Ziņas

Sabiedrība

Top ceļš “Viens deviņi četri viens”

Apavi un piemiņa. Ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” kuratore Elīna Kalniņa ar jau saziedotajiem apaviem, kas tiks izmantoti, lai izveidotu vides mākslas objektu “Viens deviņi četri viens ceļš”, veltītu 1941.gadā Cēsu pievārtē nogalināto ebreju piemiņai.Foto: Jānis Gabrāns

Traģiskus nospiedumus valsts un mūsu pilsētas vēsturē atstājis arī 2.pasaules kara nacistiskās Vācijas okupācijas laiks, tas izmainīja un aprāva daudzu cilvēku dzīvi, Cēsīs īpaši cieta ebreju kopiena, kas 1941.gadā gandrīz pilnībā tika iznīcināta. Par šo vēstures lappusi plašāk sākts runāt vien pēdējos gados, līdz tam tā bija nogrimusi aizmirstībā.

“Druvā” jau rakstīts, ka par šo traģēdiju pirms vairākiem gadiem sāka interesēties ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” kuratore Elīna Kalniņa un 2019.gada aprīlī Pils ielā komunistiskā okupācijas režīma upuru piemiņas siena tika papildināta ar divām plāksnēm, uz kurām iemūžināti nacistiskās Vācijas okupācijas režīma nogalināto ebreju vārdi. Tiesa, no aptuveni 200 nogalinātajiem Cēsu pilsētas un apriņķa ebrejiem plāksnēs ierakstīts tikai 41 uzvārds. Pēc E. Kalniņa stāstītā, pirms kara Cēsīs dzīvojuši nedaudz vairāk kā 200 ebreju, zināmi daudzu vārdi, uzvārdi, bet nav zināms, kur viņu dzīves  aprāvušās. Kamēr nav dokumentālu pierādījumu, ka viņi noslepkavoti pie Niniera ezera vai citviet Latvijā, pasaulē, viņu vārdus    piemiņas plāksnēs minēt nevarot.

Lai šo traģisko vēstures faktu eksponētu pilsētvidē, ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” atbalsta fonds no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada septembrim īsteno projektu “Pāršķeļot klusumu”, kas aplūko totalitāro okupācijas režīmu mantojumu un aktualizē holokaustā iznīcinātās Cēsu ebreju kopienas piemiņas kopšanu. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie vides mākslas objekta “Viens deviņi četri viens ceļš”, kas top minētajā projektā.    Projektu finansē fonds “Piemiņa, atbildība un nākotne”/ EVZ Fonda programma “local.history” (“vietējā. vēsture”), kas sniedz atbalstu Cen­trāleiropas un Austrumeiropas vietējās un reģionālās vēstures projektu īstenošanā, lai pārvērtētu nacionālā sociālisma un Otrā pasaules kara radītās sekas un vairotu upuru piemiņu.

“Mākslas darba autori ir mākslinieki    Krista un Reinis Dzudzilo. Viņu iecere, ka pie desmit mājām, kur pirms holokausta dzīvojušas ebreju ģimenes, uz ietves tiek izveidotas skulptūras – betonā atlieti apavi. Par šīm desmit adresēm panākts saskaņojums ar ēku īpašniekiem, pašvaldību, šobrīd projekts tiek skaņots būvvaldē,” stāsta E. Kalniņa.

Būtiski minēt, ka apavu atlējumus betonā izgatavo, par pamatu ņemot mūsdienu cēsnieku projektam ziedotos apavus. No katra apava tiks noņemta silikona forma, kurā tēlnieks Sandis Aispurs ielies īpašu betona maisījumu, sagatavē iestrādās arī metāla armatūru, lai veidojumu var nostiprināt zemē.

Daļa apavu jau saziedoti, bet kopumā nepieciešami 90 pāri, tāpēc E. Kalniņa aicina cēsniekus atbalstīt ieceri, ziedojot apavus: “Nepieciešami sieviešu, vīriešu, pusaudžu un bērnu apavi. Svarīgi, lai tie ir slēgti, lai sieviešu apavi nav ar smailiem papēžiem, der arī mūsdienīgi apavi kā botas, kedas. Nevaram dabūt apavus, kādus valkāja pirms 80 gadiem, tāpēc tas ir kā mūsdienu cēsnieku veltījums nogalināto piemiņai. Var nest arī apavus, kas pašiem vairs neder, jo ir jau nolietoti, ar caurām zolēm. Nevis izmest, bet ziedot šim mērķim. Kad projekts būs īstenots, cēsnieki, kuri būs savus apavus ziedojuši, varēs tos atpazīt iemūžinātus betonā,” stāsta E. Kalniņa.

Plānots tuvāko dažu nedēļu laikā apavus savākt, lai tos nodotu tēlniekam, bet pilnībā īstenot iecerēto plānots šajā vasarā. Betona apavu atlējumi ir daļa no projekta. E. Kalniņa stāsta, ka līdztekus top maršruts, kurā būs norādītas adreses, kur Cēsīs dzīvoja ebreju ģimenes, un to ir vairāk nekā namu, pie kuriem atradīsies    apavi: “Informācija tiek gūta no reģistra tautas skaitīšanas laikā 1935. gadā, kas bija pēdējā tautas skaitīšana Cēsīs pirms 2.pasaules kara. Tajā fiksēts, ka pilsētā 23 adresēs dzīvo ebreji.    Kartē būs visas šīs adreses, īpaši norādot tās desmit, pie kurām būs apavu skulptūras, tās ir ēkas galvenokārt vecpilsētā. Kartē būs arī minēti ģimeņu uzvārdi, nodarbošanās un personu skaits, kas fiksēts šajā tautas skaitīšanā.”

Esam rakstījuši arī to, ka iecerēta šim traģiskajam notikumam veltītā memoriāla, kas atrodas pie Niniera ezera, rekonstrukcija. Piemiņas vieta atklāta 1970.gadā, bet ilgus gadus bija aizmirsta. Tagad Izraēlas Valsts vēstniecība sadarbībā ar Lat­vijas Mākslas akadēmiju, Vā­cijas Federatīvās Republikas vēstniecību un Cēsu novada paš­valdību izsludinājusi ideju skiču konkursu objekta piemiņas vietas labiekārtošanai.

Ar šo piemiņas vietu saistās vēl viena iecere E. Kalniņas projektā. Augusta vidū tur ieplānota audiovizuāla performance “Klusums krīt”,  kuras režiju arī veidos Reinis un Krista Dzudzilo, bet īpašu 40 minūšu garu skaņdarbu balsīm sarakstījis Krists Auznieks, un to ieskaņojis koris “Kamēr”.