Karstais un sausais laiks, augstā ugunsbīstamība mežos, arī ugunsgrēks, ko neizdodas nodzēst Valdgales kūdras purvā, mudināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu daļas komandieri Kasparu Dravantu sasaukt Cēsu sadarbības teritorijas apvienoto Civilās aizsardzības komisiju.

Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadu vadītāji, Valsts meža dienesta Amatas nodaļas mežzinis Juris Bergmanis, Cēsu nodaļas vecākais mežzinis Jānis Pētersons un Zemessardzes 27.kājnieku bataljona operatīvās daļas priekšnieks Rimants Bāliņš vakar apsprieda šobrīd aktuālo – ugunsbīstamību.

K. Dravants pastāstīja, ka no rīta pats atgriezies no Valdgales, un atzina, ka to, kas tur notiek, grūti izstāstīt. Tas noteikti nav desmitgades, bet vismaz pusgadsimta ugunsgrēks. “Kūdras purvi ir arī pie Ungura ezera, Zaubes, Kaives un Līgatnes pusē. Novados ir daudz mežu, kas karstumā izžuvuši, un ugunsbīstama ir ļoti augsta. Svarīgi ir katram iedzīvotājam zināt, ko nedrīkst darīt, un dienestiem, kā saskaņoti rīkoties, lai iespējami ātri uguni nodzēstu,” sacīja K. Dravants.

Par sadarbību un saskaņotu rīcību pašvaldību vadītāji pauda savu viedokli. Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents sacīja: “Bieži dzirdēts, ka ugunsdzēsēji saka – meži jādzēš mežu dienestam, un tad to bumbiņu mētā, bet tikmēr uguns iet uz priekšu. Svarīgi, lai nemētājam bumbiņu, bet nodzēšam un tad skaidrojamies. Svarīgi zināt, kā cits citam varam palīdzēt, atbalstīt.” Viņš arī atgādināja, ka katrā novadā ir apzināti lauksaimnieki, kuri ar tehniku var nākt palīgā likvidēt ugunsnelaimi, ir noslēgti trīs līgumi.

Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone atgādināja par ugunsgrēku pie Ērgļu klintīm, kad zvanīts uz Valmieru meža dienestam, bet tur pateikts, ka tā nav viņu teritorija. Mežzinis J.Pētersons paskaidroja, ka informāciju Valsts meža dienesta Priekuļu nodaļa saņēmusi novēloti: “Kad ieradāmies, ugunsdzēsēji jau dzēsa un nosargāja, lai liesmas neizplatās. Mums arī nav tādas tehnikas, paši galā netiktu,” stāstīja J.Pētersons.

Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs vien paironizēja, ka jādibina dienests, kas koordinētu dienestus. Savukārt Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins atgādināja, ka pašvaldībai bieži vien ir sasietas rokas: “Kad dega Sudas purvs, aizsūtījām arī savu ugunsdzēsēju mašīnu. Pēc tam saņēmām aizrādījumu no Valsts kontroles, ka tā nav mūsu funkcija, jo dega taču valsts purvs. Un mēs baidāmies rīkoties, jo atnāks kāds gudrinieks un aizrādīs. Bet ne jau visi baidās. Jāpieņem tādi lēmumi, kas konkrētajā situācijā ir vispareizākie, ” pārdomās dalījās A.Šteins.

Cēsu sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja Elita Eglīte atgādināja, ka katram dienestam un pašvaldībai vēlreiz jāapzina savas iespējas un visiem jābūt drošiem, ka katrā konkrētā situācijā sekos rīcība.
A.Šteins ierosināja, ka vajadzētu aizliegt kurināt ugunskurus. “Tūkstoši laivotāju brauc pa Gauju, piestāj krastā, turklāt ne tikai ierīkotajās atpūtas vietās. Viņi kurina ugunskurus, tā ātri vien var izcelties ugunsnelaime,” sacīja novada vadītājs. E.Stapu­lone pastāstīja, ka Igaunijā nevienā kempingā patlaban nedrīkst kurināt ugunskuru un izmantot grilu, jo tas ir ugunsbīstami.

Komisijas locekļi ierosinājumam piekrita, diskusija raisījās par to, kurš tiesīgs pieņemt šādu lēmumu. “Pienāks septembris, līdz varbūt izdosies mainīt procedūru un varēsim pieņemt šādu lēmumu, ” bilda A.Šteins, bet L.Šāvējs pauda pārliecību, ka tas jādara valsts līmenī un Cēsu puses pašvaldības var vērsties ar ierosinājumu ministrijās, informēt plānošanas reģionus.
Civilās aizsardzības komisija nosūtīja vēstuli Iekšlietu, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tajā teikts: “Lūdzam nekavējoties noteikt visa veida atklātās liesmas aizliegumu Cēsu sadarbības teritorijā un rosinām izskatīt jautājumu par šāda aizlieguma piemērošanu visa Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā.” Vēstuli parakstīja komisijas priekšsēdētāja E.Eglīte.

A.Šteins arī atzina, ka atpūtniekus par ugunsbīstamību var informēt laivu nomnieki, bet Vecpiebalgas novada vadītājs Indriķis Putniņš atgādināja, ka noteikti jābrīdina ogotāji un sēņotāji. “Cilvēki seko līdzi tam, kas notiek Talsu pusē, bet savā ikdienā neapzinās bīstamību,” sacīja Indriķis Putniņš.

Ja valsts līmenī tiks pieņemts Cēsu sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisija ierosinājums, arī tas būs solis pretī ugunsdrošībai. Protams, cilvēkiem jābūt likumpaklausīgiem.

Latvijā katru gadu aprīlī tiek izsludināts ugunsnedrošais periods, paredzot virkni drošības nosacījumu, kas šajā laikā jāievēro gan meža īpašniekiem, gan jebkuram meža apmeklētājam. Nereti cilvēki šos aizliegumus uztver formāli. Šovasar ir ārkārtas situācija, karstais un sausais laiks, izkaltusī meža zemsedze rada īpaši lielus ugunsgrēka riskus.