Ziņas

Sabiedrība

Traktori un citi milži

Vērtīga investīcija. Saimnieks Pēteris Raiska (no labās) atzīst, ka bez mūsdienīgas tehnikas grūti saimniekot. Tam piekrīt Ilmārs Āboliņš.Foto: Māris Buholcs

Desmit minūšu brauciena attālumā no Cēsīm viesojamies Pētera Raiskas saimniecībā “Munduri” Raiskuma pagastā. Saimnieks audzē griķus 55 ha platībā un jau ceturto gadu priecājas par iegādāto “John Deere 5100M” zaļo dzelzs rumaku. “Ar tādu tehniku prieks strādāt. Ar šo traktoru bez problēmām izdaru visu, kas nepieciešams. Manai saimniecībai lielāku traktoru nemaz nevajag. Šī ir laba investīcija un būtu vēl labāka, ja būtu attapies pirms divdesmit gadiem,” saka kungs.

Šobrīd un turpmāk zemniekam nebūs citas iespējas noturēties tirgū, strādāt un izdzīvot, kā tikai samazinot ražošanas izmaksas un palielinot apjomu. Ja zemnieks to nespēs, viņa saimniekošanas dienas būs skaitītas, tāpēc liela nozīme ir arī tehnikai.

Vērsāmies pie SIA “Dojus Latvija“ pārdošanas vadītāja Vidzemē Ilmāra Āboliņa, lai noskaidrotu, kā pašlaik ir ar traktortehnikas pieprasījumu, vai zemnieki to spēj iegādāties un nomaksāt ņemtos aizdevumus.

“Latvijas zemnieks ir pietiekami izglītots un ļoti rūpīgi izvēlas traktortehniku. Viņš pievērš uzmanību gan esošā parka uzturēšanai, gan jaunas tehnikas izvēlei. Lielākoties izvēle izdarīta pareizi, ņemot visus aspektus, ar kādiem nāksies saskarties tehnikas ekspluatācijā. Mazāk uzmanību pievērš papildu zināšanām, kādas vēlams apgūt, jaunu traktoru iegādājoties. Tāpat, it īpaši mazo saimniecību īpašnieki, nepiedomā, kāda būs šīs tehnikas atlikusī vērtība, ja radīsies vēlēšanās to mainīt uz kaut ko jaunu un labāku, taču kopumā zemnieki ir ļoti zinoši un prasīgi, gan no agrotehniskā, gan no tehniskā aspekta raugoties,” saka I. Āboliņš.

Pērkot lauksaimniecības tehniku, zemnieks vairāk vadās no pieredzes, kādu guvis, strādājot ar iepriekšējiem modeļiem, pārzinot, cik konkrētās markas tehnika ir izturīga un darbspējīga.

Runājot par zemnieku kooperēšanās iespējām tehnikas izmantošanā, I. Āboliņš saka, ka: “Latvijas zemniekiem ir daudz aizspriedumu, tāpēc viņi pērk traktoru, zinot, ka tas ir tikai viņa, atrodas viņa pagalmā un ir pieejams jebkurā brīdī. Tā zemnieks jūtas drošs, taču, par kooperāciju domājot, uzskatu, ka gadu gaitā mēs pie tās vēl nonāksim”.

Pārdošanas vadītājs neslēpj, ka pēdējos pāris gados zemnieku pirktspēja pamazām krītas. To nosaka situācija lauksaimniecības produkcijas tirgū, piena un graudu cenas. “Līdz ar to šīs saimniecības ir spiestas dzīvot uz rezervēm un pamatlīdzekļu amortizācijas rēķina. Šajā situācijā nevaram runāt par uzkrājumiem jaunas tehnikas iegādei,” saka speciālists, norādot, ka graudkopji turas līmenī, balstoties tikai uz pērnajām lieliskajām graudu ražām.

Pieminot parādniekus, pārdošanas vadītājs uzsver, ka liela nozīme ir tam, kādu politiku piekopj katra kompānija, kas darbojas šajā tirdzniecības jomā. “Jaunas tehnikas iegādei pamatā tiek pieprasīta priekšapmaksa, līdz ar to saimniecība nevar kļūt par parādnieku tehnikas pārdevējam. Citādi ir ar sniegtajiem servisa pakalpojumiem un rezerves daļām. Tur gan parādās grūtības un norēķinu kavējumi, taču situācija nav kritiska, un pamatu pamatos saimnieki atrod iespēju norēķināties.”

Joprojām aktuāls ir arī lietotās lauksaimniecības tehnikas tirgus. Tehnikas, kas parādās pārdošanā, likvidējoties saimniecībām, īpatsvars ir niecīgs. Tirdzniecībā lielākoties nonāk tehnika, ko saimnieki nolēmuši mainīt, iegādājoties modernāku. Savukārt runājot par tirgus aktualitātēm, I.Āboliņš saka: “Šobrīd traktortehniku, kombainus un citu pašgājēju tehniku skar jaunumi, jo stājas spēkā prasības par izplūdes gāzu izmešu normām. Arvien vairāk tuvojas šī pārejas perioda beigas, un līdz ar to ir vairāki jauninājumi.”

Kas attiecināms uz Cēsu un tuvākajiem novadiem, tad aizvadītajā lauku atbalsta projekta kārtā liela interese saimniekiem bijusi par traktoriem, graudaugu kombainiem, izteikti uzsvaru liekot uz augsnes apstrādes tehniku. Tāpat daudz izšķir ES atbalsta lielums konkrētai tehnikas grupai, jo daudzi izvēlas iegādāties tādu vienību, kurai ir lielākais atbalsts.

Ne reizi vien dzirdēta zemnieku neapmierinātība, ka tirgotāji brīdī, kad lauksaimniekiem traktortehnikas iegādei pieejams atbalsts, paceļ cenas. Šim viedoklim pārdošanas vadītājs negrib piekrist. “Tas ir mīts, jo cenas nav saistītas ar kādu projektu kārtu atvēršanu vai aizvēršanu. Šobrīd ražotāji ļoti strauji pilnveido tehniku, tiek ieviests ļoti daudz jauninājumu, un, protams, kā es jau teicu, uz izplūdes gāzu izmešu prasību paaugstināšanas rēķina ļoti strauji mainījās tehnikas modeļi un piedāvājums, kas arī radīja cenu izmaiņas tirgū. Ja agrāk veiksmīgi ieviests modelis tirgū noturējās piecus sešus gadus un tikai tad šo modeļa līniju mainīja, tad tagad ir pavisam citādi. Jāsaprot, ka, ienākot katram jaunam modelim, cena ir augstāka, jo arī aprīkojums kļūst modernāks,” saka I. Āboliņš.

Turklāt pēdējos gados lielākā daļa klientu vēlas precei garākus garantijas termiņus, un arī tas kaut ko maksā. I.Āboliņš uzsver, ka vietējā tirgū ir pietiekama traktortehnikas tirgotāju konkurence, kas regulē cenas un izskauž dažādas spekulācijas.