Ilgi gaidītā Cēsu stadiona tribīņu būvniecība noslēgusies, pašvaldība būvi pieņēmusi, sastatnes noņemtas, un tribīnes pieejamas apmeklētājiem. Pagaidām gan vēl ierobežotā apjomā, bet jau drīzumā būs izmantojamas gan tualetes, gan ģērbtuves.

Atgādināsim, ka Cēsu stadiona otrās kārtas būvniecība sākās pagājušā gada jūlijā un sākotnēji tika plānots, ka pie labiem laika apstākļiem un bez neparedzētiem kavēkļiem būvniecība noslēgsies šī gada jūnija beigās, taču iestājās neparedzētie apstākļi. Kā zināms, Valsts kasē pašvaldības kādu laika posmu nevarēja saņemt aizdevumus, tas ietekmēja daudzu projektu virzību, arī Cēsu stadiona būvniecību. Minimālajā režīmā darbi turpinājās, taču nodošanas termiņi nobīdījās, vien septembra beigās būve nodota ekspluatācijā.

Tribīņu būvniecību veica pilnsabiedrība “RERE BŪVE 1”, kopējā būvdarbu līguma summa nedaudz pārsniedz divus miljonus eiro. Atbilstoši projektam tapušas tribīnes ar 526 sēdvietām, 192 stāvvietām un 65 pielāgotām vietām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un apmeklētājiem ar bērnu ratiņiem. Tribīņu būvē arī sportistu ģērbtuves, treneru, tiesnešu kabineti, noliktava. Tur atradīsies arī Cēsu Olimpiskā centra birojs.

Tiesa, apstaigājot pagaidām pieejamo tribīņu daļu, nākas konstatēt dažas nepilnības. Piemēram, sēžot pirmajā un pat otrajā rindā, laukums grūti pārredzams, nemaz nerunājot par tribīņu pusē esošo skrejceļu, jo skatu aizsedz dzelzs margas. Saprotams, tās paredzētas drošībai, taču skaidrs, ka pirmā rinda īsti nepildīs savas funkcijas.
Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes lielo būvprojektu vadītājs Mareks Pavārs, kurš pārņēma projektu jau tā realizācijas gaitā, atzīst šo trūkumu, taču norāda, ka kaut ko mainīt bija neiespējami, tas vēl sadārdzinātu izmaksas: “Šādos objektos konstruktīvais risinājums nav maināms, jo tas sais­tās ar ekspertīzēm. Arī laiks bija ierobežots, un, visticamāk, risinājumu maiņa būtu dārga. Arī telpu ziņā projekts tika pieskaņots Futbola federācijas prasībām, lai stadionā var notikt 1.līgas spēles, un prasības ir ievērotas.”

Par sporta būvēm pilsētā atbild “Cēsu Olimpiskais centrs”. Tā vadītājs Juris Markovs stāsta, ka notiek telpu aprīkošana, lai varētu tās pakāpeniski atvērt apmeklētājiem: “Plānojam, ka apmeklētāju tualetes tiks atvērtas pirmdien, tad arī aizvāksim pārvietojamās. Vēl pēc nedēļas atvērsim ģērbtuves. Esmu devis rīkojumu aprīkot tu­aletes, ģērbtuves, dušas ar visu nepieciešamo, jo šobrīd tur nav ne atkritumu urnu, ne tualešu papīra turētāju, ne roku dvieļu turētāju, ir tikai tukšas telpas. Ne jau viss bija iekļauts iepirkumā, ir lietas, kas jāiegādājas, jāuzstāda, lai telpas būtu pilnvērtīgi izmantojamas. Bet tas prasa zināmu laiku.”

Ģērbtuves būs pieejamas arī ikdienas apmeklētājiem, protams, izņemot gadījumus, kad notiks futbola spēles un ģērbtuves būs nepieciešamas komandām. J. Markovs stāsta, ka šīs būs ģērbtuves bez slēdzamiem skapīšiem: “Protams, būtu drošāk, ja būtu skapīši, bet, ņemot vērā, ka nāk daudz bērnu, ar skapīšiem rastos tikai problēmas. Kāds aiziet ar visu atslēgu, cits to pazaudē. Tāpēc būs iespēja pārģērbties, atstāt virsdrēbes, bet vērtīgās lietas pašam jāuzmana.”

Sarunu līmenī izskanējušas arī citas iespējamās problēmas, bet J. Markovs atgādina, ka pagaidām viss tikai testa režīmā: “Ir jautājumi, kuri rodas, bet varbūt tas tāpēc, ka neesam nevienu dienu tur strādājuši pilnā režīmā. Pieļauju, ka atklāsies kādas problēmas, bet, kamēr neesam to sapratuši reālajā darbā, nevar traci celt. Piemēram, izskan, ka trūkst palīgtelpu, bet patiesībā vēl neesam sapratuši, cik mantu mums tajās jāsaliek. Ja atklāsies, ka nepietiek vietas, varēs teikt, ka ir problēmas, bet šo­brīd būtu nepareizi izdarīt kādus secinājumus. Tāds šis projekts tapa, es saņemu tikai gala rezultātu. Labi, ka gada sākumā izdevās panākt, lai te ierāda telpu arī Olimpiskā centra birojam, jo tas sākotnēji nebija paredzēts.”

Līdz brīdim, kad stadions tiks slēgts uz ziemas guļu, būs iespēja tribīnes un telpas testēt, saprast, kā labāk organizēt darbu. Tas ļaus arī saprast, kā tribīņu ēku vērtē apmeklētāji, kas vēl vajadzīgs.

No iedzīvotājiem dzirdēta neizpratne par rūsas klātajām būves sienām. Pašvaldība skaidro, ka tāds bijis arhitekta piedāvājums – betons un rūsējošais tērauds. Tiesa, pareizi būtu, ka metāla plāksnes būtu uzstādītas atklātās vietās, kur tiek klāt nokrišņi, tad rūsēšanas process notiktu vienmērīgi. Pēc pašvaldības norādes būvnieki mēģinājuši kaut ko uzlabot, nu jau rūsējams ir nedaudz vienmērīgāks. Kā saka pašvaldībā, jāpieņem, ka tāds ir jaunā stila elements.