Iestājoties tumšajam laikam, aktualizējas tumšo gājēju un velobraucēju problēma. Latvijā oktobrī jau fiksēti vairāki negadījumi, kad notikusi sadursme ar gājējiem, kuri gājuši pa ceļu bez jebkādiem atstarojošajiem elementiem apģērbā. Diemžēl Kurzemē šāds negadījums kādam gājējām beidzās letāli.

Valsts policijas (VP) statistika uzskatāmi rāda, ka neredzamie gājēji ir problēma. Lai arī katru gadu tiek runāts par nepieciešamību būt labi pamanāmiem, aizvien ir cilvēki, kuri joprojām uzskata, ka viņi jebkurā situācijā un jebkurā diennakts laikā uz ceļa ir redzami. Līdzīgi grēko arī velo­braucēji, kuri rada vēl lielāku bīstamību, pārvietojoties pa ielām un ceļiem bez apgaismes ierīcēm un vēl tumšā apģērbā. Ceļu satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti velosipēdisti, netrūkst arī gaišajos gadalaikos, tagad tas kļūst vēl aktuālāk.

Valsts policijas informācija vēsta, ka šogad līdz 28.oktobrim Vidzemes reģionā reģistrēti 43 ceļu satiksmes negadījumi, kuros uzbraukts gājējiem. Negadījumos viegli cietuši 33 gājēji, smagi cietuši seši, bet divi gājēji gājuši bojā.

Reģistrēti arī 25 ceļu satiksmes negadījumi, kuros notikusi sadursme ar velosipēdu. 16 velosipēdisti viegli cietuši, trīs – smagi, bet viens gājis bojā.
VP Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpo­licijas priekšnieks Jānis Lūks norāda, ka katru gadu ar bažām tiek gaidīts tumšais laiks, jo, kā rāda pieredze, velosipēdisti ļoti kūtri izmanto atstarojošās vestes: “Ik gadu Valsts policija plānotu reidu laikā mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tajā skaitā velosipēdu vadītājiem, izdala vairākus simtus atstarojošās vestes, tomēr situācija būtiski neuzlabojas. Arī šajā sezonā Valsts policija turpinās aktivitātes, kuru laikā atgādinās ceļu satiksmes noteikumu prasības, dalīs atstarojošās vestes, tomēr būtu vēlams, lai paši velosipēdisti savlaicīgi padomātu par savu drošību!”

Policija atgādina Ceļu satiksmes noteikumu prasības, kas attiecas tieši uz velosipēdiem. Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos tā sānos, riteņu abās pusēs, jābūt aprīkotam ar gaismas atstarotājiem, priekšpusē ar baltu atstarotāju, bet aizmugurē ar sarkanu, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēda vadītājam jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.
Vidzemes reģionā šogad jau 769 gājējiem un 54 velosipēda vadītājiem noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli par atstarojošu elementu nelietošanu.

Velobraucējs Arnis norāda, ka labi apzinās riskus, kas saistīti ar braukšanu diennakts tumšajā laikā, tāpēc cenšoties ievērot prasības: “Ar riteni braucu līdz pat sniegam, un sanāk braukt arī tumšajā laikā. Ritenis ir aprīkots ar visu nepieciešamo, arī tērpā ir atstarojošas svītras, tomēr iespēju robežās cenšos izvairīties no braukšanas pa ielas braucamo daļu, izmantoju ietves, veloceliņus. Taču nākas redzēt citus braucējus, kuri brauc pa ielu pilnīgi nepamanāmi, un tad nodomāju, ka viņi ļoti izaicina likteni.”

Tumšajā gadalaikā nebeidzami tiek runāts par nepamanāmajiem gājējiem. Ja saskaitītu atstarotājus un vestes, kas izdalītas šajos gados dažādās akcijās, kampaņās, iespējams, katrs Latvijas iedzīvotās būtu ticis pie vairākiem, tomēr situācija uzlabojas ļoti minimāli.

VP Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Zane Vaskāne norāda uz vēl kādu niansi: “Lai gan ceļu satiksmes noteikumos minēts, ka diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas atrodas uz brauktuves vai nomales, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem, cilvēkiem ir priekšstats, ka uz pilsētu tas neattiecas. Tomēr vēršam uzmanību, ka gan ārpus apdzīvotām vietām, gan pilsētvidē gājējiem jārūpējas par savu redzamību. Dažkārt arī uz apgaismota ceļa šoferiem grūti saskatīt gājējus, bet gaismu atstarojošie elementi vai vestes jau laikus signalizē vadītājam, ka ceļu satiksmē piedalās arī gājējs. Tāpat atgādinām gājējiem, šķērsojot ielu, pārliecināties, vai automašīnas vadītājs tevi redz un vai paspēs nobremzēt.”

Stiliste Ineta Zariņa, lūgta komentēt, kāpēc cilvēki tumšajos rudens mēnešos izvēlas pārsvarā tumšu apģērbu, norāda uz diviem aspektiem: “Dažkārt liekas, ka tumšo apģērbu izvēlas tāpēc, ka šis tāds depresīvs laiks vai negribas nosmērēties, bet patiesība nedaudz citāda. Izrādās, cilvēkiem ir sajūta, ka, uzvelkot tumšas krāsas apģērbu, ir siltāk. Iespējams, kāds fiziķis to varētu pat pamatot zinātniski, bet sajūtu līmenī tumšajos toņos cilvēkiem ir siltāk. Otrs iemesls – apģērba krāsas izvēli nosaka arī vide. Pilsētā, dabā viss paliek tāds pelēks, bezkrāsains, un cilvēki gluži neapzināti cenšas tam piemēroties. Kad uzkritīs sniegs, viss kļūs balts, arī cilvēkiem radīsies vēlme pēc gaišāka apģērba.”