Lietus, silts laiks dara nemierīgus sēņotājus, jo tāds patīk sēnēm. Šovasar, lai ko saka skeptiķi, ir bagāts sēņu gads. Par to liecina daudzdaudzās sēņu grozu un kompozīciju kalnu fotogrāfijas, kas pārpludina internetu.

“Bagāts gads. Gan sēņu, gan ogu,” saka straupietes Sintija Roze un Ilona Svi­ridoviča. Viņas ir ne tikai čaklas sēņotājas un ogotājas, bet visu vasaru salasītās meža veltes piedāvā pie Lielstraupes pils.
Vakar ikviens varēja iegādāties rīta agrumā salasītas gailenes, baravikas, apšu bekas un dzērvenes. “Bija dažas dienas, kad baraviku nebija, tagad atkal ir. Gaileņu ir ļoti daudz, tāpat apšu beku,” pastāsta Ilona un piebilst, ka sēņotāji ir arī vīrs un brālis.

Sintija iepriekšējā dienā bijusi dzērvenēs. “Dzērveņu ir daudz. Tiesa, dažā purvā mazāk. Purvu malās arī pēc lietiem var droši staigāt, dziļāk gan viegli piesmelt zābakus,” pārdomās dalās Sintija un atklāj, ka bijusi Pūricas purvā, tur ogu daudz.

Ilonai patlaban nav darba, bet Sintija audzina jaunāko meitu, kurai vien gads. “Vasarā ogojot un sēņojot var piepelnīties,” uzsver Ilona. Pirms Jāņiem viņas tirgoja pīpenes, tad mellenes, brūklenes. Pircēji lielākoties ir pilsētnieki, kuri brauc garām, vietējie, kuriem pašiem nav laika aiziet uz mežu, pasūta, lai viņiem salasa. Vasarā ogas, arī sēnes labprāt pirkuši igauņi. “Teica, ka Latvijā skaistākas un garšīgākas,” ar smaidu bilst Ilona. Abas uzsver, ka tik daudz bagātu mežu un purvu kā Straupes pusē ir reti kur.
Ilona un Sintija ir kaimiņienes, abas dzīvo “Kalnsētās”, kas atrodas tieši pretī Lielstraupes pilij. “Labā vietā dzīvojam, tas jāizmanto. Arī tūristi, kuri brauc uz pili, garām nepaiet. Ja sāk stipri līt, varam aiziet mājās,” pastāsta Ilona.

Ne tikai pie pils, turpat netālu pretī degvielas uzpildes stacijai un Stalbē ceļmalā sēņotāji un ogotāji piedāvā, ko salasījuši mežā. Tāpat ir citviet šoseju malās.
Arī internetā ogotāji un sēņotāji no visas Latvijas pārdod meža veltes. Cenu amplitūda gan liela: gailenes no trim līdz sešiem eiro kilogramā, baravikas no pieciem līdz 12, bet žāvētu balto sēņu kilograms nopērkams par 75 eiro.

Brīvdienās droši vien meži būs sēņotāju un ogotāju pilni. Kāds kaislīgs mežā gājējs atklāja, ka šoruden tukšā nepaliek pat tas, kuram nav savu sēņu vietu un kurš ieradies, kad citi pilniem groziem dodas mājup.

Latviešiem sēnes garšo. Kā tās sagatavot ziemai, ir daudz recepšu. Straupiete Ilona Sviri­doviča atklāj savu: gailenes sviestā sacep ar sīpoliem, žāvēto gaļu, klāt pieliek arī ķiploku. Uzglabā saldētavā. “Ja sasaldē, ir rūgtas. Dzirdēju, ja neglabā ilgāk par diviem mēnešiem, tad nav rūgtuma. Pamēģināšu,” teic straupiete.

Latvijā ir sastopams vairāk nekā 4000 dažādu sēņu sugu. Sēnes ir neparasti organismi, kas apvieno īpašības, kas tos padara līdzīgus gan augiem, gan dzīvniekiem. Gaujas nacionālajā parkā, pateicoties lielai biotopu daudzveidībai, ir bagāta cepurīšu sēņu flora – konstatētas 560 cepurīšu sēņu sugas vien.

Gailenes tiek uzskatītas par populārākajām, garšīgākajām un vērtīgākajām sēnēm. Taču pētnieki secinājuši, ka, salīdzinot ar citām sēnēm un dzīvnieku valsts produktiem, olbaltumvielu un šķiedrvielu tajās ir maz. Kā vērtēja Latvijas Televīzijas raidījumā “Pārtikas revidents”, – 100 gramos gaileņu ir 1,45 grami olbaltumvielu, savukārt baravikās to ir trīsreiz vairāk – 4,2 grami 100 gramos sēņu. 100 gramos vistas filejas ir aptuveni 22 grami olbaltumvielu, savukārt vienā olā – 6 grami. Līdzīgi kā olbaltumvielu, arī šķiedrvielu gailenēs nav daudz – 0,7 grami uz 100 gramiem sēņu. Daudz vairāk ir apšu bekās un baravikās.