Ziņas

Sabiedrība

Troksnis dzen izmisumā

Klusais vai skaļais pagalms? Apkārtējo namu iedzīvotāji izteikuši neapmierinātību par skaļajiem nakts koncertiem, kas nedēļas nogalē notiek mākslas telpā "Mala", bet tie visi notiek ar pašvaldības saskaņojumu. Foto: Māris Buholcs

Šajā vasarā redakcijā nav saņemts daudz sūdzību par troksni Cēsu vecpilsētā, taču nu dažiem pacietības vadzis lūzis, iedzīvotāji gatavi meklēt palīdzību pašvaldībā. Tiek vākti paraksti, ko iesniegt pašvaldībai, ar aicinājumu izbeigt nakts koncertus nedēļas nogalēs mākslas telpā “Mala”.

Viena no parakstu vācējām Antra Krancmane atzīst, ka tas ejot pāri spēkiem, jo katru nedēļas nogali ir skaidrs, ka būs negulētas naktis: “Neiebilstam pret kafejnīcas pastāvēšanu, bet pret to nenormālo skaļumu, kas neļauj gulēt naktīs. Varbūt šie muzicētāji un svinētāji pēc tam visu dienu guļ, bet mums ir savi darbi, tāpēc nespējam izgulēties. Tā nedēļu pēc nedēļas, un tas jau rada veselības problēmas. Istabā skaļums tāds, ka nevar skatīties televizoru, troksnis no āra visu nomāc. Pat sarunāties dzīvoklī nevar. Kāds no pašvaldības reiz varētu atnākt pie kāda no mums ciemos, lai sajūt, kādos apstākļos dzīvojam.”

A. Krancmane stāsta, ka miers neiestājas arī pēc tam, kad mūzika rīta agrumā tiek izslēgta. Turpat automašīnu stāvvietā turpinoties uzdzīve, mašīnās uzgriež skaļi mūziku, pagalmā iet nokārtot dabiskās vajadzības, piedrazo apkaimi, notiek kautiņi.

“Tas vājprāts turpinās līdz septiņiem, astoņiem rītā, bet neviens neko nedara, lai arī netālu ir pašvaldības policija. Zvanam, lūdzam palīdzēt, bet atbild, lai zvanu uz pašvaldību, jo viņi neko nespējot ietekmēt,” saka iedzīvotāja.
Mākslas telpas “Mala” saimniece Līva Graudiņa norāda, ka personīgi ar viņu neviens no apkārtējo namu iedzīvotājiem neesot runājis. Pirms kāda laika ar kafejnīcas darbiniekiem runājusi kāda sieviete, bet konkrētas informācijas neesot.

“Mums visi pasākumi tiek saskaņoti ar pašvaldību. Līdz pulksten 11 vakarā varam rīkot pasākumus bez saskaņošanas, ja gribam ilgāk – rakstām iesniegumu pašvaldībai. Nupat aizvadītajā “MalaFestā” bija saskaņojums līdz trijiem naktī, ko arī ievērojām. Ja iedzīvotāji ir neapmierināti, viņiem vajadzētu nākt konkrēti pie manis, mēs apsēstos pie kafijas tases, izrunātos. Es labprāt tiktos, jo neesam tādi, par kādiem mūs varbūt iedomājas. Esam atvērti sarunām, sadarbībai, jo arī esam vietējie, pati dzīvoju vecpilsētā un zinu, kāda ir situācija,” norāda L. Graudiņa.

Viņa stāsta, ka no pašvaldības nekādi pārmetumi nav saņemti, visus pasākums tā saskaņojusi: “Pašvaldībā novērtē mūsu ieguldījumu Cēsu kultūrā. Piekrītu, ka dažkārt pasākumi varbūt iestiepjas naktī, iespējams, ir skaļāki, bet tā tomēr ir daļa no pilsētas sabiedriskās un kultūras dzīves. Ja Cēsis grib attīstīties, jārēķinās ar šādām neērtībām, īpaši, dzīvojot vecpilsētā. Visā pasaulē vecpilsēta ir vieta, kur notiek pasākumi.”

Kafejnīcas saimniece noraida apgalvojumu, ka tie, kuri rada nekārtības autostāvvietā, būtu viņu apmeklētāji: “Pilnīgi droši varu apgalvot, ka tie nav mūsējie. Mūsu publika tā nerīkojas, domāju, vietējie iedzīvotāji to zina, jo šī tusēšana stāvvietā notiek gadiem, neatkarīgi no mūsu pasākumiem. Kad atnācām uz Cēsīm un sākām veidot “Malu”, mums pašiem nācās skaidroties ar šiem tusētājiem, jo viņi radīja problēmas arī mums.”

Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Jānis Goba stāsta, ka dažas sūdzības pašvaldībā ir saņemtas, viņi gatavi uzklausīt iedzīvotājus, bet līdz šim nav bijis pamats aizliegt uzņēmējdarbību: “Izskatām kafejnīcas iesniegumus, dodam saskaņojumus. Apzināmies, ka tas varbūt kādam traucē, bet jāsaprot, ka tā ir vecpilsēta, kur notiks aktīvāka nakts dzīve, ja vien negribam to padarīt par mirušu zonu.”

Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Sviķis norāda, ka kopumā sūdzības par naktsmiera traucēšanu pilsētā šobrīd tiek saņemtas mazāk nekā pirms diviem, trim gadiem: “Protams, izsaukumi ir, tai skaitā saņemtas sūdzības par troksni “Malā”. Bet ja pasākums saskaņots ar pašvaldību, neko ietekmēt nevaram. Varam informēt pašvaldību, ka šādas sūdzības saņemtas.”

V. Sviķis stāsta, ka sūdzības par mašīnu stāvvietā notiekošajām nekārtībām gan neesot saņēmuši, arī policijas darbinieki neesot konstatējuši, ka tur notiktu pulcēšanās: “Protams, pasākumam beidzoties, cilvēki dodas uz citu vietu, turpināt izklaides, un tad viņi ir skaļāki. Bet neesam fiksējuši, ka šajā vietā notiktu pulcēšanās un trokšņošana.”

Šobrīd vairs nav aktuāla iedzīvotāju atsaukšanās uz to, ka tiek traucēts naktsmiers no pulksten 23 līdz sešiem rītā. Ir grozīta likumdošana, nakts stundas vairs netiek īpaši izceltas. Tagad Administratīvo pārkāpumu kodeksā traktēts, ka “par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu”, var sodīt kā par sīko huligānismu. Bet kā norāda V. Sviķis, sīkais huligānisms ir ļaunprātīga darbība. Ja kāda kafejnīca skaļāk atskaņo mūziku, tā nav ļaunprātīga rīcība. Turklāt par sīko huligānismu pie atbildības nevar saukt juridisku personu, tikai fizisku. Lai uzliktu sodu par to, ka juridiska perona mūziku atskaņo pārāk skaļi, jābūt attiecīgiem mērījumiem, ko veic sertificēta laboratorija.