Ziņas

Sabiedrība

Uz Niniera izmēģina dronus

Gatavs lidot. Ar šo firmas "Aerones" izstrādāto bezpilota lidaparātu jeb dronu pa Niniera ezera sniegoto virsmu tika vilkti četri snovbordisti.Foto: no albuma

Tie Cēsu puses ļaudis, kuri sestdien devās baudīt dabu pie Niniera ezera, bija liecinieki unikālam testam, kurā bezpilota lidaparāts jeb drons vienlaikus vilka četrus snovbordistus. Vārds “drons” mūsu ikdienas valodā ienācis uz palikšanu. Pēdējos gados šīs iekārtas kļuvušas par uzskatāmu mūsdienu tehnoloģiju piemēru. Līdz šim gan tas galvenokārt izmantots, lai filmētu, fotografētu zemi, objektus no putna lidojuma. Latvijas vārds pasaulē izskanēja ar zīmolu “AirDog”, tas bija drons, kas radīts ekstrēmo sporta veidu cienītājiem, kuri vēlas iemūžināt savu veikumu, jo lidaparāts automātiski sekoja savam īpašniekam.

Tagad sevi Latvijas un pasaules tirgū pieteikusi firma “Aerones”, kas strādā pie lielu dronu radīšanas, kas spētu panest līdz pat 100 kilogramiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Jānis Putrāms, kurš to realizē kopā ar domubiedriem Daini Krūzi un pazīstamo mehāniķi Andri Dambi. Projekta virzīšanā palīdz arī cēsnieks Dāvis Krastiņš.

J. Putrāms “Druvai” pastāstīja, ka projekts sākts 2015.gada aprīlī un jau no sākuma bijusi iecere radīt lidaparātu, kas spēj pacelt cilvēku: “Rudenī veicām testus, kas bija veiksmīgi, mums izdevās cilvēku pacelt no ūdens un nogādāt krastā. Šobrīd koncentrējamies darbam, lai palīdzētu ugunsdzēsējiem, proti, lai ar dronu varētu pacelt ūdens šļūteni. Te saredzam ļoti lielas iespējas, jo tad lidaparātu varētu izmantot situācijās, kad ugunsdzēsējiem pašiem nav iespējams piekļūt degšanas vietai.”

Firma “Aerones” radījusi arī jaunu sporta veidu – dronbordings -, un tieši šīs iespējas iemūžināšana bija iemesls testiem uz Niniera ezera. Kādas ārzemju ziņu aģentūras žurnālists vēlējies veidot sižetu, un ierīces radītāji izvēlējušies braukt uz Cēsu pusi.

J. Putrāms stāsta, ka pasaules uzmanības lokā viņi nonākuši pirms gada, kad ar mazāku lidaparātu vilkts snovbordists: “Video ievietojām internetā, un divās nedēļās tas savāca piecus miljonus skatījumu visā pasaulē. Bijām pārsteigti par tik lielu interesi, bet tas skaidrojams ar to, ka nekas tamlīdzīgs nebija redzēts. Tika saņemtas ļoti pozitīvas atsauksmes no dažādiem ekstrēmo sporta veidu cienītājiem, daudzi interesējas, kad varētu pamēģināt, varbūt var nopirkt.

Tagad uzbūvēts lielāks lidaparāts, un gribējām nodemonstrēt, ka tas var pavilkt čet-rus snovbordistus. Viss izdevās, kā plānots. Paldies “Māja kokos” komandai, kas mūs uzņēma, tur bija ideāla vieta, gan lai filmētu, gan snovotu.”

Var piebilst, ka šis nav pirmais sižets ārvalstīm, jau pērn sižetu veidoja “National Geographic” televīzija. Interese saprotama, jo šobrīd pasaulē analogu tik lielam dronam nav, taču J. Putrāms stāsta, ka nemitīgi jāturpina strādāt pie uzlabošanas.

Šobrīd darbošanās notiek divās jomās – sportā un glābšanas darbos. Ar ekstrēmo sporta veidu cienītājiem pārrunātas vēlmes, lai zinātu, kas uzlabojams. J. Putrāms stāsta, ka snovbordisti vēlas, lai ar lidaparātu varētu riņķot apkārt ezeram, kas šobrīd vēl nav iespējams, bet tas esot atrisināms, uzlabojot programmu. Otra sportistu vēlme, lai katrs pats no roktura varētu vadīt dronu, šobrīd to dara cilvēks no malas.

“Attīstība notiek arī ugunsdzēsības jomā, kur strādājam pie risinājuma, kas ļaus no zemes lidaparātu nodrošināt ar elektrību. Tad drons dzēšanas operācijā varēs strādāt, cik ilgi nepieciešams, to neierobežos akumulatora kapacitāte. Jāuzsver, ka šis lidaparāts ir labāks, drošāks par helikopteru, jo pa perimetru ir aizsardzība, drons var piedurties pie kādas sienas vai kokiem, tas netraucē lidojumam. Tam ir 16 propelleri, ja viens nedarbojas, citi var turpināt strādāt,” skaidro J. Putrāms.

Šādu lidaparātu veiksmīgi var izmantot arī glābšanas operācijās uz ūdens, ja glābējiem grūti piekļūt pie ūdenī iekritušā. Uzņēmuma publicētajā vidē redzams, kā ar dronu no ūdens tiek pacelts un krastā nogādāts cilvēks. “Aerones” izstrādātais lidaparāts šobrīd spēj cilvēku nest apmēram desmit minūtes.

“Jau sākumā gribējām būvēt lielu lidaparātu, jo tas paver iespēju to izmantot daudzās nozarēs. Ceļš no mazajiem lidaparātiem līdz tik lielam nav viegls, tur nevar vienkārši kā matemātikā pareizināt ar divi vai četri. Te jāņem vērā aerodinamika, fizika, te mums ļoti palīdz Andris Dambis. Katram no mūsu komandas ir savas prasmes. Tās saliekot kopā, var paveikt lielas lietas,” saka J. Putrāms.

Viņaprāt, šī joma – lidaparāti, kas darbojas tuvu zemei, – vēl nebūt nav apgūta, tajā ir daudz, kur augt, attīstīties. Attīstoties akumulatoru tehnoloģijām, pieaugs arī lidojuma ilguma laiks.

Taču par bezpilota lidaparātu izmantošanu rodas arī arvien lielākas bažas. Vispirms par drošību. Pērn satraukumu radīja sižets, kad drons, kas filmēja kalnu slēpošanas sacensības, nogāzās pavisam netālu no slēpotāja. Vēl būtiski – cilvēku privātuma pārkāpšana. Tāpēc tiek strādāts pie šādu lidaparātu darbības regulējuma. Noteikumi Eiropas Savienībā tiks apstiprināti tuvāko gadu laikā, Latvijā tuvu pieņemšanai ir Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs pilnīgi visu dronu izmantošanu – no rotaļlietām līdz lielajiem aparātiem.