Ziņas

Sabiedrība

Trūkst tradīciju

Nezinu, kam īsti pieder Sāruma pilskalns, it kā privātai personai. Kādreiz vedu skolēnus ekskursijā, kalns bija apaudzis kokiem, nekopts. Netālu atradās Sārumu mājas, greznotas kokgriezumiem. Tur kādreiz dzīvojis Mārcis Sārums, kas cēlis Cēsu baznīcai augsto torni. Turpat ir skaista Vaives grava, kurā aug reti augi. Šo vietu var izkopt. Pašā pilskalnā, ietverot Vaives gravu, var izveidot senlatviešu virsaišu taku. Šādas takas Latvijā nav. Varbūt atrastos koktēlnieks, kas, izmantojot koka stumbrus, var veidot (izcirst) mūsu baltu virsaišu tēlus. Varētu būt atveidots gan Varaidotis, Tālivaldis, Viestarts, Namejs, Druvvaldis, Jersikas Visvaldis u. c. Gan jau muzejos varētu atrast viņu portretu zīmējumus. Varētu kalnā uzcelt senlatviešu pili miniatūrā. Uz to ietu taka. Gadā reizi varētu svinēt senlatviešu svētkus, doties lāpu gājienā uz pilskalnu, rīkot izstādes, sporta spēles, uzvedumu “Tālavas taurētājs” u. c. Taures skaņas varētu aicināt ļaudis pulcēties. Par to visu, ko un kā darīt, jau var padomāt. Tēlu veidošanā varbūt var iesaistīt 4. arodvidusskolas audzēkņus (galdniekus, kokgriezējus). Vai nebūtu skaisti, ka mums būtu tāda taka, kur aizvest ekskursantus senču pilskalnā. Vajadzētu apsekot visus pilskalnus Cēsu novadā (domāts – rajonā). Tajos pagastos rīkot senlatviešu svētkus. Pagastos vajadzētu svinēt druvu svētkus, zemniekiem veltītus, ar senām tradīcijām. Vajag kaut ko tādu, kas audzina patriotismu, arī svētkus “melno” darbu darītājiem. Daudzie šovi jānomaina, tie sevi izsmēluši.