Izstādē “Riga Food 2020” kategorijā labākais biezpiens ar tauku saturu līdz 0,5% piensaimnieku korporatīvā sabiedrība “Straupe” ieguvusi zelta medaļu.

Daudzajiem “Straupes” piena produktu patērētājiem tas nebija pārsteigums, bet gan apstiprinājums tam, kā viņi vērtē pienotavas produkciju. Arī iepriekšējos gados izstādēs medaļas saņēmis saldkrējuma 82% sviests, jogurts bez piedevām, skābais krējums ar tauku procentu 25%, bet 2013.gadā vājpiena biezpiens “Riga Food” ieguva trešo godalgu.

Zelta vājpiena biezpiens

“Tas ir augsts vērtējums mūsu vājpiena biezpienam. No 13 paraugiem visa žūrija mūsu produktu atzina par labāko,” gandarīts sabiedrības valdes priekšsēdētājs Imants Balodis, uzsverot: “Vērtē­šanai nodevām to pašu biezpienu, kas todien nonāca veikalos. Tas nebija gatavots konkursam.”

Mēnesī “Straupe” saražo ap 20 tonnas vājpiena biezpiena, nedaudz vairāk 9% biezpiena un krietni mazāk 18 % biezpiena. Gadu gaitā palielināti vājpiena biezpiena ražošanas apjomi, un 2019. gadā vājpiena biezpiens saražots 250 tonnas.

“Biezpiens tiek ražots pēc gados gūtās pieredzes un ievērojot senas tradīcijas, tas veido produkta patieso vērtību,” stāsta piena pārstrādes meistare Gunta Tetere, bet ražošanas vadītājs Rolands Jomerts atgādina, ka patērētājs labi zina, ko var sagaidīt no “Straupes” produkcijas – kvalitāti un tradicionālus produktus.

“Pie sava biezpiena esam pieraduši. Ik pa laikam pagaršojam, ko ražo citi, un nevar teikt, ka atšķirība liela. Pircējs novērtē, vienam garšo valgais biezpiens, citam graudaināks. Saprotu, cik grūti bija žūrijai,” saka R.Jomerts un pastāsta, ka vispirms tika noteikta biezpiena mikrobioloģiskā kvalitāte un tikai tad to nodeva tālākai vērtēšanai, kur žūrija vētīja biezpiena izskatu, konsistenci, garšu, smaržu. “Tas bija biezpiens, kas arī nopērkams veikalā, ikdienas ražojums. Pircēji tikai nezināja, ka viņi ēduši zelta biezpienu,” ar smaidu bilst ražošanas vadītājs.

G.Tetere uzsver, ka ražošanā gala produkts atkarīgs no katra darbinieka. Daudzi pienotavā strādā ilgus gadus, jaunie mācās, iegūst pieredzi. “Biezpiena ražošana ir smags darbs. Augstais novērtējums mums uzliek lielu atbildību,” teic G.Tetere un uzteic biezpiena gatavotājus: Arni Rut­kovski, Niku Kuzmani, Juri Temmeru, Jāni Rudaku, Ilzi Fjodorovu, Vizmu Skuju un Janu Rubīnu.

“Izmantojam tradicionālo recepti, kas piemērota ražošanai. Bieži vien gribas meklēt kaut ko modernāku, bet dabīgs produkts ir dabīgs produkts. Kārtīgi strādājot, kaut ko automatizējot, var saražot visgaršīgāko biezpienu. Ir jāredz ar acīm, ka viss notiek. Vannās sildām biezpienu, maisām ar menti. Ar acīm jāredz, kā no piena top biezpiens, tā vislabāk var izkontrolēt, kad biezpiena graudi gatavi, kad var sākt dzesēt,” ražošanas ikdienu atklāj G.Tetere un uzsver, ka ikviena piena produkta kvalitāte vispirms jau ir atkarīga no kvalitatīva piena.

“Straupe” pienu iepērk no apkārtējiem zemniekiem. G.Tetere un R.Jomerts atzīst, ka piena kvalitāte pēdējos gados ir stabilizējusies, agrākos gados gadījās problēmas. Mazo saimniecību paliek mazāk, bet arī tām ir tādas pašas prasības. Tie, kuri strādā, strādā apzinīgi.

“Straupes sviests”- pazīstama zīme

Pamazām vien Latvijas patērētājs aizvien vairāk ikdienā lieto sviestu. Un “Straupes” sviests ir arī konditoru iecienītākais. G.Tetere atgādina, ka arī sviestu ražo tāpat kā pirms gadiem pēc meistaru Gaidas un Arņa Lazdiņu receptes. “Lai kādi bijuši laiki, no tradīcijām neesam atteikušies,” uzsver ražošanas meistare, bet R. Jomerts atgādina, ka ne jau ražotāji izdomāja dažādus piena produktu izstrādājumus, tādus pieprasīja patērētāji. “90.gadu sākumā strauji samazinājās Latvijas ražotāju sviesta noiets, jo ienāca plašs margarīna klāsts. Patērētājs izvēlējās to, jo margarīnu ērtāk, ātrāk var uzsmērēt. Tad jau par emulgatoriem nerunāja. Tas laiks bija jāizdzīvo. Sviestam atkal jāizcīna sava vieta tirgū,” pārdomās dalās R.Jomerts.

“Straupē” top arī kaņepju sviests. Straupieši ir vienīgie, izņemot mājražotājus, kas tirgū piedāvā šo Latvijā tradicionālo produktu. “Kaņepju sviestu novērtē vidējā un vecākā paaudze. Tas nav ikdienas galda produkts. Ja cilvēkiem garšo, ražojam,” uzsver R.Jomerts.

“Straupe” ir viens no sešiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kam ir tiesības ražot “Jāņu sieru”. “Protams, tas ir pagodinājums, bet reizē arī liela atbildība. Ir svarīgi saglabāt tradīcijas, un patērētāji tās aizvien vairāk novērtē. Tāpat daudziem ir būtiski, ka mūsu piena produkti ir dabiski, svaigi, tiem netiek pievienotas piedevas,” pastāsta G.Tetere.

Top arī jauni produkti

Veikalos piena produktu plaukts ir garš, un ražotāji piedāvā aizvien ko jaunu. “Cilvēkiem tik liela izvēle! Jaunajam produktam jābūt kam īpašam, lai to varētu ražot lielā daudzumā,” vērtē G.Tetere un atzīst, ka garša vienmēr būs subjektīvs rādītājs. Ja katru dienu ēdīs kādu produktu, tas ar laiku apniks, kaut kvalitāte ir nemainīga. Sviests, biezpiens, krējums, saldie biezpiena krēmi, jogurti, paniņas, siers – plašs ir “Straupes” ražojumu klāsts. Pieprasījums sezonās mainās, piemēram, zemeņu un sēņu laikā vairāk pērk saldo krējumu.

“Ik pa laikam kaut ko pamēģinām, ne katram jaunumam pircēji piekrīt. Pavasarī sākām ražot sāļo jogurtu ar bietēm un sēklām, vai tas nokļūs sortimentā, rādīs laiks. Jaunākais jogurts ir ar burkāniem un cidonijām, paniņas ar burkāniem un cidonijām,” pastāsta R.Jomerts un atgādina, ka “Strau­pes” īpašais ir jogurts ar persiku gabaliņiem. Jogurtam sīrups izstrādāts tieši pēc “Straupes” pasūtījuma. Tajā nav krāsvielu, konservantu vai aromātvielu. Pārē­jiem jogurtiem piedevas tiek pirktas no “Pūres”.

Pircēju gaume, ēšanas tradīcijas mainās, bet visos laikos ir daļa patērētāju, kuriem svarīgi Lat­vijai tradicionāli produkti, kas tapuši pēc tradicionālām receptēm, kuriem ir ir pazīstama un pierasta garša. Piensaimnieku korporatīvā sabiedrība “Straupe” pratusi ražošanā saglabāt tradīcijas, un tās ir vērtības, kas svarīgas arī daudziem patērētājiem. Latvijā pazīstamās pienotavas 13 produktiem ir “Zaļās karotītes” kvalitātes zīme.

”Straupes”saražotā produkcija tiek piegādāta klientiem Rīgā, Cēsīs, Limbažos, Valmierā, Jel­gavā un citviet Latvijā. Gandrīz pusi produktu sabiedrība realizē tiešā tirdzniecībā savos 15 firmas veikaliņos un tirdzniecības vietās.