Gads no gada ar laika ritējumu neatšķiras, iestājoties rudenim, ik gadu uz Latvijas ceļiem aktualizējas “tumšo ļautiņu” problēma. Pēc pulksteņu pagriešanas šīs nedēļas nogalē tas būs jūtams vēl vairāk, jo tumsa iestāsies ātrāk.

Diemžēl katrs rudens nāk arī ar ievainotajiem un bojā gājušajiem gājējiem. Valsts policijas Vid­zemes reģiona pārvaldes priekš­nieka palīdze Ilze Mote informē, ka no 1.septembra ­Vid­zemes reģiona teritorijā reģistrēti 14 gadījumi, kad ceļu satiks­mes negadījumos notikusi sadursme ar gājēju – četri notikuši tieši diennakts tumšajā laikā. Tāpat Valmieras iecirknī reģistrēts viens gadījums, kad agrā rīta stundā notika sadursme starp automašīnu un velosipēdu. Ie­priekš­minētajās situācijās personas pārvietojušās bez jebkādiem gaismu atstarojošiem elementiem.

“Policija aicina ikvienu iedzīvotāju būt atbildīgam par savu drošību un nodrošināt savu redzamību uz ceļa, it īpaši, ja tumšajā diennakts laikā plānots pārvietoties pa tumšiem vai neapgaismotiem ceļa posmiem. Būtiski, ka uzmanība jāvērš ne tikai gājējiem, bet arī transportlīdzekļu vadītājiem. Jāievēro atļautais brauk­ša­nas ātrums gan apdzīvotās vietās, gan ārpus tām.
Līdz oktobra beigām katrā Vidzemes reģiona pārvaldes policijas iecirkņa apkalpojamā teritorijā plānoti reidi, kuros lielāka uzmanība tiks pievērsta gājēju un velobraucēju drošībai, kā arī atstarojošo elementu lietošanas kontrolei. Mērķis reidiem ir nodrošināt satiksmes drošību, novērst likumpārkāpumus un pasargāt mazāk aizsargātos ceļu satiksmes dalībniekus,” norāda I. Mote.

Atgādināsim, ka Ceļu satiksmes noteikumi nosaka – diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi vai tās nomali, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materi­āla elementiem. Lai arī par to runāts gadiem, situācija uzlabojas ļoti lēni, un joprojām autobraucēji bieži sastopas ar situācijām, kad ceļa malā pēkšņi iznirst kāds tumšs stāvs.

Arvis Ratnieks, kurš ikdienā mēro ceļu Cēsis – Rīga – Cēsis, stāsta, ka šis tumšais laiks vienmēr tiek aizvadīts ar zināmām bažām, jo ir skaidrs, ka pārsteigumi, ko sarūpēs gājēji un pat velobraucēji, būs: “Braucu jau desmit gadus un pat nevaru saskaitīt, cik bijuši šādi gadījumi. Mierīgi braucu, un pēkšņi – kaut kas tumšs ceļa malā pazib garām. Dažkārt paspēju pamanīt, ka cilvēks, šķiet, mēģina balsot mašīnu. Viņš droši vien dusmojas par lepnajiem šoferīšiem, kas viņu nepaņem, neiedomājoties, ka viņu taču nevar pamanīt. Es ieteiktu cilvēkiem, kuri šajā laika iet pa ceļa malu, ja negribas vilkt vestes vai ko citu atstarojošu, uzvikt vismaz kaut ko baltu, taču ierasts, ka, iestājoties tumšajam laikam, visi pāriet uz tumšām drēbēm. Te vienmēr atceros gadījumu Augš­lī­gatnē, kur tikai pašā pēdējā brīdī pamanīju, ka ceļam pāri iet baltas botas. Pašu gājēju neredzēju, tikai apavus. Nebūtu tie, kas zina, kā viss būtu beidzies.”

No autovadītājiem dzirdēts arī par velosipēdistiem, kuri brauc neredzami. Ceļu satiksmes noteikumi velosipēdistiem nosaka, ka, braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos tā sānos, riteņu abās pusēs jābūt aprīkotam ar diviem oranžiem (dzelteniem) gaismas atstarotājiem, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēdam priekšpusē jābūt aprīkotam ar baltu atstarotāju, bet aizmugurē ar sarkanu atstarotāju, un velosipēda vadītājam jābūt tērptam vestē (apģērbā) ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

Diemžēl ne vienmēr tā ir, un lielākās problēmas rodas tādēļ, ka velosipēdisti brauc pa ceļu, kamēr gājēji cenšas turēties tā nomalē, lai gan netrūkst stāstu par gājējiem tumšā apģērbā, kuri stāv ceļa vidū. Te var kārtējo reizi atgādināt, ka autovadītājs gājēju bez gaismu atstarojošas vestes uz ceļa pamana tikai 25 – 40 metru attālumā. Braucot ar ātrumu 90 km/h, šo ceļa posmu automašīna veic divās sekundēs, šajā laika sprīdī nobremzēt nav iespējams.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā statistika liecina, ka bojā gājušo gājēju skaits gadu no gada samazinās, bet attiecībā pret kopējo ceļu satiksmē bojā gājušo skaitu šis rādītājs vēl aizvien ir augsts –38 procenti. 2017.gadā uz Latvijas ceļiem reģistrēti 932 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gājēji, no tiem 42,4 procenti negadījumu notikuši diennakts tumšajā laikā. Šajos negadījumos bojā gāja 51 cilvēks, ievainoti 889 gājēji, no tiem 115 – ievainoti smagi.
Ja skatāmies uz sausu statistiku, protams, bojā gājušo skaits nedaudz samazinās: 2015.gadā – 62; 2016.gadā – 55; pērn – 51. Ta­ču arī tas ir daudz. Katru gadu gan Valsts policija, gan CSDD, gan dažādas organizācijas dāvina gājējiem vestes, atstarotājus, un pēc izsniegtā daudzuma varētu spriest, ka katram būtu jāiet mirguļojošam kā svētku eglītei, taču realitāte joprojām ir traģiska.