Ziņas

Sabiedrība

Ugunsdzēsējiem grūti iekļūt pagalmos

Tālāk netikt. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests rīkotajā reidā pārliecinājās, ka Cēsu daudzdzīvokļu namu pagalmos iebraukt ar specializēto tehniku nav iespējams. Foto: Jānis Gabrāns

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) otrdien Cēsīs rīkoja līdz šim vēl nebijušu reidu. Vairākos daudzdzīvokļu namu kvartālos iedzīvotāji gan dienā, ganvakarā pamanīja VUGD speciālo transportlīdzekli – autokāpnes, kas cenšas piekļūt kādai no ēkām.

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa skaidro, ka nereti nākas sastapties ar gadījumiem, kad dzīvojamo māju rajonos ugunsdzēsēji glābēji nevar nokļūt līdz notikuma vietai un palīdzēt nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem, jo traucē pagalmos novietotās iedzīvotāju automašīnas.

Ugunsdzēsēji ar specializēto automašīnu centās piekļūt pie mājām vecpilsētā, Maija, Val­mieras, Loka un Leona Paegles ielas kvartālos, visur sastopoties ar problēmām. Ne piebraukt, ne atrast vietu, lai varētu veikt auto kāpņu izbīdīšanu, ar kuru palīdzību varētu nokļūt līdz ēkas augšējiem stāviem. Vakara reidā, kurā klāt bija arī “Druva”, tas pilnībā izdevās tikai vienā vietā Maija ielā. Lai autokāpnes varētu pacelt ceturtā, piektā stāva augstumā, mašīna jānostiprina, bet atbalsta platums var sasniegt 5,2 metrus.

Problēmas visur rada pagalmos novietotās automašīnas, kas saliktas tā, ka dažbrīd grūti izbraukt pat ar vieglo mašīnu, kur nu vēl ar šādu specializēto transporta līdzekli. Kopā ar VUGD pārstāvjiem reidā piedalījās arī pašvaldības pārstāvis un namu apsaimniekošanas uzņēmuma “CDzP” valdes loceklis Ģirts Beikmanis. Atzīstot, ka izprot šo problēmu, viņš aicināja uz to paskatīties arī no iedzīvotāju puses: “Apmek­lējot dzīvokļu īpašnieku sapulces, man zināmas problēmas, kas aktuālas iedzīvotājiem – tekoši jumti, sliktas komunikācijas, daudz kas cits. Ja viņiem teikšu, ka vajadzētu vairākus desmitus tūkstošu eiro auto stāvvietu izbūvei, lai spēkrati netiek salikti šādi, man teiks, ka tādas naudas nav. Kad pašvaldībā runāju par autostāvvietu izveidošanu, brauktuvju paplašināšanu, tur norāda, ka ir būvnormatīvi, kas jāievēro, jāizstrādā projekts un tā tālāk, kā rezultātā tas iznāk ļoti dārgi. Ir jau labi, ka notiek šādi reidi, bet pagaidām problēmai neredzu risinājumu.”
Pārbaudes laikā ugunsdzēsēji glābēji izvietoja informatīvas skrejlapas uz to transportlīdzekļu priekšējiem stikliem, kuri traucēja operatīvajam transportam pārvietoties. Tajā bija norādīts, ka konkrētais transporta līdzeklis traucēja VUGD transportam nokļūt līdz nelaimē nokļuvušam cilvēkam un sniegt palīdzību. Daži iedzīvotāji, kuri iznāca pagalmā, lai redzētu, kāpēc ieradušies ugunsdzēsēji, teica, ka vajadzības gadījumā taču mašīnas pabrauks malā vai paši ugunsdzēsēji tās nostums. Uz to VUGD pārstāvji norādīja, ka, steidzoties dzēst ugunsgrēku, ir ļoti svarīgi pēc iespējas tuvāk un ātrāk nokļūt līdz notikuma vietai, jo nereti lieki iztērētās minūtes var būt izšķirošās. Var atgādināt Ceļu satiksmes noteikumus, kas paredz, ka aizliegts apstāties un stāvēt vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem.

S. Vējiņa uzsvēra, ka šāda veida akcijas organizētas nevis tāpēc, lai kādu sodītu, bet gan lai vērstu daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju uzmanību uz problēmu: “Nav pareizi atsaukties, ka nekad nekas nav noticis, ka vienmēr jau tikts klāt, bet tā viena reize, kad tas notiks, var pienākt negaidot, un tad būs par vēlu.”

Loka ielas kvartālā šajā reidā noraudzījās arī Inga un Toms Eglīši, kuri jau vairākus gadus dzīvo Vācijā, tagad atbraukuši apciemot savējos. Viņi pastāstīja, ka Vācijā šādas problēmas neesot. Tur izveidotas īpašas iebrauktuves operatīvajam transportam, pie katras mājas iezīmēta vieta, kur aizliegts novietot transporta līdzekļus. Ja kāds cits tur noliek auto, ir bargs sods. Uz jautājumu, kā Vācijā risina automašīnu novietošanas problēmu, Toms skaidroja, ka tur katrai mājai izbūvēta pazemes stāvvieta: “Protams, arī tur ir problēmas ar automašīnu novietošanu, taču neviens neliek vietās, kur tas aizliegts.”
Pēc reida VUGD Cēsu daļas komandieris Kaspars Dravants skaidroja, ka dienā izbraukt bijis vieglāk: “Vakarā situācija bija mainījusies, pagalmi mašīnu pilni, daudzviet iebraukt vairs nevarējām. Ja arī varējām iebraukt, izbīdīt balstus, lai izmantotu autokāpnes, nebija iespējams. Tagad apkopošu reida rezultātus, tad došos pie novada pašvaldības vadības, lai pārrunātu situāciju un domātu, kā to risināt. Šī nav tikai Cēsu, bet valsts mēroga problēma, ar to saskaras visās pilsētās, tāpēc tas būtu jārisina arī valstiski.

Ar šādiem reidiem gribam iedzīvotājiem skaidrot, atgādināt, ja kaut viens automašīnas īpašnieks mainīs savus ieradumus, varēsim teikt, ka rūpes nav bijušas veltas. Skaidrs, ka pārmaiņas nenotiks tūlīt, bet jāiet soli pa solim, lai situācija uzlabotos.”