Cēsīs aizvadītajās brīvdienās valdīja gandrīz tāda pati gaisotne kā pagājušajā vasarā, kad par “Covid-19” neviens pat nenojauta. Kafejnīcas apmeklētāju pilnas, atrast vietu automašīnai bija grūti, ielās valdīja patiesa dzīvība.

Cēsu Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītājs Vadims Kameņevs stāsta, ka, raugoties no apmeklētāju daudzuma, tā bijusi piepildītākā nedēļas nogale šajā sezonā: “Cēsu Vēstures un mākslas muzeju, tātad arī viduslaiku pili apmeklēja vairāk nekā 1700 cilvēku, kas būtu labs rādītājs arī pērn. Katrā ziņā tas bija šī gada rekords. Vērojot lielo ļaužu pieplūdumu, uzdevām sev jautājumu – varbūt Cēsīs ir kādi svētki, par kuriem neesam informēti?”

TIC vadītājs norāda uz tendenci, ka pilsētā parādās arvien vairāk ārvalstu iebraucēju. Ja, beidzoties ārkārtējai situācijai un veroties robežām, pārsvarā brauca lietuvieši un igauņi, tagad arvien biežāk te sastopami tūristi no Somijas, Vācijas un citām valstīm.

“Protams, palielinoties tūristu plūsmai, pieaug arī saslimšanas riski. Īpaši, ja šie iebraucēji ir, piemēram, no Lielbritānijas, kuriem būtu jāievēro 14 dienu pašiz­olācija. Taču sociālajos tīklos varam lasīt ierakstus, ka tas netiek darīts, un, cik noprotams, tehniski nav iespējams to izkontrolēt. Tādējādi daudz atkarīgs no pašiem cilvēkiem, cik viņi godprātīgi visu ievēro,” norāda V. Ka­meņevs.

Baltijas valstis tūristiem patlaban ir viens no drošākajiem galamērķiem Eiropā, tāpēc arī te ierodas vācieši ar kemperiem. Viņi nebrauc cauri Polijai, bet ar prāmi līdz Klaipēdai vai Liepājai, tad ceļo tālāk.

“Cēsīs iebrauc arī daudz viesu no citām Latvijas pilsētām,” saka V. Kameņevs. “Protams, vietējie pārsvarā ierodas uz vienu dienu, kas nedod pozitīvu pienesumu naktsmītnēm. Cik dzirdams, pagaidām nedēļas nogalēs pieprasījums esot pietiekams, taču darba dienās situācija nav tik laba, kā vēlētos. Tagad galvenais, lai situācija ar saslimstību nepasliktinās Eiropā kopumā, jo ierobežojumi kādā no valstīm ietekmē arī tūrisma plūsmu kopumā.”

Ar esošo situāciju apmeklētāju skaita ziņā apmierināts arī kempinga “Apaļkalns” īpašnieks Juris Leimanis. Katrā ziņā tā esot krietni pozitīvāka, nekā licies aprīlī, kad kempings sāka kārtējo sezonu.

“Protams, nav tā kā bija, teiksim, divus iepriekšējos gadus, taču nevajag jau sapņot, bet pieņemt reālo situāciju,” saka J. Leimanis. “Viesu skaits sāka palielināties siltajās nedēļās pirms Jāņiem, kempingā galvenokārt iegriezās Latvijas tūristi, bija arī lietuvieši un igauņi. Tagad arvien vairāk ierodas arī vācieši, somi, tāpēc varu teikt, ka pesimismam nav pamata.”

Ja iepriekšējās vasarās kempingu lielākoties izmantoja ārzemnieki, ne tikai minētie vācieši un somi, bija daudz iebraucēju no Nīder­lan­des, Francijas, Itālijas, citām valstīm, šogad lielāko apmeklētāju plūsmu veido tieši Latvijas iedzīvotāji.

“Pārsvarā tie ir rīdzinieki, bet brauc arī no Kurzemes, Latgales. Tas ir tikai saprotami, ka mēs, vidzemnieki, braucam pie viņiem, viņi – pie mums. Patīkami pārsteidz, ka ļoti daudzi Latvijas tūristi pie mums iegriežas pirmo reizi. Kā dzirdam, viņi aizbrauc ar pozitīvu iespaidu. Tā ir kā laba reklāma, jo viņi atbrauks vēl, atvedot arī draugus. Kā jau teicu, nav tā, kā bija iepriekš, bet situācija jāpieņem, kāda ir, un patiesībā tā nemaz nav tik slikta,” saka J. Leimanis.