Ziņas

Sabiedrība

Uz Dzērbeni pēc Ziemassvētkiem

Sēta vaļā! Ziemassvētku vecīša sētā ikvienu - arī trešklasnieku Arni - sagaida Igors Āboliņš, kurš var iejusties kā Sala Tēta, Santa Klausa, tā arī Ziemassvētku vecīša lomā.Foto: Sarmīte Feldmane

Dzērbenē darbu sākusi Ziemassvētku vecīša rezidence “Dzērbenes sētā”. Tās atklāšana atjaunotajā, kādreizējā graudu klētī, kur tagad darbojas omulīgs krodziņš, bija notikums novadā. Saimnieks Sergejs Gļebovs (Sergey Glebov) ikvienu sagaidīja, sveicinot Ziemassvētku vecīša rezidencē. “Viņu te varēs satikt nedēļu nogalēs līdz janvāra vidum. Bet kur Ziemassvētku vecītis ir pārējā laikā, pavasarī, vasarā? Savā rezidencē,” atklādams noslēpumu, sacīja Sergejs Gļebovs un uzsvēra, “Dzērbenes sēta” ir vieta, kur ģimenēm ar bērniem satikt Ziemassvētku vecīti.

Ziemassvētku vecītis Igors Āboliņš un viņa palīdze Marina Titova iekārtojuši interesantu, reizē vēsturisku un izzinošu izstādi “Ziemassvētku un Jaunā gada ceļš. XX gadsimts.” Tajā apsveikumu kartītes, eglīšu mantiņas un vēl daudz kas cits, kas saistīts ar šiem svētkiem.

“Apsveikuma kartītes atklāj Ziemassvētku vecīša vēsturi Latvijā no 1903.gada. Te redzamas atklātnes, kas izgatavotas Latvijā un kuras saņēmuši cilvēki Latvijā,” stāsta kolekcionārs Igors Āboliņš un aicina aplūkot divas gandrīz vienādas kartītes, tikai viena izdota Latvijā, otra Krievijā. “Labākā Ziemassvētku kartīšu māksliniece neapšaubāmi ir Margarita Stāraste, līdzās viņas zīmējumiem izstādē krievu mākslinieka Vladimira Zarubina darbi, kurš bija labākais Jaungada atklātnīšu gleznotājs Krievijā. Viņa zīmējumos nebija politikas, bet gan pasaku tēli, sadzīve. Gadu gaitā apsveikumu kartītēm mainās simboli. No 1914. gada līdz 1925. gadam attēloti naudas maisi, cūciņas, eglītes, padomju laikā kosmosa kuģi, Mēness,” pastāsta Igors Āboliņš un atklāj, ka viņa kolekcijā ir atklātnes līdz Atmodas laikam, jo pēc tam vairs nebija valsts standarta, katrs varēja izdot kartītes, tās kolekcionēt bija apgrūtinoši.

Viņa kolekcijā ir arī visas speciālizlaiduma loterijas biļetes ar Jaungada noformējumu, kuras izdeva no 1969. gada līdz 1993.gadam, pēdējos divos gados jau ar Latvijas Republikas ģerboni. Ir arī interesanti ielūgumi uz Ziemassvētku un Jaungada jeb Jaungada eglītes pasākumiem. Kolekcijā vecākais ir uz kādu sarīkojumu 1931.gadā, vēl arī ielūgumi uz 1956.gada pasākumiem.

Jaunākā paaudze ar interesi apskatīja savu vecvecāku bērnības eglīšu rotājumus, dažādos Salavečus un Sniegbaltītes. “Gribam cerēt, ka iecerētais izdosies, ekspozīcija tiks papildināta. Būs pastmarkas ar Ziemassvētku un Jaunā gada tematiku un vēl kas cits arī, ” bilst Igors, viņš pats 13 gadus bijis Salavecis, tad sācis kolekcionēt visu, kas saistās ar Ziemassvētkiem un gadu miju.

Gandarīts par novada ļaužu un viesu interesi “Ziemassvētku vecīša sētas” atklāšanā bija tās saimnieks. Novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone atzina, ka vasarā ierasti Vecpiebalgas pusē tūristu un ekskursantu netrūkst, bet ziemā viņu ir krietni mazāk, jo nav daudz piedāvājumu. “Prieks, ka Dzērbenes sēta ir atvērta, Ziemassvētku vecīša rezidence varētu interesēt dažādas paaudzes. Kāpēc braukt uz Somiju, ja rezidence ir tepat, Dzērbenē,” sacīja novada vadītāja un uzteica uzņēmēja iniciatīvu, kā arī uzdāvināja veiksmes eņģeli. Svarīgi arī, ka “Dzērbenes sētā” apmeklētājiem ir iespēja iegādāties novada uzņēmēju un mājražotāju produkciju. Sadarbība ir noderīga visiem. “Ziemassvētku vecīša rezidences zīmols būs Dzērbenes uzņēmuma “Viva5″ ceptās piparkūkas,” piebilda Sergejs Gļebovs.

Atklāšanas dienā uz “Ziemassvētku vecīša sētu” bija uzaicināti bērni no bērnu nama Valmierā. Viņi jauki, sirsnīgi un interesanti pavadīja laiku ar Ziemassvētku vecīti. “Šis ir laiks, kad visi gribam priecāties, būt laimīgi. Laime ir arī citiem sagādāt prieku, tiem, kuriem ikdienā tā varbūt nav tik daudz,” sacīja Sergejs Gļebovs.