Kādreiz, pirms cēla māju, vispirms uzbūvēja iebraucamo ceļu, lai var iebraukt būvtehnika. Pie Valmieras, Valmierā būs darba vietas, bet uz turieni aizbraukt nevarēs. Tā domājam par attīstību,” domās dalās Ģirts Jurgens un atgādina, ka ceļš Valmiera – Rauna vajadzīgs visiem, ne tikai tiem, kuri dzīvo tā malā.

Priekuliete Astrīda Bitaine strādā Pāvulu karjerā, dzīvo Priekuļos. Viņa atceras, ka atmodas pirmajos gados strādājusi Valmierā, kāda pārvadājumu firma bijusi ļoti ieinteresēta un izteikusi priekšlikumu, ka ceļš Valmiera – Rauna jāasfaltē, pa to jābrauc arī satiksmes autobusam. “Cik zinu, vismaz Valmieras pusē slējās uz to pusi, ka tā jādara. Tika izsūtīts apkārtraksts un vaicāts Raunas pagasta padomes viedoklis. Deputāti toreiz šo iespēju noraidīja, argumentējot – ja būs labs ceļš uz Valmieru, skolā skolēnu nebūs, brauks uz Valmieru. Tā arī jautājums bija izlemts. Tāda bija deputātu nostāja,” pastāsta Astrīda un piebilst, ka tikai pēc gadiem redzams, kā varbūt toreiz vajadzēja lemt.

Dome nevar līdzēt

Vairāki uzņēmēji vēstules adresējuši Valmieras domes un Raunas novada domes priekšsēdētājiem, jo abos ceļa galos – Raunā un Valmierā – daudziem vidzemniekiem ir dzīves un darbavietas. “Tāpēc arī uzņēmēji vērsās Raunas un Valmieras domē. Ceļš ir būtisks arī Priekuļu, Beverīnas novada iedzīvotājiem, kuri pa to brauc uz Valmieru, tāpēc iesaistījās Priekuļu un Beverīnas novadu domes, iedzīvotāji un uzņēmēji,” skaidro Raunas pašvaldības vadītāja Evija Zurģe.

Raunas domē savāktos parakstus un iesniegumus apkopoja un nosūtīja institūcijām, kuru pārziņā ir valsts ceļi. “Gaidām rakstisku atbildi, tad domāsim, kā rīkoties,” saka Evija Zurģe. Priekulieši un raunēnieši jau pārrunājuši iespējamo rīcību. “Skaidrs, ka saņemsim tradicionālo atbildi, ka ceļa rekonstrukcija plānos nav iekļauta un naudas nav. Vai tiešām lauku cilvēku viedoklis neko nenozīmē? Drustu iedzīvotāji jau saņēma atbildi no ministrijas, ka cerību nav. Tanī pašā laikā lasu “Druvā”, ka vecpiebaldzēnu pieprasījums pēc laba ceļa piepildās. Nav žēl, ka uz Vecpiebalgu būs labs ceļš, bet jādomā arī valstiski par visiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ceru, ka tiks ņemts vērā, ka iesniegti 107 uzņēmēju iesniegumi. Ministru prezidenta atbildi jau saņēmām. Vēstule esot pārsūtīta Satiksmes ministrijai, kaut tā jau bija norādīta adresātu sarakstā un tai to paši nosūtījām,” stāsta Raunas novada vadītāja.

“Uzņēmējiem vajag ceļu, jo viņi to izmanto, viņi ar kravām to izdangā, rada putekļus, un iedzīvotāji nav apmierināti. Visi gribam, lai uzņēmējdarbība attīstās, bet ceļš gandrīz rada konfliktus,” bilst Evija Zurģe.