Ziņas

Sabiedrība

Uz papīra rakstītais vidējais skaitlis

Pedagogu vidējais atalgojums (eiro) pēc reformas visās vēsturiskā Cēsu rajona pašvaldībās 2016./17.mācību gadā.Foto: Avots: Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" pētījums

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re: Baltica” jaunākajā pētījumā secinājis, ka skolotāji Raunas novadā saņem vismazākās algas Latvijā. Starp 20 pašvaldībām, kuru skolu pedagogiem mazas algas, ir arī Amatas novada (9.vieta) un Vecpiebalgas novada (11.vieta)pašvaldība. Savukārt starp tām 20 pašvaldībām, kuru skolu skolotāji pelna vislabāk, 15.vietā Latvijā ir pedagogi Priekuļu novadā.

Vidējās algas, kā liecina pētījums, mūsu novadu pedagogiem ir visai atšķirīgas. Amatas novadā – 551.10 eiro, Cēsu novadā – 783.23, Priekuļu novadā – 861.59, Pārgaujas – 616.05, Raunas – 508.28, Vecpiebalgas – 564.88, Jaunpiebalgas – 746.24, Līgatnes – 724.90 eiro. Tās ir vidējās pedagogu algas novadā  mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Aprēķinos nav ņemti vērā darbinieki ar slodzēm, kas mazākas par piecām stundām, un alga, kas lielāka par 50 eiro stundā, jo tie pamatā ir skolu direktori vai citi pašvaldību atbalstīti darbinieki, nevis pedagogi.

Pērn septembrī stājās spēkā pedagogu algu reforma, kas noteica 21 kontaktstundu skaitu nedēļā, bet vienlaikus palielināja likmi par vienu slodzi mēnesī līdz 680 eiro un arī viena skolotāja apmācāmo skolēnu skaitu.

Skolotāju algu lielumu Latvijā nosaka ne tikai audzēkņu skaits skolā, bet   arī pašvaldības iespējas un vēlēšanās atbalstīt pedagogus. Vienlaikus tā mēģinot piesaistīt profesionālākus skolotājus vai lai nodrošinātu pedagogiem valstī noteikto algu par vienu likmi. 21 pašvaldība ir izvēlējusies nepiemaksāt neko. Mārupē, kur ir Latvijā augstākās skolotāju algas, pašvaldība procentuāli piemaksā gandrīz 18% no pedagogu algām, kam seko Ropaži ar 16% un Pārgaujas novads ar 13%.

Priekuļu novada pašvaldība pedagogu algām piemaksā 4.62 procentus, Amatas – 6.88, Vecpiebalgas – 7.70, Raunas – 0.57, Pārgaujas – 13.43, Līgatnes – 3.95, Cēsu – 3.64, Jaunpiebalgas – 4.43 procentus, liecina “RE: Baltica” pētījuma dati.

Par pētījumu datiem Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe saka:  “Mūsu skolās ir daudz pedagogu, kuri strādā nepilnas slodzes. Pedagoģiskā likme valstī noteikta 680 eiro, ar šo gadu tādu esam noteikuši arī bērnudārzā. Raunas vidusskolā skolotāju vidējā alga ir 725 eiro, bet vidējo algu novadā ietekmē pedagogu skaits. Pašvaldība uzņemas atbildību par to, lai pedagoga likme būtu 680 eiro, bet, kā tās tiek sadalītas, – tā ir skolas direktora kompetence. Ko skolai darīt, ja neko nevar objektīvi mainīt? Mūzikas stundu Drustu pamatskolā, cik ir, tik ir, pilna slodze neiznāk. Bet šis pedagogs strādā arī citā skolā, un arī tur viņam nav pilna likme.

Vienīgais, ko var objektīvi vērtēt, kādu likmi katra pašvaldība ir apstiprinājusi. Pierīgas pašvaldības ir apstiprinājušas augstākas, mēs valstī noteikto minimālo. To, cik katrs skolotājs saņem, pašvaldība neregulē.”     Raunas pašvaldība nepiemaksā vidusskolas skolotājiem, Drustu pamatskolā bibliotekāram, pagarinātās grupas skolotājam, direktora vietniekam, kuriem neiznāk valstī paredzētais atalgojums.

“Spriežot par izglītības modeļiem, pašvaldībai svarīgi, kāda ir valstī noteiktā minimālā likme, vai to var sasniegt ar valsts dotāciju. Ja ne, vai kaut kas jāsamazina, vai varbūt varam atļauties piemaksāt,” uzsver pašvaldības vadītāja un atzīst, ka pētījumā līdzās noliktas lielās un mazās pašvaldības. Mazajās skolās nav iespējams  atsevišķu mācību priekšmetu skolotājiem   nodrošināt pilnas likmes, jo nav tik daudz skolēnu, un direktoru uzdevums  ir sadalīt likmes.

Vecpiebalgas pašvaldības Finanšu un grāmatvedības nodaļas ekonomiste Gita Janševica atzīst, ka pētījumā minētie skaitļi ir korekti. “Ja visas novada skolas apvienotu, tad visiem pedagogiem būtu slodzes darbs. Tagad to nodrošināt nevaram, jo nevar taču palielināt stundu skaitu, lai skolotājiem iznāktu pilna likme. Esmu teikusi deputātiem – ja mums ir skolas, nedrīkstam likt kādam pedagogam ciest, ka viņam tur jāstrādā,  par darbu jāsamaksā,” pārdomās dalās ekonomiste un uzsver, ka nav normāli, ja, strādājot pamatdarbā, nevar strādāt pilnu slodzi.  Dzērbenes un Inešu pamatskolu pedagogiem par darbu pašvaldība piemaksā trešdaļu algas. Arī pirmsskolas pedagogiem visiem saglabāta slodze. Inešu un Dzērbenes skolās ir apvienotās kla-ses, protams, tā ir liela slodze skolotājam. Taču ir vecāki, kuriem nav pieņemamas apvieno-tās klases. Piemēram, 20 dzērbenieši mācās citu novadu skolās.

Šajā mācību gadā novada skolās ir par desmit skolēniem mazāk nekā iepriekšējā, nerēķinot Skujenes skolu, kas tagad ir Amatas novada izglītības iestāde. Inešu pamatskolā mācās 32, Dzērbenes – 46, Taurenes – 64, bet  Vecpiebalgas vidusskolā 198 audzēkņi. “Protams, skolotāju ir daudz, jo ķīmiju, matemātiku, mūziku, tāpat citus mācību priekšmetus drīkst mācīt tikai attiecīgie speciālisti.

Amatas novada Apvienotās skolu valdes vadītāja Dina Dombrovska atzīst, ka var vien priecāties, ka kāds valstiskā līmenī nopietni ķēries klāt skaitļiem.  “Nekādus brīnumus pētījums neatklāj. Protams, ir skaidrs, ka pašvaldības piedalās izglītības līdzfinansēšanā. Katra ar dažādu pienesumu. Ir interesanti papētīt, kādas ir atšķirības, proti, kuri var būt priecīgāki par citiem un kuri ne, bet tas nekādi nemainīs situāciju, kurā ir šodienas pedagogs.

Ja runājam par lielākajām piemaksām un mazākajām algām, tad atainota ir tikai matemātika, aiz kuras ir grūti izprast reālo situāciju, kurā ir katrs no mūsu pedagogiem, jo nevar nojaust, cik  dažādās skolās skolotājs nodarbināts,” pārdomās dalās Dina Dombrovska.

Kādus secinājumus dod pētījums,  skaidrojusi “Re:Baltica” pētniece Sanita Jemberga: “Kad mēs runājam par to, cik daudz mums ir skolu un skolotāju, kas emocionāli ir ļoti sāpīgs temats, mēs esam runājuši, ka mazajās skolās, tukšajās skolās ļoti bieži dara pāri skolēniem, jo viņi atpaliek par gadu zināšanās no pilsētas vienaudžiem. Pēc šīs kartes redzam, ka tas dara pāri arī skolotājam.”

Skolu tīkla sakārtošana sākusies tikai vārdos. Dina Dombrovska atzīst: “Kas sekos tālāk, tas, manuprāt, ir pats svarīgākais jautājums. Kādi ir nākamie uzdevumi? Vai aprobežosimies tikai ar to, ka tagad sāksim “sērfot” pa dažādu novadu dažādajām skolām, lai salīdzinātu, vai mums iet labāk vai sliktāk?”

Gita Janševica pārliecināta, ka situācija tiek saasināta, lai pievērstu uzmanību, ka skolu tīklā būs pārmaiņas. “Skaidrs, ka pašvaldībai grūti pieņemt lēmumu par skolas slēgšanu. Tā nav tikai skolas slēgšana, skolotāji, meklējot darbu pārcelsies uz dzīvi citur, bet lielākajām skolām tā arī ir iespēja piesaistīt talantīgos pedagogus. Skolotāji arī atzinuši, ka vēlas skaidrību, lai var domāt par savu nākotni, ” domās dalās ekonomiste un atzīst, ka  var jau ar cirkuli apvilkt teritoriju, bet ir jārēķinās ar cilvēkiem.

Var vien piebilst, ka savulaik ministrija teica, ka skolas kolektīvs var vienoties, kā sadalīt likmi, lai laukos kaut vai tā mazinātu bezdarbu. “Vai tā pareiza pieeja, protams, var diskutēt, jo tas nav ilgtermiņa risinājums. Ja divi pedagogi katrs strādā pusslodzi, mācot vienu mācību priekšmetu, kā to vērtēt? Bet tas jālemj mācību iestādes direktoram,” saka Evija Zurģe.