Ziņas

Sabiedrība

Unikāls un bagātīgs atradums

Arheoloģijas sezona Cēsīs sākusies ar vairākiem interesantiem atradumiem. Arheologs, vēstures maģistrs Oskars Ušpelis stāsta, ka darbu sezona pilsētā šogad sākusies jau martā, kad veikta arheoloģiskā izpēte Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, kuras laikā atklāti 20 apbedījumi.

Šobrīd arheoloģiskās izpētes komanda četru cilvēku sastāvā pārcēlusies uz darbiem brīvā dabā. Cēsu vecpilsētas teritorijā un apkaimē visi rakšanas darbi notiek arheologu uzraudzībā, un gandrīz katrā no tiem tiek uzietas vēstures liecības. Izņēmums nav tā sauktais Smilšu laukums, kur šobrīd notiek apjomīga automašīnu stāvvietas rekonstrukcija. Veicot rakšanas darbus, teritorijā uzieti divi dažādu gadsimtu atradumi.

O. Ušpelis stāsta, ka galvenā uzmanība pievērsta atrastajiem vendu apbedījumiem. Zināms, ka savulaik šajā teritorijā apbedīti vendi, kas šeit dzīvojuši jau pirms Cēsu pilsētas dibināšanas un kuri pieminēti arī Indriķa hronikā jau 13.gadsimta sākumā. Līdz šim bija zināmi 14 apbedījumi, kas atklāti stacijas būvniecības laikā 1888. gadā, kā arī E. Ķivula

pētījumos 1910. gadā, Akmens ligzdas teritorijā 1946. gadā un arī Smilšu laukumā 2002. gadā.

“Smilšu laukuma rekonstrukcijas darbu laikā atrasti trīs apbedījumi. Diviem no tiem slikta saglabāšanās pakāpe – praktiski nekas nav saglabājies, vien daži kaulu fragmenti un atsevišķas kapu piedevas. Acīmredzot tos iznīcinājusi ilgstošā atrašanās kauliem un metālam nelabvēlīgā zemē, kā arī zemes aršana vēlākajos gadsimtos. Toties viens apbedījums saglabājies salīdzinoši labi. Kauli gandrīz iznīkuši, atrasti vien atsevišķi zobi, pirkstu falangas, toties fiksēts bagātīgs apbedījuma inventārs – roku aproces, gredzeni, putniņa un krustiņveida piekariņi, kakla riņķis. Pilnu inventāru zināsim vien tad, kad viss būs attīrīts, iekštelpās piedaloties restauratoriem, jo lauka apstākļos to nevarējām veikt. Apbedījums Smilšu laukumā tika noņemts ar

visu zemes slāni un novietots apstākļos, lai nesāk žūt. Tas ir svarīgi, jo atradumi ir mālos, kas žūstot var deformēt šīs rotas un citas iespējamās piedevas. Šis ir unikāls un bagātīgs atradums senāko cēsnieku vēstures turpmākajā izpētē.

Sākotnējā izpēte liecina, ka tā varētu būt 9 – 10 gadus veca meitene. Apbedījuma datējums šobrīd neskaidrs, spriežot pēc rotām, tā varētu būt 12. -13. gadsimta mija. Vēl nepieciešams restauratoru darbs, lai novērstu atradumu turpmāko bojāšanos, kā arī apbedījuma sīkāka antropoloģiskā izpēte, kas ļautu precizēt dzimumu, vecumu un iespējamās pataloģijas. Pēc šiem darbiem jau būs iespējams veikt turpmākās analīzes laboratorijā precīzākai apbedīšanas laika noskaidrošanai. Papildu augu putekšņu un citu organisko vielu analīzes no zemju paraugiem sīkāk ļaus raksturot apbedīšanas rituālu un, iespējams, gada sezonu, kad apbedīšana veikta, ” stāsta O. Ušpelis.

Otrs Smilšu laukuma atradums ir krietni jaunāks. Atrasti gatera zāģa koka pamati, kas izmantoti pagājušā gadsimta 20. – 30. gados. Informācija vēsta, ka tolaik Cēsīs un apkaimē bijuši daudzi gateri, un šis bijis viens no tiem. O. Ušpelis norāda, ka Cēsīs vai apkaimē

varētu dzīvot cilvēki, kuru tēvi, vectēvi vai citi radinieki šajā gaterī strādājuši un kuriem saglabājušās kādas atmiņas, varbūt pat dokumenti, fotogrāfijas no tiem laikiem. Šī informācija būtu ļoti noderīga, tāpēc cilvēki aicināti ar to dalīties.

Šobrīd šie pamatu baļķi, kas ir piecu metru garumā un apmēram 40 centimetru diametrā, aizvesti uz Vienkoču parkā esošo Kokamatniecības muzeju. Viss precīzi fiksēts, nomarķēts (kopā 51 koka detaļa), lai gatera pamatu varētu atkal salikt kādreizējā izskatā.

Vienkoču parka un Kokamatniecības muzeja saimnieks Rihards Vidzickis atzīst, ka šo atradumu uzņēmis ar dalītām jūtām: “Tas ir ļoti liela izmēra, tagad man tas jāuzglabā, bet es nezinu, kad varēšu šo atradumu eksponēt. Un, ja nav paša gatera, taisīt speciālu vietu, kur to eksponēt, arī nav prāta darbs. Jāsaka, ka, no vienas puses, tā ir liela atbildība, no otras – liela domāšana, ko darīt ar šo vēstures liecību. Šobrīd vēl arī jāskatās, kā koks, kas daudzus gadu desmitus nogulējis zemē, uzvedīsies, izcelts no tās.”

Arheologs O. Ušpelis norāda, ka katri rakšanas darbi Cēsu vecpilsētas teritorijā un tās apkaimē var pavērt kādu līdz šim nezināmu vēstures lappusi: “Būvniecība šobrīd ir vienīgā iespēja

uzzināt vairāk par pilsētas vēsturi, jo citāda arheoloģiskā izpēte nenotiek. Šo darbu laikā var atklāt gan aizmirstus notikumus, gan arī jaunus atradumus, kas būvniecības darbu laikā var tikt neatgriezeniski iznīcināti.”

Ņemot vērā atradumus Smilšu laukumā un zinot, ka arheoloģiskā uzraudzība dažkārt mēdz aizkavēt darbus, cēsnieki pauduši bažas, vai tas gan neaizkavēs rekonstrukciju. Cēsu novada domes Komunālās nodaļas vadītājs Juris Belasovs paskaidroja, ka darbi turpinās, jo, iesaistoties arheologiem, viss precīzi piefiksēts, saglabāts turpmākai izpētei un tas nav ietekmējis rekonstrukcijas gaitu.

Jānis Gabrāns