Cēsīs, Turku kapos, jau vairākus gadus 18.martā notiek svinīgs piemiņas pasākums, kurā piedalās Turcijas vēstniecības Latvijā pārstāvji.

Pagājuši gandrīz 20 gadi, kopš Turcijas parlaments pieņēma likumu, kas noteica 18.martu par mocekļu atceres dienu, lai godinātu atmiņas par tiem Turcijas pilsoņiem, kuri atdevuši dzīvību par savu valsti. Šajā dienā atceres pasākumi notiek gan Turcijā, gan ārvalstīs.

Jau ierasti piemiņas mirklis Turku kapos Cēsīs ir īss, šoreiz nenotika arī abu valstu – Turcijas Republikas un Latvijas Republi­kas – himnu atskaņošana, nebija uzrunu, vien ziedu nolikšana un klusuma brīdis.

Ziedus pie pieminekļa nolika Turcijas Republikas vēstniece Latvijā Gilsuna Erkula, vēstniecības darbinieki, Latvijas Republi­kas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, Cēsu novada un Prie­kuļu novada pašvaldību vadītāji.

Turcijas puse allaž uzsvērusi, ka šis ir mantojums, ko atstājuši priekšgājēji, kas nodots mūsu paaudzei, kas jāapzinās un jānodod arī nākamajām paaudzēm. Sa­vulaik kapus apmeklējis Turcijas prezidents. Turcijas vēstnieki, viesojoties piemiņas pasākumā, vienmēr atzinīgi novērtējuši Cēsu pašvaldības ieguldījumu teritorijas sakopšanā un uzturēšanā.

Jāatzīmē, ka Turcijas ciešāka sadarbība ar Cēsu pašvaldību sākās pirms vairāk nekā 20 gadiem. Tolaik pilsētu apmeklēja dažādas Turcijas amatpersonas, lai kopā ar pašvaldību pārrunātu jautājumus par kapu sakārtošanu, jo padomju gados un pirmajos neatkarības gados tie stāvēja nekopti, no pieminekļa un kapu kopiņām bija pazudušas bronzas plāksnes, pusmēneši ar zvaigznītēm. 2000.gadu sākumā Turcija piešķīra finansējumu kapu rekonstrukcijas projekta izstrādei un realizācijai, atjaunotos turku karavīru kapus Cēsīs svinīgi atklāja 2005. gada 16. septembrī. Kopš tā laika Turcija atvēl finansējumu šīs piemiņas vietas uzturēšanai.

Cēsīs esošie Turku kapi atzīti par vienu no simt neparastākajiem kultūras mantojumiem Latvijā, tie stāsta par kādu lappusi pilsētas vēsturē. Kā liecina vēstures avoti, 1877.gadā pēc Turku – krievu kara aptuveni 100 turku kara gūstekņus Krievijas armija atveda uz Cēsīm un izmitināja kazarmās. Sākotnēji ieslodzītie tika apsargāti, bet itin drīz tiem bija atļauts pārvietoties Cēsīs bez uzraudzības. Tomēr kara gūstekņi nevarēja pierast pie Baltijas reģiona klimata, 25 no viņiem gāja bojā nebrīvē.

Cēsu pilsētas pašvaldība atvēlēja nelielu zemes gabalu pie Gaujas ielas viņu apbedīšanai. 1937.gadā ar Turcijas vēstniecības Tallinā, kas tolaik tika akreditēta Latvijā, finansiālu atbalstu kapsēta tika pamatīgi pārveidota, uzstādot pieminekli, kas tur atrodas joprojām. Uz tā bronzas plāksne ar uzrakstu, kas divās valodās vēsta, ka šeit apglabāti Turku—krievu karā pie Pļevnas gūstā kritušie un Cēsīs mirušie turku karavīri.