Raunas novada pašvaldība iesaistījusies Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā”. Tam dots nosaukums “Runraro”.

Rundāles, Raunas un Ropšas (Krievija) pašvaldības saskaras ar līdzīgām problēmām – esošā kultūras mantojuma iespējas nav pilnībā izmantotas, trūkst atbilstošas infrastruktūras tūrisma pakalpojumu attīstībai, vai arī esošā ir sliktā stāvoklī, trūkst tūrisma pakalpojumu. Aizvadītās nedēļas nogalē projekta dalībnieki tikās Raunā, diemžēl Krievijas partneri neieradās, taču rundālieši Raunā pavadīja divas aktīvas dienas. Kopā ar Raunas novada uzņēmējiem tika diskutēts par tūrisma iespējām ikdienā, rīkojot plašākus pasākumus. “Viena no aktivitātēm “Ceļojums laikā”, kas notiks visās trijās pašvaldībās, Raunā tā ir “Viduslaiku diena Ronenburgā”. Kopā diskutējām, kā to dažādot. Rundālieši no mums guva jaunas idejas,” pastāstīja projekta vadītāja Raunas novadā Ieva Plētiena un uzsvēra, ka pašiem, diendienā strādājot, pietrūkst laika paskatīties no malas, pazīstamajā ieraudzīt ko jaunu. Kopā ar rundāliešiem un Raunas uzņēmējiem tika vērtēts, kā izmantot un padarīt prestižāku Raunas dālderi.

“Abiem novadiem ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums. Katram ir savas stiprās puses. Raunai tie ir mazie uzņēmēji, mums Rundāles pils, kurp brauc tūristi, līdz ar to apkārtējiem ir iespējas piedāvāt savus tūrisma produktus, kultūrvēsturiskais mantojums ir pamats viņu biznesam,” atzina Rundāles pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja Laura Ārente un piebilda, ka zemgaliešus, protams, pārsteidz neierastā, kalnainā Raunas ainava, bet visvairāk vietējie uzņēmēji, ražotāji, kuri nodarbojas arī ar tūrismu. “Viņi par saviem produktiem prot tā pastāstīt, ka pie viņiem apmeklētāji brauc autobusiem,” izbrīnīta teica rundāliete un atzina, ka Rundāles novadā uzņēmēji un zemnieku saimniecības tā never durvis tūristiem. Sa­vukārt atpūtas kompleksa “Mi­ķelis” un Mašīnu muzeja pārstāvis un gids Normunds Anškins vērtēja: “Raunas uzņēmējiem ir tas, kā pietrūkst lielākajai daļai Latvijas uzņēmēju. Viņi dara ar sirdi un iedvesmojoši par to stāsta citiem. Kad klausies, saproti, cik ļoti viņus interesē, cik ļoti patīk un cik lepni viņi ir par savu paveikto, izveidoto. Tā ir sirdslieta. Uz Raunu var braukt pēc iedvesmas stāstiem.” N.Anškins arī pastāstīja, ka “Miķelis” ir iecienīts ar Mašīnu muzeju, kura ekspozīcijas atspoguļo 20.gadsimta sākuma tehniku, apskatāma Baltijā plašākā traktoru kolekcija un liela vieglo, kravas un speciālo automobiļu kolekcija – eksponētas vairāk nekā 100 dažādas tehnikas vienības. Savukārt Zemnieku sēta izveidota pagājušā gadsimta 70. gadu vidū pēc kādas kara laikā sagrautas saimniecības parauga. Tā ir dzīvojamā māja, rija, divas klētis, kūts un smēde. Te var iepazīt zemnieku un lauku amatnieku darba un sadzīves apstākļus Zemgalē pagājušā gadsimta pirmajā pusē.

Rundālieši apmeklēja Raunā pazīstamos uzņēmumus: “Siera ražotne”, čipsu ražotni “Latnatu­re”, “Latvijas Ķiploks”, iepazina saimniecību “Jaun – Ieviņas”. “Novadu uzņēmēju tikšanās ir liela pievienotā vērtība. Kopā pārrunājot, kā kurš dara, var rast jaunas idejas, paraudzīties no cita skatupunkta,” atzina L.Ārente.

Raunas pašvaldība projektā veiks pilsdrupu konservāciju un tornī tiks izveidota ekspozīcija. Izsludināts iepirkums pilsdrupu konservācijai. Raunas pašvaldībai projektā pieejami 197 tūkstoši eiro, kā arī paredzēts pašu desmit procentu līdzfinansējums. Run­dāles pašvaldība rekonstruēs Mežotnes baznīcas torni Me­žotnes pilskalnā.

Raunas, Rundales un Ropšas sadarbības līgumu parakstīja pagājušajā vasarā, pirmais kopējais pasākums novembrī bija Rundālē, nākamais būs Ropšā. Sadarbojo­ties pārrobežu mērogā, plānots uzlabot Rundāles, Raunas un Ropšas pašvaldību pievilcību, tā veicinot aktīvu un efektīvāku esošo resursu izmantošanu, attīstot ilgtspējīgu tūrisma piedāvājumu.

“Pirms trim gadiem meklējām projekta partnerus Vidzemē. Raunas pašvaldība atsaucās, un domju vadītāji uzreiz vienojās. Mums daudz kopīga un atšķirīga, tas bagātina,” teica L.Ārente.