Ziņas

Sabiedrība

Tūkstoši skrien “Stirnu buku”

Distancē. Žagarkalna virsotnē vairums dalībnieku nokļuva nevis skrienot, bet ejot, jo tūlīt atkal gaidīja Cīruļkalna nogāze.Foto: Jānis Gabrāns

Latvijā populārākā taku skrējiena “Stirnu buks” noslēdzošais, septītais, posms notika Cēsu pusē, pulcējot gandrīz četrus tūkstošus dalībnieku. Uz starta stājās gan pavisam mazi skrējēji, gan ļoti pieredzējuši, lai cīnītos ne tikai ar konkurentiem, bet arī ar reljefu, jo distances veda augšup lejup pa Ozolkalna, Vāļu kalna, Žagarkalna, Cīruļkalna un citām nogāzēm.

Sacensību centrā, kas bija ierīkots Ozolkalna pakājē, saradās dalībnieki vai no visiem Latvijas novadiem, lai kopā ar domubiedriem dotos pašu izvēlētajā trasē. Protams, uzņemt tik daudz dalībnieku ir liels izaicinājums, pirmām kārtām jau ar automašīnu novietošanu. Tāpēc dažs dalībnieks, kurš ieradās pēdējā brīdī, braucamo bija spiests atstāt tālu no sacensību centra un veikt pāris kilometru iesildīšanos, lai nenokavētu startu.

“Stirnu buka” galvenais rīkotājs Rimants Liepiņš neslēpj, ka no sacensību loģistikas viedokļa šis nebija viegls posms, tomēr viss sakārtojies veiksmīgi: “Bija brangs posms, kārtīgs sezonas noslēgums. Kādam varbūt likās, ka trases pārāk grūtas, bet ko gan citu no Cēsu puses var sagaidīt!

Mums gribas sacensības rīkot vietās, kas pašiem patīk, un, ja tā patīk vēl četriem trūkstošiem, tad viss kārtībā. Tā ir tā sajūta, kas mūs dzen uz priekšu. Protams, ja gribam skriet ainaviskā apvidū, jārēķinās ar zināmiem apgrūtinājumiem, ka takas būs šauras, automašīnu stāvvietas – pielijušā pļavā. Tāpēc jāatvainojas tiem saimniekiem, kuriem varbūt tika izbrauktas pļavas, bet tas nebija tīšām, iespējams, cilvēki, steidzoties uz sacensībām, meklēja labāko vietu.”

Finišējušie dalībnieki neslēpa, ka distances bijušas grūtas un daļa pavadīta ejot, nevis skrienot, bet gandarījums pēc tam esot jo īpašs. Ligita Leitlande un Jana Ro­manovska no Jelgavas atzina, ka “Stirnu buks” ir īpašas sacensības ar interesantām distancēm, kas neatkārtojas, nekad nav jāskrien vairāki apļi, bet visa distance ierīkota kā viens aplis. Skriet divatā esot labāk, tā varot viena otru uzmundrināt, ja kādā brīdī pamet spēki.

“Stirnu bukā” bija redzami Latvijā zināmi orientieristi, taku skrējēji, viņu vidū arī Andris Ronimoiss un Sigita Vāce, kura septembra beigās noskrēja Grie­ķijas vēsturisko Spartatlonu, 246 kilometrus no Atēnu Akropoles līdz Spartas karaļa Leonīda statujai, kļūstot par pirmo Latvijas sievieti, kas finišē vienās no ekstremālākajām sacensībām pasaulē.

Viņa pastāstīja, ka pieteikusies arī “Stirnu buka” posmam, taču Grieķijā nedaudz traumējusi potīti, tāpēc šoreiz piedalījās kā brīvprātīgā, pasniedzot finišētājiem medaļas: “Ir brīnišķīgi izjust sacensību atmosfēru kaut šādi, apkārt tik daudz pozitīvi noskaņotu cilvēku, kuriem patīk skriet. Tas viennozīmīgi uzlādē!”
Piektdienas “Druvā” būs lasāma nedaudz plašāka saruna ar S.Vāci.

Pirmo reizi pēc trīs gadu pārtraukuma distancē devās arī Latvijas labākā orientieriste Sandra Grosberga, kura distancē “Zaķis” absolūtajā vērtējumā dāmu konkurencē finišēja trešā, bet savā grupā bija ātrākā. Viņa gan atzina, ka šī lielā dalībnieku masa tomēr nesaista, labāk patīkot skrējieni, kur dalībnieku skaits mazāks, bet sajūtu iespējams gūt tikpat kvalitatīvu: “Taču jāteic, šoreiz bija itin labi, jo distances otrajā pusē skrēju gandrīz vai viena. Fiziski bija smagi, nebiju gaidījusi, ka tik daudz būs jāskrien pret kalnu, bet man patika. Sezona bijusi gara, ir sagurums, tāpēc šoreiz skrēju savam priekam. Protams, cerība uz labu rezultātu bija, bet tas nebija primārais.”

Smago trasi atzīmēja arī sporta kluba “Ašais” ātrākie skrējēji Artis Rožkalns un Roberts Glazers, kuri atzina, ka skriet stadionā tomēr krietni vieglāk, taču arī šādi skrējieni dod tik nepieciešamo pieredzi.

Jāatzīmē, ka A. Rožkalns bija ātrākais puišu konkurencē skolēnu čempionātā, bet sezonas kopvērtējumā triumfēja U20 grupā.

R. Liepiņš, stāstot par distanču izvēli, norādīja, ka taku skrējēji ir krietni izturīgāki, nekā viņiem pašiem liekas, viņi var daudz vairāk: “To pierāda arī šis posms, pēc finiša daudzi teica, ka tas bija pārāk traki, ka nekad vairs, taču jau pēc desmit minūtēm domas mainījās un visi gatavi jauniem izaicinājumiem.”

Jau vairākus gadus “Stirnu buks” spēj pulcēt tūkstošus un viennozīmīgi ir populārākais taku skriešanas seriāls. Atbildot uz jautājumu, kur slēpjas “Stirnu buka” popularitāte, R. Liepiņš stāsta: “Manuprāt, tā ir tā aizmirstā sajūta, ko šajā pasākumā var iegūt. Ikdienas skrējienā esam pārāk attālinājušies no meža, bet “Stirnu buks” dod iespēju ieskriet vietās, kur ikdienā cilvēki neaiziet. Šis ir labs veids, kā apvienot patīkamo ar lietderīgo, kad cilvēki uztur sevi fiziskā formā, apceļojot Latviju, ieskrienot mežā, aplūkojot skaistas, ainaviskas vietas un saprotot, cik brīnišķīgā zemē mēs dzīvojam.

Īpašs prieks par jauniešiem, kuri startē skolu čempionātā, un katrs posms pulcē aptuveni tūkstoti dalībnieku. Tas parāda, ka mūsdienās nav nemaz tik grūti piedabūt jauniešus dienu pavadīt svaigā gaisā, fiziskajās aktivitātēs, un redzam, ka šie bērni neizskatās nomocīti, viņi nav ar varu izvilkti no mājām.”

“Stirnu buka” pirmsākumi meklējami 2014.gadā, bet jau nākamajā gadā tas iekaroja savu vietu Latvijas skriešanas seriālā kā populārākais seriāls. Katru gadu skrējējiem ir iespēja viesoties dažādos novados, bet nule aizvadītais bija pirmais, kurā skriešana notika trīs novadu – Cēsu, Pārgaujas, Amatas – teritorijās. R. Liepiņš saka paldies pašvaldībām, kas visādi sekmēja skrējiena norisi, neliekot nekādus šķēršļus: “Cenšamies iepazīstināt ar visu Latviju. Protams, būtu izdevīgāk vienoties ar kādu pašvaldību ilg­termiņā, tad viss ir labi zināms, bet gribam parādīt Latviju iespējami plašāk. Arī mums pašiem tas ir daudz interesantāk. Ja arī atgriežamies kādā vietā, tad cenšamies pamainīt distances. Tāpēc, iespējams, ka pēc dažiem gadiem atkal atgriezīsimies šajā pusē, sacensību centru noliekot nevis Ozolkalnā, bet Žagarkalnā, izvēloties citas distances, ko iespējams izdarīt.”

Šobrīd jau aktīvi tiek strādāts pie nākamā gada kalendāra, ko paredzēts atklāt jau novembra vidū.

“Ir ļoti daudz skaistu vietu, kur mēs gribētu rīkot “Stirnu buku”, neskaitāmas pašvaldības, kas mūs aicina ciemos. Pašvaldības saprot, ka tas ir izdevīgi, jo dalībnieki iegriežas kafejnīcās, veikalos, daudzi izvēlas pārnakšņot,” saka R. Liepiņš.

Ielūkosimies Cēsu posma rezultātos un kopvērtējumā. Runājot par skolēnu čempionātu, kurā piedalījās 916 skrējēji, jāatzīmē, ka vietējie tomēr bija pārstāvēti samērā maz, kas liek aizdomāties, kāpēc netiek izmantota tik lieliska iespēja. Dalībnieku skaita ziņā labāko desmitā tikai Līgatnes novada vidusskola – 22 dalībnieki, bet kur Cēsu pilsētas skolas?

Stiprāko komandu konkurencē otrajā vietā sporta klubs “Ašais”, pavisam nedaudz zaudējot vien Siguldas Sporta skolai. Ātrāko skolu konkurencē, ja komandā vismaz seši skrējēji, ceturtajā vietā Cēsu Pilsētas vidusskola, ko pārstāvēja desmit skrējēji. Ātrāko sporta klubu konkurencē pirmajā vietā SK “Ašais”.
Ātrāko skolēnu konkurencē Top 10 iekļuva trīs mūsu puses skrējēji. Pirmais Artis Rožkalns (Vid­zemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums/ SK “Ašais”), ceturtais Roberts

Glazers (Cēsu Pil­sētas vidusskola/ SK “Ašais”), bet 8.vietā – Mārtiņš Petrovs (Cēsu Pilsētas vidusskola).
Nominācijā “Ātrākās skolnieces” otrajā vietā Estere Volfa (Cēsu Valsts ģimnāzija/ Anželas Brices slēpošanas un biatlona klubs), piektajā – Stella Paltiņa (Cēsu 2. pamatskola/ SK “Ašais”).

U10S grupā 12.vietā Elza Krastiņa (Cēsu 1. pamatskola/ FROZEN), 13. – Paula Šūlmeis­tere (Cēsu Pilsētas vidusskola), 14. – Nellija Puriņa (Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola).
U10V grupā 13.vietā Deniss Gasperts (Līgatnes novada vidusskola/LNV).
U12V grupā 13.vietā Krists Grava (Līgatnes novada vidusskola/ LNV), bet 14. -viņa komandas biedrs Rolands Bajārs.
U12S grupā otrā Stella Paltiņa (Cēsu 2. pamatskola/ SK “Ašais”), 8. Karlīna Šmite (Cēsu Pilsētas vidusskola), 13. Katrīna Kārkliņa (Stalbes vidusskola/ Kocēnu Sporta skola), 14. – Re­beka Ekerte (Stalbes vidusskola).
U14V grupā 6. Roberts Cercins (Cēsu Pilsētas vidusskola/ SK “Ašais), 7. Dāvis Mežals (Cēsu Pilsētas vidusskola/ SK “Ašais”), 11. Ričards Špacs (Cēsu 2. pamatskola/ SK “Ašais”), 15. Emīls Jurjāns (Amatas novada Drabešu Jaunā pamatskola).
U14S grupā 9. Tīna Briša (Cēsu 2. pamatskola), 14. Stella Bleidele (Cēsu 1. pamatskola).
U16V grupā uzvarēja Roberts Glazers (Cēsu Pilsētas vidusskola/ SK “Ašais”).
U16S grupā uzvarēja Estere Volfa (Cēsu Valsts ģimnāzija/ Anželas Brices slēpošanas un biatlona klubs), 4. Elza Bleidele (Cēsu Valsts ģimnāzija), 6. Elza Niklase (Cēsu Valsts ģimnāzija/ SK “Ašais”), 7. Renāte Beļājeva (Stalbes vidusskola/ SK “Ašais”), 12. Sabīne Strazdiņa (Stalbes vidusskola).
U18V grupā 11. Kristiāns Janitēns (Līgatnes novada vidusskola/ LNV), 12.vietā viņa komandas biedrs Kristers Celmiņš.
U20V grupā uzvarēja Artis Rožkalns (Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums/ SK “Ašais”), 3. Mārtiņš Petrovs (Cēsu Pilsētas vidusskola).
Sezonas kopvērtējumā skolu čempionātā savās grupās uzvarēja E. Volfa, R. Glazers un A. Rož­kalns, otrā S. Paltiņa, trešais – M. Petrovs.
Vēl Cēsu posmā distancē “Zaķis” VZ2 grupā 5.vietā Andris Ronimoiss (“Inov8/OSvei­kals.lv” /RIEKSTI), 6. Agris Krūmiņš (“SPB RUN/ Brooks”), 8. Artūrs Vadzis (Drusti), 10.Jānis Olengo­vičs (“TRX Cēsis”/ Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums). VZ3 grupā 4. Andis Ma­lējs (“TRX Cēsis”). SZ1 grupā uzvarēja Sandra Grosberga (OK “Meridiāns”/”Suunto Latvia”/ LKSF). SZ4 grupā 6. Aija Tīlena (“TRX Cēsis”).

Distancē “Stirnu buks” SB2 grupā 5. Inna Juršēviča (“No­skrien Cēsis”).

Distancē “Lūsis” VL1 grupā 2.vietā Kārlis Vīksne (“Moller Auto Ventspils”/ “Matisons Run­ner`s Club”), 3. Kristaps Magone (“SPB RUN/ Brooks”).

Starts. Seriālā “Stirnu buks” pirmie vienmēr startē vismazākie – distances “Susurs” veicēji, šoreiz vairāk nekā 450 skrējēji.

FOTO: Jānis Gabrāns

Sacensību centrs. Seriāla “Stirnu buks” pilsētiņā valdīja īsta sacensību atmosfēra.

FOTO: Jānis Gabrāns

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *