Ziņas

Sabiedrība

Uz jumta ne tikai sapņo

Skaists un kvalitatīvs. Piebalgas jumiķi Māris Mūrnieks un Dāvis Zārdiņš rāda, kā klājams skaidu jumts.Foto: No albuma

Vecpiebaldzēni Dāvis Zārdiņš un Māris Mūrnieks ir jumiķi. Katrs padarītais darbs veicina viņu atpazīstamību, uzticamību. Abi puiši ir trīsdesmitgadnieki, dzīvē pamaisījušies, lai saprastu, kas patīk un ko grib darīt. “Skolas laikā vasarās strādājām celtniecības firmā. Tas bija interesanti, laikam celtniecība iepatikās,” saka Māris. Viņš izmācījies par dizaineru, savukārt Dāvis strādājis par matrozi uz naftas tankkuģa, izbraukājis Amerikas krastus. Abi satikās Ērgļu Profesionālajā vidusskolā, pēc tam celtniecības firmā.

“Radās pārliecība, ka jādara pašiem,” saka Māris, bet Dāvis paskaidro, ka, strādājot sev, var izdarīt vairāk, jo ir cita motivācija. “Kad strādā citam, esi darba ņēmējs, atbildība mazinās, to prasa no darbu vadītāja, kurš arī dabū pa biksēm, ja kaut kas nav izdarīts, kā nākas. Pasūtītājs jau visu pasaka vadībai, arī labos vārdus,” stāsta Dāvis.
Jūlijā Māris reģistrēja mikrouzņēmumu un pieņēma darbā Dāvi. Abi uzreiz uzsver, ka tas pagaidām, jo par sevi viņi saka – Piebalgas jumiķi. Tā arī nākotnē sauks firmu. Māris atzīst, ka iesācējam mikrouzņēmums ir ļoti piemērots. “Ja ir mazi apjomi, nav vēl regulāru ienākumu, ir ļoti ērti strādāt, dokumentu nav daudz un nav sarežģīti. Ja būtu SIA, formālām lietām būtu jātērē daudz laika. Mēs sevi vēl tikai pierādām, spodrinām Piebalgas jumiķu vārdu,” paskaidro Māris.

Jaunie jumiķi vecpiebaldzēnus jau pārliecinājuši, ka arodu prot. Puiši lika skaidu jumtu Kārļa Skalbes muzeja “Saulrieti” saimniecības ēkai. “Pašu pagastā tas mums nozīmīgākais darbs. Otrs līdz šim lielākais – dakstiņu jumta maiņa bērnudārzam Bauskā,” atklāj Dāvis, piebilstot, ka klājuši dažādu segumu jumtus – metāla, šķiedrcementa loksnes, kas līdzīgas šīferim, un citus. Jumiķi uzsver, ka nav sliktu jumtu segumu, būtiskais ievērot instrukcijas, kam tie paredzēti, nevis Dienvidu zemēm paredzētos dakstiņus uzklāt uz jumta Latvijā. Gadījies, ka kāds pasūtītājs pēc veikala konsultanta ieteikuma nopircis plēvi, ko jumiķi prasījuši, bet tā bijusi pavisam cita. Piebalgas jumiķi aizbraukuši uz veikalu, pārliecinājuši konsultantu izlasīt, kam kura plēve domāta. “Ir daudz jumta licēju, bet ne jumiķu. Kvalitāte slēpjas sīkumos, nevis jumta seguma cenā. Vizuāli skaists jumts, bet, kad skaties uzmanīgāk, redzi, cik daudz kļūdu, redzamas pat vietas, kur tecēs. Zināšanas iegūst skolā un darbā pie meistariem. Mums bija iespēja strādāt pie Latvijā pazīstamiem meistariem. Zināšanas ir jāpapildina visu laiku. Vērtīgi ir jumta segumu ražotāju rīkotie kursi, kur uzzini to, ko skolā nemāca,” domās dalās Dāvis.

Māris savukārt uzsver, ka patlaban abiem svarīgākais nav nopelnīt, bet iegūt profesionalitāti, kļūt par meistariem. “Pārsvarā cilvēki strādā, lai pelnītu naudu, tāpēc arī pietrūkst motivācijas strādāt kvalitatīvi. Savu reizi jāatļaujas tik daudz nenopelnīt, bet iegūt pieredzi. Ja strādāsi, ar laiku arī kļūsi par meistaru un pelnīsi,” domās dalās Māris. Jaunajiem jumiķiem nākamais solis – iegūt zeļļa diplomu. Arī piedalīties Latvijas jumiķu čempionātā, kur viņi jau rādījuši paraugdemonstrējumus. “Ir pakāpieni, pa kuriem lēnām jākāpj, jābūt mērķiem,” uzsver Dāvis.

Jumiķiem darbs ir visā Latvijā. Arī tas ir interesanti – var gan iepazīt vietas, kur nav būts, kā arī, smej Māris, pārkāpt komforta zonai, dzīvojot uz vietas, kamēr darbs pabeigts. “Ir attālums, līdz kuram var braukt uz darbu, ja kilometru vairāk, jau ceļā esi noguris, nekāda nopietnā strādāšana neiznāk,” pieredzē dalās Māris.

Drīzumā ikviens, kurš apmeklēs lielveikalu “Maxima” Saimes galdus ar vietējo ražotāju gardumiem, varēs arī apskatīt Piebalgas jumiķu amata prasmi. ” Lauku sētai liekam mazus jumtiņus. Interesants objekts, kā mākslas darbs. Katru dienu kāds zinātājs varēs pētīt, meklēt kļūdas,” bilst puiši.Viņi skaidu jumta klāšanu rādīja arī labdarības pasākumā Smiltenē, kur ļāva to darīt bērniem. “Kā viņiem tas patika!” pārsteigumu atceras Dāvis.

Arī ziemā amatniekiem darba netrūkst. Lai gan paši sev solījušies, ka liks tikai jumtus, nevarējuši atteikt arī iebetonēt pamatus. “Lai būtu jumts, ko likt, vajag māju,” nosmej Māris.

Dienas uz jumta Mārim un Dāvim paiet ātri. “Daudz dziedam un sapņojam. Vajag palaist sapņus. Kur vēl labāk, ja esi uz jumta,” saka Māris, bet Dāvis piebilst, ka, jau veicot aprēķinus, viss tiek izdomāts, ko un kā uz jumta darīsi.
“Labi, ka satikāmies, divatā vieglāk,” pārliecināti Piebalgas jumiķi.