Cēsniekiem, kas dzīvo Saules ielas daudzdzīvokļu māju kvartālā, no vakardienas pieejami trīs pazemes atkritumu konteineru laukumi. Projektu realizēja pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA“ZAAO”, kopējās izmaksas ir 25 000 eiro.

“ZAAO” Klien­tu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Vīgants pastāstīja, ka šajā kvartālā kopumā iecerēts izbūvēt četrus laukumus, bet par viena atrašanās vietu vēl notiek saskaņošana ar iedzīvotājiem, kas pandēmijas laikā atcelta, tāpēc ceturtais laukums būšot nākamgad.

Pēc viņa teiktā, pazemes konteineru laukumu izveide “ZAAO” pārziņā esošajā teritorijā Ziemeļvidzemē sākās 2008. gadā, šobrīd izbūvēti jau 46 laukumi. Arī Cēsīs tie ir vismaz desmit gadi, pirmie tos sāka lietot iedzīvotāji Kovārņu ielā un Valmieras ielas kvartālā.

“Lai izveidotu pazemes konteineru laukumu, vajadzīga namu apsaimniekotāju interese, kā arī jāatrod vieta, kas daudzdzīvokļu namu kvartālos nav viegli, jo visur ir dažādas pazemes komunikācijas. Gribējām šo iespēju radīt arī nelielajā māju kvartālā Kronvalda ielā, bet tur ir problēmas ar vietas atrašanu. Tas bija iemesls, kāpēc arī Saules ielā to izdevās realizēt vien tagad. Taču Cēsu apgūšana turpināsies, nākamgad plānā ir pazemes konteineru izbūve Bērzaines ielas kvartālā, pēc tam arī Birzes – Loka ielas kvartālā, tad visos lielajos tie būs izveidoti, paliks vien daži mazie kvartāli,” skaidro M. Vīgants.

Viņš stāsta, ka pazemes konteineri kalpo labi, ik pa laikam vien jānomaina maisi, kas nolietojas vai cieš ļaunprātīgas darbības dēļ. Ar vienu konteineru ražotāju bijušas problēmas, lūzuši nost vāki, bet uzņēmums to atzinis par savu vainu un atsūtījis vākus maiņai.

“Pazemes konteineriem ir daudz plusu. Ar tiem ērtāk strādāt, tiek galā viens cilvēks. Tie aizņem mazāk vietas, un konteineri ir kā vides elements, kas rosina iedzīvotājus uz citiem pagalmu labiekārtošanas projektiem,” saka M. Vīgants.

Katrā laukumā iebūvēti vairāki pazemes konteineri. Mazākā tilpuma konteiners paredzēts pudeļu un burku stiklam, viens 5 m3 konteiners katrā laukumā otrreizējai pārstrādei derīgam iepakojumam – papīram, polietilēnam, metālam -, bet pārējie konteineri nešķirotiem sadzīves atkritumiem.

Arī pašvaldībā pozitīvi vērtē paveikto, norādot, ka Saules un Vilku ielas kvartāls ir visblīvāk apdzīvotais Cēsu pilsētas rajons, tāpēc būtiski, ka tajā tiek nodrošināts maksimāli ērts un dabai sau­dzīgāks atkritumu apsaimniekošanas cikls.

Novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš – Eglītis uzsver, ka šis ir labs solis ceļā uz Cēsīm kā bezatkritumu pilsētu, jo vairāk rosina cilvēkus šķirot atkritumus
Taču ir kāda problēma, proti, konteinerus daudzdzīvokļu namu kvartālos un vecpilsētā izmanto tie, kuri dzīvo privātmājās ārpus šīm teritorijām. Iespējams, šīm mājsaimniecībām par atkritumu izvešanu noslēgtais līgums paredz pašu mazāko reižu skaitu. Cilvēki to, ko vairs nevar satilpināt savā atkritumu tvertnē, ved uz šiem konteineriem. Namu apsaimniekotāja SIA “CDzP” valdes loceklis Ģirts Beikmanis atzīst, ka tā ir zināma problēma, bet talkā nākot pašvaldības policija, kas ik pa laikam pieķerot vainīgos, piemērojot sodu.

Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts stāsta, ka nelegālo atkritumu vedēju fiksēšanai izmanto pārvietojamās videonovērošanas kameras, uz uzfilmētā materiāla pamata pārkāpums tiek izskatīts administratīvajā komisijā, piemērojot sodu: “Ja kādā pagalmā tiek novērots, ka kāds svešais regulāri ar mašīnu ved atkritumus, namu vecākais vēršas policijā ar iesniegumu, tad uzliekam kameras, kamēr vainīgais tiek pieķerts.”

Paši iedzīvotāji nedrīkst uzstādīt videonovērošanas kameras, jo tas saistīts ar personas datu aizsardzību, tur jāievēro daudzas prasības un noteikumi. Tāpēc pareizāk informēt pašvaldības policiju, kas to drīkst darīt oficiāli.