Ziņas

Sabiedrība

Uz iepirkšanos ierobežotā skaitā rindās nestāv

Burzmas nav. Cēsīs pirmās stingrāko ierobežojumu dienas pusdienlaikā veikalos iepirkties gribētāju nav tik daudz, lai veidotos rindas, tādas veidojas tikai vajadzībā pēc bankomāta pakalpojuma.Foto: Līga Salnite

Pirmajā stingrāko drošības pasākumu ieviešanas dienā Cēsu ielās vērojams vien neliels ļaužu mulsums par pēkšņi daudz vairāk redzamajām maskotajām sejām, taču iepirkties vēl atļautajā laikā darba dienā un stāvēt rindās pie veikaliem Cēsīs neviens nesteidz.

Līdz ar valstī noteikto apmeklētāju skaita ierobežojumu tirdzniecības vietās atkarībā no tajās pieejamās platības ir mazinājušās iedzīvotāju iespējas jebkurā sev tīkamā laikā doties uz veikalu pēc plānota vai pēkšņi iekārota pirkuma. No vakardienas veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās katram apmeklētājam jānodrošina 15 kvadrātmetru platība un informācijai par telpai atbilstošu pieļaujamo apmeklētāju skaitu jābūt skaidri redzamai pie ieejas. Turklāt brīvdienās un svētku dienās turpmāk drīkstēs strādāt tikai aptiekas, bet veikalos būs atļauta tikai pārtikas un higiēnas preču tirgošana, kā arī degvielas pārdošana. Varētu sagaidīt, ka iedzīvotāji pirms nedēļas nogales steigtos apmeklēt brīvdienās slēdzamos veikaliņus un līdz ar to būtu spiesti arī uzgaidīt pie durvīm, tomēr pirmajā šo ierobežojumu dienā tāda aina vēl nepavērās. Apstaigājot plašu loku gar mazajām, specializētajām bodītēm, kā arī lielākiem veikaliem pilsētā, “Druva” ceturtdien ap pulksten 12 nemanīja rindu ne pie vienas tirdz­niecības, nedz arī pakalpojumu sniegšanas vietas, ja nu vienīgi – pie pilsētas centram tuvākajiem bankomātiem.

Gandrīz pie visu tirdzniecības vietu durvīm jau bija izvietoti informatīvie plakāti vai vienkāršāki uzraksti par pieļaujamo pircēju skaitu. Kur skaitlis ir 7, 10 un pat 14, apmeklētāji bez aizķeršanās gāja iekšā. Savukārt, kur lasāms viens vai divi, pirms ieiešanas katrs mēģina ko logos saskatīt.

Suvenīru un amatnieku roku darinājumu veikaliņa “Pie Kar­līnes” saimniece Sigeta Briede dalījās pirmās dienas iespaidos, ka cilvēki vēl ir samulsuši – drīkst vai nedrīkst nākt iekšā, bet bijuši gan interesenti, kas ir gatavi nedaudz uzgaidīt pie durvīm, gan steidzīgākie, kuri tomēr lemj atlikt šī veikala apmeklējumu. Kā teic S.Briede, diemžēl tie brīvie brīži iedzīvotājiem ir visnotaļ līdzīgos laikos un tamdēļ likumsakarīgi – ir gan dienas tukšais laiks bez neviena apmeklētāja, gan brīži, kad vienlaikus vairāki tuvojas durvīm. Viņa arī vēl ir neizpratnē, vai tiešām papildu tirdzniecības centriem arī šiem mazajiem veikaliņiem tiks noliegts strādāt brīvdienās, kas pirmssvētku nedēļās ir galvenais ienākumu gūšanas laiks.

Pie stacijas esošā beziepakojuma veikaliņa “ieber.lv” pārdevēja arīdzan vēl ceturtdien bija mulsumā par gaidāmo brīvdienu darba režīmu, lai gan šeit lielākā daļa produkcijas ir tieši pārtika. Pirmajā dienā vēl nekādas konfliktsituācijas par tikai viena apmeklētāja apkalpošanu veikala telpā nebija radušās, taču kopumā nākas ik pa brīdim kādam aizrādīt – vai nu tomēr uzvilkt masku pirms ienākšanas , vai pagaidīt, pirms iepriekšējais klients norēķinās par pirkumu.

Dažādās pilsētas vietās sastaptās kādreizējā Cēsu rajona iedzīvotājas visas teicās, ka patlaban nespēj iedomāties produktus vai preces, kuru dēļ, netiekot uzreiz veikalā, būtu gatavas ziemas aukstumā stāvēt ārā un gaidīt. Jana Serdāne no Amatas novada pieļāva vienīgi neilgu brīdi – piecas līdz 10 minūtes – pastāvēt, ja iemesls būtu kādu piena produktu iegāde, jo mājās ģimenē šie produkti ir krietnā cieņā. “Tomēr ne ilgi, drīzāk tad jau atliktu uz nākamo dienu.” Cēsniece Mirdza Gruzīte jau noraidošāk izsakās par vajadzību lieku reizi apmeklēt kādu veikalu, kā vienīgo izņēmumu pieļaujot steidzamāk nepieciešamos medikamentus. Viņa arī atzina, ka īsti netic pat medicīnisko masku aizsardzībai, jo ir jau tuvāk saskārusies ar šīs slimības dramatiskajām sekām – cilvēku aiziešanu. Vēl kāda pircēja pie lielveikala “top!” neslēpa sašutumu, ka šeit nav manījusi apmeklētāju uzskaiti, salīdzinājumam atsaucoties uz “Maxima” un “Pepco” veikalu praksi, kur katram apmeklētājam jāņem ratiņi vai iepirkuma grozs un tādējādi tiek pieskatīts, lai pieļaujamais pircēju skaits veikalā netiktu pārsniegts.