Ziņas

Sabiedrība

Uz mežu pēc ogām un peļņas

Savam priekam. Natālija Šelepjonoka lasa ogas ģimenei un radiem, bet, ja mellenes paliek pāri, tad nodod uzpircējiem. Foto: Aivis Riekstiņš

Pilnā sparā darbu sākuši ogu un sēņu uzpirkšanas punkti. Kā paši atzīst, šajā biznesā konkurence ir liela, taču iepirkumu cena šogad neredzēti zema.

Uzpircēji atgādina, ka iepirkuma cenu nosaka melleņu daudzums un pieprasījums Eiropas valstīs, tāpat sava teikšana esot “priekšniecībām” vietējā tirgū. „Arī uz vietas jātur acis un ausis vaļā, jāseko, ko dara konkurenti. Ja pieliek cenu, tad arī mums jāreaģē. Priekšniecība pasaka priekšā, vai cenu vajag pacelt vai samazināt. Aci pret aci tikušies neesam, bet norādījumus saņemu no šoferīša, kas atbrauc pēc ogām,” stāsta Vineta Ģēģere no Taurenes. Uzpircējus atrast nav grūti. Jāiet pēc norādītās adreses, kas uzrakstīta uz pie veikaliem, medicīnas iestādēm un uz ziņojuma dēļiem, pat ceļa stabiem izvietotajām lapiņām. „Ar ogu uzpirkšanu nodarbojos piekto gadu. Cilvēki nāk katru dienu, brīvdienās vairāk, darba dienās nedaudz mazāk. Tā kā uzpirkšanas punktu netrūkst, tad ogu lasītājiem ir izvēles iespējas, taču caurmērā pa dienu ierodas kādi 15 – 20 lasītāji. Šogad zemās cenas dēļ daudzi atturas doties mežā. Tie, kuri lasījuši visos laikos, lasa arī šogad, bet tie, kuri mežā dodas peļņas nolūkos, par tādu samaksu negrib ķēpāties,” vērtē Vineta. Zinot, ka iepirkuma cena var vēl palielināties, daudzi nogaida īsto brīdi.

Ogu lasītājus uzpircēji raksturo kā ļoti dažādus. Ir ģimenes ar bērniem, bezdarbnieki vai cilvēki, kuriem patīk mežs vai vienkārši padodas ogu lasīšana. Ja pērnajā gadā par kilogramu melleņu maksāja 2,50 eiro, tad šogad tikai vienu eiro.

Pirmie uz uzpirkšanas punktiem nākot agrie rīta putni, kuriem tās “spiedīgās” vajadzības. Tie jau gaismiņā salasījuši pāris litru ogu, steidz nodot, lai varētu tikt uz veikalu pēc kāda graķīša. Ierodas arī nopietnāka publika, tādi, kuri tiešām grib nopelnīt. “Arī bērni centīgi lasa meža veltes, lai sev atļautos kādu lielāku mantu,” papildina V. Ģēģere. Viņa strādā uz pusslodzi, taču vasarā šādu izdevību izmanto, jo līdztekus var apdarīt dārza darbus un mājas soli.

Klienti novērtē to, ka uzpirkšanas punkts ir atvērts katru dienu no rīta līdz vēlam vakaram. Vinetai jau ir pieredze ogu uzpirkšanā, tādēļ darbs sokas raiti. Viņa stāsta, ka ogas piegādā latviešu firmai, taču klusas aizdomas, ka tās tālāk ceļo ārpus Latvijas robežām. Sadarbību ar uzņēmumiem viņa un arī pārējie uzrunātie uzpircēji atzīst par veiksmīgu.

„Pa divām dienām sanāca gandrīz divsimt kilogramu. Pagaidām šķiet, ka lielas atšķirības salīdzinājumā ar pērno gadu nav. Taču tas nav rādītājs, jo sezona tikai sākas,” papildina Vineta un piebilst, ka pieņem arī gailenes, taču tās atnes vien retais. Šogad sausums pastrādājis postu sēņu micēlijam, toties izskatās, ka šis būs beku gads.

„Ogas sāku pieņemt pirms nedēļas. Pieņemu arī gailenes, taču līdz šim tās neviens vēl nav nesis. Tātad nav sēņu gads. Arī ogu raža nav iepriecinoša. Situācija dažāda, jo dzirdēju, ka Līvānos ejot ļoti labi. Pērn bija lielāka rosība. Dienā nodevu 300 un pat 500 kilogramus melleņu, bet šogad stipri mazāk,” stāsta Taurenes ogu uzpircēja Līga. Viņa min, ka savulaik pati bijusi ogu lasītāja, bet, tā kā viņai tagad ir mazi bērni un uz purvu vairs netiek, tad pieņem ogas mājās.

Arī Festivāla ielā cēsniece ogas un gailenes pieņem otro nedēļu. Viņa stāsta, ka šogad ogu ir maz, taču cilvēki tāpat lasa. Cilvēki nāk kājām, brauc ar velosipēdiem un automašīnām. Uzpircēja uzsver, ka ogu lasītāji nav tikai “graķīša” kārotāji. Nāk cilvēki, kuriem ir finanšu problēmas, un skumji noraudzīties, līdz kādam izmisumam dažs novests.

„Kā nu kurš salasa. Cilvēku plūsma turas vienmērīga, nevaru teikt, ka brīvdienās man vairāk darba,” saka cēsniece, kamēr pārējie uzpircēji informē, ka viņiem sestdienās un svētdienās cilvēku vairāk, jo tad uz mežu dodas arī tie, kuri pa nedēļu ir darbā.

Sveķupītes silos daudz melleņu mētru un visas pilnas ar skaistām, lielām ogām. Turpat ne tik dziļi mežā satiekam draudzenes Maiju un Austru. Sievietes stāsta, ka mellenes lasa savam vēderpriekam: “Salasītās ogas liksim saldētavā un gatavosim ievārījumu bez cukura. Šodien ir ļoti labs laiks, un kur vēl labāk, kā atnākt patīkamā kompānijā uz mežu ogas palasīt. Mums ir mazi spainīši un nav lielu plānu. Kad apniks un mugura vairs neturēs, tad iesim laukā. Tirgū gan ogas nepirksim.

Precīzas tirgus cenas nezinu, taču pieņemu, ka lēti nav, un, ja vēl ņem vērā, ka viņi lasa ar kombainu, jo vairāk šķiet, ka dārgi. Turklāt, ja mums meži ir visapkārt un tik tuvu, nav taču jāpērk, var atnākt un pielasīt.

Ar sēnēm ir knapi. Redzēju baravikas, visas skaistas, pa gabalu kā uz bildes, bet, pārgriežot pušu, ļoti tārpainas. Gailenes gan neesmu manījusi,” saka Maija.

Līdzīgu situāciju apraksta arī Regīna. Viņa netālu no Cēsīm, Ērgļu klinšu puses mežos, pielasījusi četrus litrus aveņu un piecus litrus melleņu. Melnās odziņas lasītas ar kombainu, tāpēc viss darbs paveikts trijās stundās, taču arī Regīna lasa savam patēriņam. “Zinu, ka šur tur ir pieņemšanas punkti, bet man nav tik daudz pacietības, lai visu dienu lasītu. Toties man kaimiņos ir jauns puisis, kurš jau agri no rīta uz mežu prom un salasīto nodod. Kā reiz runājām, viņš pielasījis spainīti un ticis pie septiņiem eiro. Manuprāt, tas ir ļoti maz. Viņš lasa arī tantītēm pēc pasūtījuma. Iespējams, ka tā var drusku vairāk nopelnīt, bet precīzāk neko nevarēšu pateikt.”