Ziņas

Sports

Trenējas, cīnās, uzvar

Treniņā. Pieredzējušais treneris Jānis Indārs no K. Kundziņa Brīvās cīņas sporta skolas Rīgā treniņnometnē palīdzēja jaunajiem cīkstoņiem labāk sagatavoties turpmākajām sacensībām.Foto: Māris Buholcs

Jauno sezonu aktīvi sācis cīņas sporta klubs “Ferrum”, kas darbojas Cēsīs. Lai arī skolēniem pagājušajā nedēļā bija brīvlaiks, tiem, kuri aizraujas ar brīvo cīņu klubā, atpūta nesanāca. Visas nedēļas garumā kluba telpās notika nometne “Cīkstonis 3”, kurā piedalījās jaunie cīkstoņi no Cēsīm, Bauskas, Gulbenes un K. Kundziņa Brīvās cīņas sporta skolas Rīgā, kopskaitā apmēram 40 bērnu. No pirmdienas līdz piektdienai notika divi treniņi dienā, ar bērniem strādāja treneri Andis Ruicis no kluba “Ferrum”, Jānis Indārs no K.Kundziņa skolas un Bauskas treneris Andrejs Vasiļjevs.

Kluba “Ferrum” valdes priekšsēdētāja Evija Lūkina stāsta, ka tik plaša nometne viņu telpās notika pirmo reizi, tāpēc šis bija pārbaudījums varēšanai: “Ir jādara, kamēr nedarīsim, nezināsim, vai varam. Ceram, ka nometne dos atziņas, secinājumus, kas pareizi, ko pamainīt. Līdzīgi kā ar taciņām daudzdzīvokļu māju pagalmos, kur arhitekts izdomā vienu, bet cilvēki izdara savu izvēli. Arī mēs varam izdomāt, kā jābūt, bet tikai tiešā kontaktā ar treneriem, bērniem varam saprast, kā ir patiesībā.”

Viņa arī piebilst, ka bērniem, kas darbojas cīņas sportā, brīvlaika nekad nav, tajā laikā allaž ir kāda treniņnometne. Tieši treniņos iegūtais ļauj gandrīz no katrām sacensībām atgriezties ar godalgām.

Oktobris klubam bija sacensību piepildīts. Pirmais tālais brauciens jaunajā sezonā bija uz Slovākiju, kur sudraba medaļu izcīnīja Rainers Lūkins, bronzu – Ralfs Lūkins, Ralfs Milhers ierindojās 5. vietā, Mārtiņš Megris – 8.

E. Lūkina norāda, ka starptautiskās sacensības dod jaunajiem cīkstoņiem atšķirīgu pieredzi: “Sacensībās Latvijā viņi jūtas kā zivis ūdeni, zina, kuru varēs uzvarēt, kurš spēcīgāks. Aizbraucot svešā vietā, ir absolūta neziņa, ko sagaidīt. Pretinieks jāiepazīst uzreiz pirmajā cīņā, pirmajās minūtēs, sekundēs. It īpaši, ja iekrīt pirmā cīņa, kad nav iespējas paskatīties, ko pretinieks dara. Viss jāsaprot cīņā. Tad svarīgs gribasspēks, cik kurš gatavs sevi izlikt, sevi pārvarēt. Kad puiši pieaug, viņi iemācās sekot pretinieka cīņām ar citiem cīkstoņiem, analizēt. Ir svarīgi vērot, gūt pieredzi, ne tikai aizbraukt, veikt savu cīņu un viss. Jābūt procesā visu laiku.”

Klubs” Ferrum” arvien vairāk ieiet starptautiskajā apritē. Igaunijā viņi labi pazīstami jau vairākus gadus, tur regulāri piedalās mačos. Oktobrī pie ziemeļu kaimiņiem notika sacensības kadetu vecuma sportistiem. Matīss Dreimanis izcīnīja 2.vietu, M. Megris ierindojās 5.vietā, Rihards Sloka – 7.

E. Lūkina norāda, ka rezultāti varēja būt vēl labāki, bet kluba pārstāvjiem pietrūkstot pārliecības, lai gan fiziski viņi ir spēcīgāki par saviem pretiniekiem.

Viena sudraba medaļa izcīnīta arī Daugavpils atklātajā čempionātā 2004.gadā dzimušajiem un jaunākiem bērniem, to spēja Reinis Strods. Tomam Ķīsim – 5. vieta, Jurģim Zommeram – 7., Edgaram Rumbam – 9.

Vēl viens tālāks ceļš veda uz starptautisko Staņislava Reda piemiņas turnīru brīvajā cīņā, kas notika Varšavā. Arī šis brauciens bija veiksmīgs, jo zelta medaļas izcīnīja Ralfs Lūkins un Rainers Lūkins, bronzu – Ralfs Milherts, Toms Ķīsis. M. Dreimanim – 5.vieta, J. Zommeram – 7.

E. Lūkina stāsta, ka katrs šāds brauciens nes ne tikai jaunu pieredzi cīkstoņiem, bet arī palīdz dibināt kontaktus: “Bijām pirmais klubs, kas Latvijas jaunos cīkstoņus ieveda Igaunijā, bijām arī pirmie, kuri aizveda savējos uz bērnu sacensībām Polijā. Līdz šim tur bijuši tikai kadetu vecuma jaunieši. Esam jau iepriekš centušies nodibināt sadarbību, bet tas nav izdevies, jo traucēja valodas barjera, Polijas pārstāvji runā tikai poliski. Beidzot sacensībās Varšavā paveicās, pretī bija cilvēki, kuri runā arī citās valodās un kuri grib sadarboties. Viņi vēlas, lai braucam pie viņiem, gatavi braukt arī pie mums, jo novērtējuši mūsu cīkstoņu labo līmeni. Kāda mūsu cīkstoņa mamma teica, ka mūs vairs nekur neaicinās, jo visur izcīnām medaļas, neļaujot to darīt mājniekiem. Saku viņai, ka tieši tāpēc aicinās, ka varam. Ja mēs neko nespētu parādīt, tad gan neaicinātu, jo tādu pietiek uz vietas. Visiem vajag attīstīties, bet tas var notikt tikai tad, ja tiekas ar spēcīgiem pretiniekiem.”

Pēc sacensībām Varšavā Cēsu klubs saņēmis uzaicinājumu uz Krakovu, kur plāno doties novembra vidū, arī divus piedāvājumus no Ukrainas.

Oktobra sacensību kalendārs noslēdzās ar Latvijas čempionātu atsevišķās vecuma grupās un svaru kategorijās, kurā startēja septiņi kluba pārstāvji, izcīnot trīs medaļas. Sudrabs Matīsam Dreimanim un Mārtiņam Megrim, bet bronza – Raineram Lūkinam.

E. Lūkina uzteic puišu sasniegto, jo panākumi nākuši caur sevis pārvarēšanu: “Matīsam bija neliela trauma, bet viņš bija gatavojies šīm sacensībām, spītējot sāpēm, tika līdz sudraba medaļai. Zelts bija tuvu, taču laikam psiholoģiski vēl nebija tam gatavs. Arī Mārtiņam nedaudz traucē neticība sev, jo viņš ir spējīgs puisis, kurš tagad regulāri nāk uz treniņiem. Atliek tikai gūt pārliecību, ka var sasniegt vēl vairāk. Rainers zaudēja cīņā par finālu pretiniekam, kuru visās sacensībās bija vinnējis. Pēc šī zaudējuma viņam nolaidās rokas, jo mērķis bija zelta godalga. Taču pārliecinājām, ka jācīnās, viņš saņēmās, uzvarēja, un pašam bija gandarījums. Vēl gribu uzteikt Toma Ķīša sniegumu, kurš gan līdz medaļām netika, bet sacensībās sevi rāda ļoti labi, sagādājot patīkamus pārsteigumus mums visiem.”